Ar žyguli iz Afriku. Ilvis Brokāns puorbauda sovus rūbežus
Roksta autore: Renāte Lazdiņa
Kab puorbaudeitu, kaidi ir juo komforta rūbeži, riezeknīts Ilvis Brokāns 46 godus vacā žyguleitī vīns pats pyrma diveju godu nūbrauce puori vysai Eiropai leidz Grīkejai, bet niu atsagrīzs nu diveju mienešu i vaira nakai 10 000 km garuo ceļa leidz Afrikai. “Maņ pateik dzeivuot sovā ritmā, izaicynuot sevi, kruot pīredzi i īdvasmuot cytus,” soka llvis. Taišni pyrma puora godu nūpierktais dzaltonais žyguleits jam paviers horizontu i gribiešonu īpazeit pasauli.
Kod mašyna vacuoka par pošu
Kaidā oktobra dorba dīnys piecpušdīnē ar slaidu lūku Latgolys viestnīceibys “Gors” stuovlaukumā ībrauc dzaltons žyguleits. Ilvis Brokāns ir gondreiž 1,90 m gars, bet nu naleluo auto izkuop gona mudri i sasavasaloj, plotai smaidūt. I parkū nā, jis tikū kai atsagrīzs nu vaira nakai 10 000 km garuo ceļa nu Rēzeknis iz Afriku i atpakaļ, kū nūbraucs ar 1980. godā ražuotū mašynu. Cik pošam godu, Ilvis naatkluoj, bet nanūlīdz – žyguleits ir vacuoks. “Ar četrim skrytulim, treis pedalim, vīnu styuri i vīnu bleivi storp styuri i siedekli,” nūruodeidams iz sevi, gordai nūsmej Ilvis, aicynuodams īsakuortuot prīškā iz sorkonūs siedekļu. Nasaverūt iz cīnejamū vacumu, Ilvja uztycamais ceļa bīdrys īškā ir gaišs, cauri vīnkuoršajim i ar mozu ručkeņu attaisomajim lūgim patīseibā teik vydā cīši daudzi gaismys, bet mozūs treisstyurveida suonu lūdzeņus prīškā var elegantai pagrīzt, “īslādzūt” dabeigū kondicioneri. Gar aizmuguris lūgu Ilvis salics gruomotys i cytus sātys sajiutu raisūšus nīkus. Mašineite juouzpylda vysā bīži, deļtuo iz bagažnīka vuoka pīstyprynuota dagvīlys kaneņa. Tīpoš ari “vyrtuve” voi vacs čemodans, kurā ir gāzis degleits, katleņš, ponna, tī var i ūlys, i kopeju izvuoreit.

Rēzekne – Afrika – Rēzekne
Suokūtnejuo ideja bejuse nu Rēzeknis tikt leidz Afrikys kontinentam ar žyguli. “I es gondreiž tū izdareju. Datryuka divdesmit kilometru pa iudini i dažu symtu eiro.” Ilvis nūbraucs leidz Gibraltaram, bet tuoļuok iz cytu kontinentu jau puorsacieļs bez mašynys. “Žyguleiti atstuoju Spānejā, i devūs iz Afriku ar kuojom i mugorsūmu.” Kūpumā diveju mienešu ceļuojums jam izmoksuojs aptyvai 3000 eiro, kur leluokuos izmoksys beja dagvīlai. “Es cīši pīticeigai dzeivoju, golvonais, ka paieds, padziers i nūsamozguojs,” smaidūt nūruoda Ilvis. Ar žyguli jis na viņ puorsavītuoja, bet tymā puorsvorā ari guliejs, precizuok, iz žyguleiša jumta teltī. “Fraņcejā beja saimeite, kas mani uzjēme cīmā, i es palyku pi jim par nakti, bet leluokū daļu nakšņuoju teltī.”
Braucīņs, prūtams, nav iztics ari bez koč kaidu storpgadīņu. Tai, par pīmāru, braucīņa laikā Spānejā žyguļam “beidzēs” atslāgs. Ari niu mašynys atslāgs ir tik kai dekorativs elements. Ilvis demonstrej, ka niu mašynu jis īdarbynoj, zam styuris savīnojūt vadeņus. “Bet nu es naasu tys pats tehniskuokais cylvāks.” Deļtuo, kad atslāgs salyuza, jis izmysumā nakryta, bet ar kuojom daguojs leidz tyvuokajam servisam i mekliejs paleidzeibys. Par tū, voi dzaltonais padūmu laika braucamais Spānejis mehanikus puorsteidzs, Ilvis namuok saceit, kam “nūteikti jau, koč kū jī saceja, bet es moz kū saprotu”. Ilvis nūruoda iz volūdys barjeru, kas kūpumā ceļuojuma laikā nav bejs škierslis, kab likt cylvākim pasmaideit. I tei ari bejuse vīna nu juo miseju – kab cylvāks pasmaideitu: “I lai kur es brauktu, cylvāki smaideja i ruodeja eikšus gaisā.”

Par limitim, atbiļdeibu, vīnatni i mīru
Ar žyguli Ilvim itys nav pyrmais taida veida ceļuojums. Pyrma dažu godu jau puorbraucs vysu Eiropu. “Taida plašuoka gribiešona izpieteit itū pasauli i vyspuor izzynuot sevi i sovus limitus roduos piec ceļuojumu iz Atenom Grīkejā ar žyguli. I tod maņ drupeit mainejuos ari dzeivis skatejums. Cylvāka darbeibom nav īrūbežuojumu. Mums nav limitu. Cylvāks var vysu. I jebkaida veida īrūbežuojumi, kas irā, jī ir tikai golvā. I es varu vysu, ka es tū grybu. Leidz ar tū, es dūmoju, ka kotrys tū var, ka tik ir gribiešona i patikšona. Juoatrūn tik sevī tys spāks i gribiešona dareit.” Pyrma braukšonys garuokā ceļā mašyna juosavad kuorteibā. “I leidz ar tū es sovu sātys dorbu asu izdarejs. A puorejais lai palīk, nu, tai saceisim, na iz munu atbiļdeibu,” Ilvis nūsoka i nūruoda iz augšu, dabasūs. “Bet vyss, kas nūteik pa ceļam, tī ir jauni izaicynuojumi, ar kurim ir juoteik golā. Bet es ari uzskotu, ka nav naatrysynojamu situaceju. I, ka koč kas nūteik, tod meklej rysynuojumu i ceņtīs nakrist panikā.”
Iz vaicuojumu, deļkuo ceļoj vīns, Ilvim jau sagatavuota atbiļde. “Nā, es nabrauču vīns. Es beju ar dīvpaleigu. Partū ka, maņ ruodīs, mes nikod naasam vīni. Es ari dokumenteju sovu ceļuojumu socialajūs medejūs, i tei cylvāku grupa, kas sekoja leidza, kas turēja eikšus i ticēja maņ, beja miļzeiga. Deļtuo es nūteikti nabeju vīns. Vyspuor lels paļdis, ka cylvāki vērēs i dalejuos ar īrokstim, i ceru, ka koč vīns cylvāks īsadvasmuoja nu itūs stuostu. Es varbyut gluži naaicynoju cylvākūs dūtīs ar vacom mašynom voi puorgalveigai, voi nasagatavuotam koč kur, bet vairuok vīnkuorši nasabeit. I, ka kaida ideja golvā īsasaun, tod īt i dareit.” Ilvis deļ seve atkluojs gribiešonu īpazeit sovys variešonys rūbežus. “Maņ gribīs tūs sovus limitus puorbaudeit – cik lelu diskomfortu es varu pacīst. Kam kaidam ruodīs, ka braukt ar žyguli tuos vīnpadsmit tyukstūšys kilometru ir kai nuove voi eļne. Bet es jutūs cīši labi. I breiveiba ir tys, kas maņ pateik. Maņ pateik sovys dzeivis ritmys. I, nui, ceļojūt vīnam, tev ir cīši lela breiveiba. I tei komunikaceja ar svešim cylvākim rūnās poši par sevi dabiskai, tok tys nav tys, piec kuo es īmu tai apzynuotai.” Ceļā Ilvis īsavuicejs deļ seve ari koč kū svareigu – pabyut kaidu laiku mīrā vīnā vītā. “Nūstuot i pabyut mīrā, klusumā, bez nivīna, bez telefona, bez koč kaidu uoreju trauciekļu. Īprīšk vysod ruodejuos, ka bez kusteibys nav dzeivis.”

Izbaudeit Latgolu
“Es ari grybātu, kab cylvāki saprostu, ka navajag braukt uz Afriku voi tī iz Atenom, kab justūs laimeigi voi kab izbaudeitu ceļuojumu,” Ilvis pīduovoj izbaudeit ari mikropīdzeivuojumus itepat sovā apleicīnē. “Par pīmāru, Latgolā ir tik daudz skaistu vītu, i vyspuor, var tok nedeļgolā pajimt mašynu i ar saimi koč kur nūbraukt, palikt par nakti teltī, sataiseit nalelu gunkuru, pacept desenis. Izbreivēt tū dīnu, divejis, i tys jau byus tys mikropīdzeivuojums, kas ari ļaus saprast, voi itaids ceļuošonys styls byutu deļ jiusu.” Ari pošam Ilvim pateikt izbaudeit Latgolu: “Es bīži braucu i palīku mašynā par nakti pi kaida azara.”
Kai soka Ilvis, kotrys ceļuojums ir devs jam koč kū sovu, “atstuojs ītekmi iz mani, iz munu dzeivi, iz tū skatejumu, kai es grybu dzeivuot.” Taipoš jis narauga nikuo dzeivē nūžāluot, ari pīlaistuos klaidys, koč taidys ir bejušys, ari ceļuojumūs, koč vai nūpierktais auto Gruzejā. “Raugu nanūžāluot nivīnu nu sovu lāmumu, partū ka vysam ir sova vīta byut. Kai maņ nazkod saceja vīns najauši satykts cylvāks – pīredze ir voi nu loba, voi jei koč kū īvuica.”
Taipoš Ilvis rauga nūturēt dzeivē balansu storp struoduošonu, ceļuošonu i byušonu Latgolā, kam naudys peļneišonys īspiejis pagaidom Ilvis atrads uorpus Latvejis. “Es meiļoju Latgolu, cīši lapnojūs, ka asu nu Latgolys.”
Ilvis jau apdūmoj nuokušū trokū pīdzeivuojumu, vysutycamuok, tys byus koč kas kuojom i ar mugorsūmu placūs.

Komentari