Aglyunys katuoļu gimnazejā atkluota prīsteram Aloizam Brokam veļteita skulptura
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Pošā oktobra golā Aglyunys katuoļu gimnazejā tyka atkluota izcylajam Latgolys izgleiteibys i kulturys darbinīkam, katuoļu prīsteram, teologejis doktoram Aloizam Brokam (1898–1943) veļteita skulptura. Tuos autors ir tieļnīks Viktors Šuškēvičs, skulptura pastateita ar Reigys Muokslys i medeju tehnikuma Kūka i metalmuokslys nūdalis pedagogu leidzdaleibu.
Izvārstu apkūpuojumu par prīsteri Aloizu Broku sagatavejs Reigys Muokslys i medeju tehnikuma Kūka i metalmuokslys nūdalis vadeituojs Arvīds Verza. Aloizs Broks ir dzims 1898. godā Varakļuonu pogosta Silinīkūs zemnīku saimē. Piec izteiktai sekmeigu vuiceibu Varakļuonu pogostškolā i Rēzeknis Tierdznīceibys školā, jis īsastuoja Pīterpiļs Romys katuoļu goreigajā seminarā, kas sagataveja prīsterus Mogilevys arhidiecezei, kurā ītylpa ari Latgolys i Vydzemis katuoļu draudzis. Juo izgleiteibys gaitys turpynuojuos Viļnis, tod Aglyunys katuoļu goreigajūs seminarūs. 1921. godā Broku īsvieteja par prīsteri. Jis devēs studēt iz Vīnis universitati, kur pyrmais nu latvīšu dabuoja katuoļu teologejis doktora grādu, piečuok atsagrīze dzimtinē.
Ar 1925./26. vuiceibu godu Aloizs Broks suoce struoduot par školuotuoju, piečuok par inspektoru Aglyunys veirīšu realgimnazejā, tok 1929. godā tyka īcalts par Aglyunys gimnazejis i jaundybynuotuos Jaunaglyunys sīvīšu gimnazejis direktoru i vadeja školys da padūmu okupacejai 1940. godā.
Broka vadeibā tyka izcalta Aglyunys gimnazejis leluo āka, inžineri vairuokkuort lobuoja byuvnīceibys plānu piec juo nūruodejumu. Jis puorraudzeja Aglyunys dekanata draudzis, puorzynuoja Aglyunys bazneicys plotū saimisteibu, cēle vītejū spākstaceju, vāluok ari Jaunaglyunys gimnazejis āku. Itymā laikā Aglyunys gimnazeja palyka par vīnu nu leluokūs vydsškolu Latvejā, tī saplyuda školāni na tikai nu vysaidu Latgolys apvydu, tok ari nu Zemgalis i Reigys. Tam par īmesli beja gimnazejis diveji atzori – klasiskais i humanitarais, taipoš deļtuo, ka tei beja vīna nu leluokūs i modernuokūs školu āku vysā vaļstī.

Sūpluok dorbam izgleiteibā Aloizs Broks deve fundamentalu īguļdejumu modernuos latgalīšu rokstu volūdys i raksteibys atteisteibā. Broks beja pyrmais, kurs puortulkuoja vysu Jaunū Dereibu skaidrā, pareizā i modernā latgalīšu rokstu volūdā nu greku originalvolūdys, na pastarpynuotai nu pūļu voi latiņu volūdu, kai tys tyka dareits viesturyski. Jis atteireja rokstu volūdu nu nūvacuojušu polonismu i germanismu, veiduoja jaunus vuordus i jiedzīņus, paruodūt, ka latgalīšu volūda ir pylnvierteiga, elasteiga i tymā var izasaceit par vysaugstuokuo leimiņa intelektualajom i goreigajom dūmom. Kab paleidzēt skaiteituojim, jis pi tulkuojumu dalyka plotus īvodus, skaidruojumus i komentarus, tai veidojūt analitiskū i zynuotnyskū volūdys stilu latgaliski. Paraleli tam jis beja ari žurnalu “Draugs” i “Zīdūņs” redaktors.
Par izcylu sabīdryskū i pedagogiskū dorbu, tuo vydā Aglyunys gimnazejis direktora omotā i īguļdejumu Jaunuos Dereibys tulkuošonā 1938. godā Aloizs Broks tyka īcalts par Treju Zvaigžņu ordeņa viersinīku (apbolvuots ar ordeņa IV škiru).
Tok Aloizs Broks ir pīmārs ari tam, kai palikt par cylvāku pat vyskritiskuokajuos šaļtīs. 1941. goda augustā Aglyunys gimnazejis telpuos vuocu okupacejis varys īstuodis beja izvītuojušys vairuokus symtus Daugovpiļs psihiatriskuos slimneicys pacientu i Greivys patversmis bārnus. 1941. goda 23. augustā vuocu viersinīki ar vītejūs pošaizsardzeibys vīneibu dalinīku paleidzeibu 544 nu itūs naaizsorguotūs cylvāku tīpat pi gimnazejis aukstasineigai nūsuove i aproka divejuos miļzeiguos, īprīšk izroktuos bedrēs. Nuokušajā dīnā, 24. augustā, Aloizs Broks Aglyunys bazneicā nūturēja muoceibu, kurys pamatā pīsauce pīktū bausli “Tev nabyus nūkaut”. Itys muoceibys teksts nav sasaglobuojs, tok ļaužu līceibuos palics par legendu. Broks na tikai atkluotai nūsūdēja slakteņu, nūruodūt, ka nivīnai laiceigai varai nav tīseibu atjimt navaineigu cylvāku dzeiveibys, tok ari breidynuoja vītejūs dzeivuotuojus naīsasaisteit slapkaveibuos.
Broks apsazynuoja, ar kaidu cenu var daīt samoksuot par tik tīšu i drūsmeigu protestu režimam. Broka aktivuo nūstuoja pret nataisneibu (jis guoja iz pogostnomu, kab sekmeigi izgluobtu kaidu kristeitu ebreju sīvīti nu drūsys nuovis) napalyka napamaneita. Broku apcītynuoja 1941. goda decembra beiguos i nūguoduoja vuocu Drūseibys policejā Daugovpilī, vāluok puorvede iz Reigys Centralcītumu. Nasaverūt iz vysim mieginuojumim, katuoļu bazneicys vadeibai treis mienešus naizadeve izzynuot, kur Broks atsarūn. Rakstneica Rozaleja Tabine (Naaizmierstule) beja pīrakstejuse kolektivu lyugumu vysu latgalīšu vuordā i savuokuse vairuokus symtus parokstu par Broka atbreivuošonu.
1942. goda pavasarī, smogi nūvuordzynuots, jis tyka atbreivuots i iz eisu šaļti atsagrīze Aglyunā. Vystik jau 1942. goda majā vuocu varys īstuodis jū apcītynuoja ūtru reizi i deportēja iz Štuthofys koncentracejis nūmetni Vuocejā, kur 1943. voi 1944. godā jis guoja būjā. Juo kopa vīta palykuse nazynoma. Aglyunys bazilikys kriptā ir nūvītuota urna ar zemi nu Štuthofys koncentracejis nūmetnis.
Muokslys zynuotnīks, profesors Ojārs Spārītis par pastateitū dorbu roksta: “Īvāruojamuo Latgolys kulturys darbinīka skulpturu tieļnīks Viktors Šuškēvičs ir darynuojs idealizātuos i vertikali izstīptuos, tok muokslinīcyski puorlīcynojūšuos formuos. Iz tymsi palāka granita cokola ar lakonisku uzrokstu “Dr. theol. Aloizs Broks 1898–1944” boltuo marmorgipša skulptura attāloj Broku prīstera tradicionalajā tārpā ar gruomotu, kurā, kai līcynoj prīstera, tulkuotuoja i pedagoga dzeivis guojums, vajadzātu byut juo nūzeimeiguokajam apkūpuojumam – Jaunuos Dereibys tulkuojumam latgalīšu volūdā, kas īspīsts gruomotuos “Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs un Apostolu darbi” (1933) i “Apostolu vēstules un apokalipsis” (1937). Prīsteri tieļnīks atveiduojs ar iz prīšku vārstu skotu, kur, piec Aloiza Broka dūmu, navajadzātu pastuovēt nataisneibai, cīsšonom i ļaunumam, tok vysu cylvāku sirdis byutu atvārtys izgleiteibai i gora gaismai.”


Komentari