Caur styprom tradicejom byus stypra Latveja. Sirsneigi cylvākstuosti, sagaidūt vaļsts proklamiešonys dīnu

Caur styprom tradicejom byus stypra Latveja. Sirsneigi cylvākstuosti, sagaidūt vaļsts proklamiešonys dīnu

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Sagaidūt Latvejis Republikys proklamiešonys 108. godadīnu, portals lakuga.lv aicynuoja skaiteituojus pasadaleit ar sovim styprajim stuostim – par latvīteibu, par tradicejom i tūs nūdūšonu jaunuokajai paaudzei.  

Mozu pogostu lelais spāks

Augšdaugovys nūvoda Leiksnys pogostā dzeivojūšuo Biruta roksta, ka dzeivoj cīši latvyskā vītā. Leiksnā novembris vysleidz ir svareigs i patriotiskys mieness, kod teik sakūpti kopi, pogostā pasaruoda patriotiskais nūformiejums ar sorkonboltsorkonajim karūdzenim i cytim rūtuojumim. Tradicionali 11. novembrī leiksnīši dūdās lāpu guojīnī, sovpus 18. novembrī atzeimej vaļsts proklamiešonys godadīnu, kod vīnojūšā pasuokumā vysi kūpeigi nūdzīd himnu i svātkys kuplynoj pogosta pošdarbeibys kolektivi. Leiksnā dorbojās videjuos paaudzis deju kolektivs “Daugaveņa”, sīvīšu vokalais ansamblis “Elēģija”, bārnu vokalais ansamblis, bārnu i pīaugušūs amaterteatri. Biruta roksta: “Mes apsazynojam, ka atteistejūt i kūpūt sovu pogostu, mes atteistejam sovu vaļsti.” 18. novembrī Leiksnys bazneicā nūteik svātku dīvakolpuojums. “Myusu pogostā dzeivoj cylvāki – kotrys ar sovu stuostu i pīredzi, kotrys ar sovim redzīnim i variešonom, tok mes vysi pīderim myusu pogostam, myusu Latvejai. Asūt kūpā dažaidom paaudzem, varim byut drūsi, ka patriotismys i mīlesteiba iz Latveju nikur napagaiss i tiks saglobuota.”

Sovpus Ināra, kura dzeivoj pošā pīrūbežā Ludzys nūvoda Leidumnīkūs, roksta, ka latvīteiba deļ juos saimis ir nazkas pošsaprūtams, kūpt latvyskū – tys ir kasdīnys dorbs. Jūs saimis duorzā aug vītejī augi i duorzuoji, pučis, ir Latvejis bryunalis, tymsgolvu vuškys, vītejuos škirnis dekorativī bolūži. “Tei ir naatjamama myusu saimis daļa – svieteit latvyskūs saulgrīžus, kūpt latvīšu tautys tradicejis, gūdynuot sovu dzimtini, sovu tautu.” Ināra stuosta, ka juos saimis pamati i pyrmī godi suocēs Reigā, tok nu jau puse myuža pavadeita Latgolys pīrūbežā, jei muok runuot latgaliski, raksteit gon cikom kas nav īsavuicejuse. “Latgola i Latveja mums vysod ir vīns vasals, vīnuots jiedzīņs – dzimtine. Dzeivojūt Reigā, 18. novembrī sveceitis aizdedzem pi Čakstis pīminekļa Meža kopūs. Dzeivojūt laukūs, sātā izcēlem karūga mastu, ap kuru sataiseita puču dūbe, kuru ar kruosom simboliski sadalejom Latgolā, Vydzemē, Kūrzemē i Zemgalē. Latgolai vysod zyluo kruosa. Svātku reizē gar konturu salykom sveceitis, uzvylkom mastā karūgu i vokorā sadedzem līsmenis. Kod puori upei izcēle jaunū tyltu, īsuocem jaunu tradiceju – 18. novembrī i 31. decembrī gar tylta molu vysā garumā sadegt sveceitis. Tymsā tei gaismys strēle sylda sirdi! Ir tik loba sajiuta, ka sovom rūkom asam īkūpuši i uzturim vīnu mozu meiluos Latvejis daleņu, kuru saucam par sovu dzimtinis gabaleņu. Ir tik labi, ka ari bārni i mozbārni arviņ dzeivoj i struodoj Latvejā.”

Montuojums definej myusu latvīteibu

Sovā pīredzē i atmiņuos doluos ari Rēzeknis Tautys teatra akters Juoņs Pampe: “Nu bierneibys maņ novembris vysod ir asociejīs ar vactāvu Aleksandru. Vysod tyka svynāti vaļsts svātki, koč i saimē tei papyldu beja ari vactāva vuorda dīna. Patriotismys allaž beja saisteits ari ar lāpu guojīnim i sveceišu nūlikšonu. Leidz ar tū, tei latvīša apziņa vysod ir bejuse, juopīzeist gon, ka pīaugūt tys ir drupeit mazynuojīs. Saceitu vēļ cytaiži, ka tei latvīteiba ir transformiejusēs latgalīteibā ci latgaliskumā. Puorsaceļūt iz Rēzekni i dzeivojūt sovā latgaliskajā vidē, ciļvieceiba i latgaliskums teik uzturāta kasdīnā, na tikai novembrī, kod vairums atguodoj, ka, o, ir 11. i 18. novembris.

Maņ redzīs, ka cytu reizi vaļsts svātki teik uztvarti kai taids obligats pasuokums, kur juoīt guojīnī i vēļ nazkas juodora, pasuokums breivpruoteigā spaidu kuortā. Tok tamā pat šaļtī tu ari suoc puordūmuot i nūviertēt koč kaidys lītys. Beja vīns gods, kod pi “Vīnuoti Latvejai” pīminekļa, stuovūt ar tautys deju kolegim i Latvejis karūgim, sajiuta beja vaira nakai aizkustynūša. Kryta snīgs, pyuta viejs, pleivuoja Latvejis karūgi, skanēja Latvejis himna i vysi pi pīminekļa kluotyn asūšī dzīduoja leidza. Tei beja eipaši vīnojūša sajiuta.

Sovpus kasdīnā prīcynoj sorkonboltsorkonais rūtuojums piļsātvidē, kod mes ari nasabeistam pasaprīcuot par tū, kas mums ir, kū ir veiduojuši myusu seņči. Pa munam, seņču montuojums, kurū mes varim ari niu nūdūt paaudzem iz prīšku, ir tys, kas definej latvīteibu.”

Karteņā: Juoņs Pampe, vodūt Rēzeknis pyušamūs instrumentu orkestra 35. jubilejis koncertu. Foto nu Latgolys viestnīceibys “Gors” arhiva

Latgaliskais latvyskums. Atmiņu šaļteņis ci bierneibys reflekseja

Ar sovu stuostu doluos ari Bolvu Centraluos bibliotekys vadeituoja Ruta Suseja: “Deveņdesmit godu vacuo dzymtys sāta “Zaļbirzes” ir muna pasauļa centrys. Maņ pīdar vysskaistuokuo vīta iz pasauļa – na jau deļtuo, ka tī byutu vysskaistuokais duorzs voi greznuokuo sāta, tok deļtuo, ka tys ir muns pasauļs.

“Zaļbirzes” nav tikai sāta. Tei ir sajiuta, smuords, skaņa i gaisma. Tuos ir pavasara reitūs aiz lūga skanūšuos ceiruļu dzīsmis, vosorys vokora klusums, rudiņa meža smuords i zīmys boltuos koponys. Tī ir lauki, mežs, snīgs, zyrgs, molka, sīns, ūgys i sieņs. Tys ir pasauļs, kur kotram godalaikam ir sovs ritmys, sovi dorbi i sovi svātki. “Zaļbirzēs” beja dorbs, kas nikod nasabeidz, tok beja ari laiks gostim, sarunom, blieņom i kaitom.

Munā atmiņā eipašu vītu ījam babeņa Emīleja, kuru daudzi sauce par Mileiti i muomuleņu. Juos kluotbyutne, dorbs i dzeivis gudreiba beja muna pyrmuo škola. Nivīns mani eipaši navuiceja, kas ir pīdareiba sovai zemei i tautai. Tū es saprotu, asūt sūpluok sovom dzymtys sīvītem. Redzieju, kai juos struodoj, tur ryupi par sātu, saimisteibu, uzjam gostus. Jūs kasdīnā beja daudz dorba, tok beja ari pošcīns, pacīteiba i klusa mīlesteiba pret sovejim.

Karteņā: (nu lobuos) Rutys Susejis mama Anna Kuzma i juos muosa Zita Kuzma pi “Zaļbirzēm”. Foto uzjimts 20. g. s. 60. godūs. Foto nu Rutys personeiguo arhiva

Atmiņā palics ari vactāva Jezupa bruoļs Kazimirs ci Kazmera onkuļs i juo sīva Stefaneja, kurū mes saucem par Gaigaļu taņti. Atmiņā palykuši Kazmera onkuļa peitī grūzi, kuri vēļ niu kolpoj buļbu laseišonai.

Vīna nu spūdruokūs bierneibys vītu ir Augustovys bazneiceņa. Tei ir muna bierneibys bazneica i vīna nu pyrmūs vītu, kur sajutu, ka asu daļa nu koč kuo leluoka par sovu saimi i sātu. Nu agrys bierneibys babeņa Emīleja ci Mileite mani i muosu jēme leidza iz svātdīnis dīvakolpuojumim. Pīmiņu tūreizejū prāvestu Vaclavu Ereļu, kurs kolpuoja Bieržu draudzē. Bazneicys gaisūtne maņ patyka. Beja nazkas eipašs tymā klusumā, svineigumā i cylvāku kūpeigā lyugšonā. Dīvakolpuojumi nūtyka latgalīšu volūdā, tei beja tik dabyska i pošsaprūtama volūda, kurā runuoja ar Dīvu, skaneja lyugšonys i dzīsmis.

Latgalīšu volūda “Zaļbirzēs” nabeja na eipaša, na svineiga. Tei beja saimis volūda – dzeiva, dabiska, kasdīniška. Tamā runuoja sātā, ar sābrim, pi dorba, pi golda i bazneicā. Tamā beja sova maigums, humors, tīšums, reizem ari taids vuorda spāks, kuru cytā volūdā nimoz navar tik precizi izsaceit. Atmiņā palics babenis saceitais: “Sadolit kristeigi!” Juos izpratnē tys nūzeimēja divejuos vīnaiduos daļuos. Īvārojūt itū principu, pat mozuokuo šokolada kompeta tyka sadaleita divejuos vīnaiduos daļuos. Šudiņ, dūmojūt par tū, kai veiduojīs muns latvyskums, saprūtu, ka tys nav suocīs školā, gruomotuos voi svineigūs pasuokumūs. Tys suocīs daudz agruok, dzymtys sātā, babenis Emīlejis rūku pīskuorīnī, muomulenis kasdīnys ryupēs, Augustovys bazneiceņā, latgalīšu volūdā, mežā i laukūs, kūpeigūs dorbūs i pi svātku golda. Tys ir izaudzs no dorba mīlesteibys, cīna pret vacuokim cylvākim, ticeibys, vīsmīleibys i spiejis prīcuotīs par mozom lītom. Tys ir latvyskums, kurā ir daudz Latgolys – tuos zemis, volūdys, ticeibys, cylvāku i tradiceju.”

Karteņā: Rutys Susejis saime sasapuļcej pi golda kopusvātku laikā. Foto nu Rutys personeiguo arhiva

Komentari

Atbiļdēt