Diaspora ir kai Latvejis spīgeļs. Saruna ar Eiropys Latvīšu apvīneibys vadeituoju Ilgu Švāni

Diaspora ir kai Latvejis spīgeļs. Saruna ar Eiropys Latvīšu apvīneibys vadeituoju Ilgu Švāni

Intervejis autore: Renāte Lazdiņa

Koč ari nu jau 17 godu riezeknīte Ilga Švāne dzeivoj Norvegejā, par Latveju jei dūmoj kotru dīnu, i na tikai dūmoj, bet ari cīši daudz struodoj diasporys latvīšu ci uorpus Latvejis asūšuos vaļsts dalis lobā. Kai vīna nu tai sauktuos “jaunuos diasporys” puorstuovu iz Norvegeju kūpā ar veiru jei nūbrauce “dyžkibelis” ci 2008.–2010. gods vaļsts finaņšu krizis laikā. Nu jau padsmit godu jei puorstuov i voda aktivu latvīšu bīdreibu Bergenā, bet ituo gods septembrī īvālāta par Eiropys Latvīšu apvīneibys (ELA) Prezideja prīšksādātuoju, kas principā nūzeimoj, ka niu Ilga voda i puorstuov lelu daļu nu aktivūs Eiropys latvīšu.

Ar Ilgu sasateikam Italejā, Erasmus+ projektā, kur jei storp pamatdorbu i aktivū breivpruoteigū dorbu atroduse laiku papyldynuot zynuošonys ari dorbā ar jaunīšim. I lai ari kasdīnā dorbā izmantoj norvegu, bet saimē latvīšu volūdu, latgalīšu ir i palīk juos dzimtinis volūda, kurā jei runoj ar sovejim, ar rodim, vysubīžuok atbraucūt iz dzymtū Rēzekni i Rēzeknis nūvoda Drycānim.

Iz Norvegeju tevi tūlaik, 2009. godā, aizsauce krize?

Nui, tys beja krizis gods Latvejis finaņšu viesturē. I muns veirs, tymā laikā mes gon vēļ nabejom preciejušīs, brauce peļņā iz Norvegeju. Beja dūma iz treju mienešu, bet leigumu jam pagarynuoja. Jis soka – brauc ar mani. Maņ gon beja lobs dorbs Reigā, loba olga, varieju iztikt, bet es vystik aizbrauču leidza jam, kam muns dorbs da gola nadeve pīpiļdejuma. Es struoduoju IT jūmā, puordevem vysa veida elektroniku. Tys beja cīši intensivs dorbs, vysu laiku beja juosavuica koč kas jauns. Bet tai kai dorbs nadeve tū gondarejumu, maņ beja vīglai atsasaceit i aizbraukt. I, vyscaur da šam tik intensivai struodojūt, ari aizbraucūt iz Norvegeju,es saprotu, ka navaru vīnkuoršai nikuo nadareit. Suoču iz reizis vuiceitīs volūdu. I mani pajēme dorbā piec pīcu mienešu. Maņ ruodīs, nikas taids niu nabyutu īspiejams, deļtuo ka es suoču struoduot bārnuduorzā. Nu, es izdūmuoju, ka vysudreižuok volūdu varu īsavuiceit taišni bārnuduorzā.

Bārni vuicuos i tu kūpā ar jim?

Taišni tai. Ka es vārtūs niu kai bārnuduorza vadeituoja, es nūteikti nagrybātu jimt taidu cylvāku dorbā, kuram nav vēļ volūdys. Bet taida kai es, kas beja cīši mierktīceiga i intensivai volūdu vuicejuos treis stuņdis dīnā kotru dīnu i cīši mierktīceigai guoja iz tū, ka maņ jau par godu beja B1 volūdys leimeņs i par kaidim divejim ar pusi godim maņ jau beja C1. 

Karteņā: latvīšu bīdreiba Bergenā svietej vaļsts svātkus, foto nu bīdreibys arhiva

Aizbrauci iz treis mienešu, bet palyki iz dzeivi?

Pastruoduoju bārnuduorzā, tod pastruoduoju ari školā (vuiceja latvīšu bārnim dzymtū latvīšu volūdu, kab jī varātu tikt leidza vuiceibuos i tod apgiut norvegu volūdu – R. L.). Maņ gon pedagogiskuos [izgleiteibys] nav, bet jī jēme vysus, kam ir augstuokuo izgleiteiba. I tod maņ pīdzyma pyrmais bārns (niu Ilgai i juos veiram ir diveji dāli – Daniels i Haralds – R. L.). Beja juoizdūmoj – voi nu mes braucam atpakaļ iz Latveju, voi ari maņ juoatrūn dorbs, kas maņ pateik. Deļtuo, ka ni duorzeņā, ni školā bez pedagogiskuos [izgleiteibys] ni varieju, ni eistyn ari dūmuoju ilgi struoduot. Maņ jau beja magistrys socialajuos zineibuos, storptautyskajā ekonomikā i biznesā, i es pīsasaceju iz praksi Nūdarbynuoteibys vaļstsagenturā, mani pajēme i piec treju mienešu pīduovuoja dorbu. I nu 2013. goda muna karjera ir tī. Norvegejā Nūdarbynuoteibys vaļsts agenturā ir atseviška nūdaļa, kas struodoj ar īkļaušonu, dorba vidis uzlobuošonu i slimeibys lopu mazynuošonu. Latvejā nikas taids vyspuor vēļ napastuov, kod vaļsts apmoksoj uzjāmumu vadeituojim, dorba drūšeibys i ari orūdbīdreibu puorstuovim atbolstu, i mes jūs apvuicom i asam kai mentori.

I sūpluok kasdīnys pylna laika dorbam tu atrūņ laiku breivpruoteigajam dorbam bīdreibuos.

Nui, kai breivpruoteigais ilgu laiku struoduoju latvīšu kulturys školā “Bergausis”, suokumā kai školuotuoja, vāluok kai školys puorziņs. Tī beja daudzi godi, juoskaita, cik vacuokajam dālam godu (Ilgys vacuokajam dālam ir 15, jaunuokajam – 12 – R. L.), cik i dorbojūs.

Kas beja tovs motivators, dorbuotīs kai breivpruoteigajai?

Patīseibā es nazynuoju, ka maņ tei latvīteiba ir cik svareiga, cikom maņ napīdzyma bārns.

Suocēs vyss ar vacuokū dālu. Kod jis pīdzyma, es beju kai apmuota – muns bārns zynuos tautysdzīsmis, jis runuos latvyski, jis zynuos “Aijā, žūžū” i vysus skaitompaņteņus. I tod Bergenā es padzierdu, ka ir koč kaids latvīšu puļceņš ūtardīnēs pīcūs vokorā. Bārns nūgurs piec bārnuduorza, sapakuojom, i ar veiru aizvedem. I tai mes tī braukuojom kotru nedeļu i es vīnkuorši beju sajiusmā, ka vēļ vysu nedeļu staiguoju i dzīduoju jam tuos dzīsmeitis. I tod, kod tys puļceņš izauga leidz 30, školuotuoja pasaceja, ka vyss, jei vaira navar, jei atsasoka,deļtuo ka jai ir par daudzi. Kai, kū tu dori? Niu tik suocās! Deļtuo, ka tymā laikā beja cīši daudzi saimu i taišni jaunūs saimu, vysim mozi bārni i mes tī nu eistyn taidi jauni vacuoki. Ka gūdeigai, beja pat nadaudz suopeigai vērtīs iz tū tymā breidī, ka cik daudzi jaunūs saimu ir puorsacālušys paceli. I niu jau var atsavērt – 15 godus vāluok, kod jau tī bārni ir paauguši, kas ir nūtics ar tom saimem – kaids ir nūbraucs varbyut atpakaļ iz Latveju, bet kaids ir asimiliejīs.

Voi asimilaceja nūzeimoj, ka ari volūda i latvīteiba pagaist?

Maņ ruodīs, ka tai navar sprīst, deļtam ka tys īguļdejums, kas jimūs ir veikts, ka jī ir apmekliejuši tū latvīšu školu, tī nūteikti koč kas ir palics i nūsasieds. I kod tys īs uorā, tū mes nazynim. Par pīmāru, kolegi stuosta – bārns, kurs ruodīs ir cik jau nu norvegiskys, pieški suoc runuot par Latveju, suoc puorstuovēt i ir lapnys. Bet byus interesanti – kas byus ar tū trešū paaudzi, kod jūs bārnim pīdzims bārni, voi tī pasaruodeis tei latvīteiba? I tī patīseibā ir tys nūzeimeigais, kū mes te i tagad asam īlykuši.

Karteņā: Ilga Švāne ar saimi, foto nu personeiguo arhiva

Kai i vai dorbojatēs ari ar pīaugušajim?

Nui, taitod mums beja kulturys škola “Bergausis”, kuru patīseibā mes vysai veiksmeigai atteistejom, i tod pīaugušī saprota, ka jim ari vajag koč kū dareit, i tod mes dybynuojom bīdreibu. Bīdreibu mes nūdybynuojom 2013. godā. I es asu bīdreibys vaļdē nu pošusuokumu, bet vodu bīdreibu nu 2018. goda. Guojs ir vysaiži, bet tys golvonais mierkis jau ir uzturēt latvīteibu dzeivu i dūt vītejim pīdareibys sajiutu, i organizēt latvīšu pasuokumus. Aicynojam i pi myusu brauc rakstnīki, muokslinīki.

Cik jiusu ir taidu aktivūs latvīšu Bergenā?

Mums ir ap symts bīdru, kas moksoj bīdru naudys. Bet “zīdu laikūs” 2018.–2019. godā kulturys školā “Bergausis” beja pat leidz 70 bārnu. Tys beja tys bums, ka tī bārni beja izauguši taidā vacumā 6–8 godi, kod jim vyss interesej. Bet, kod jim palīk 12–13, tod jim suoc patikt tuos aktivitatis, kas ir školā, par pīmāru, kaids futbols, tod tei latvīteiba palīk tai kai ūtrajā vītā. Deļtuo, ka da tam laikam mes jū nūturam, tod ir labi, bet vāluok jau tys ir atkareigs nu kotrys saimis pošys.

Kaida pīredze ar latvīteibys nūturiešonu ir tovā saimē?

Ar dālim sātā runojam latvyski. Jim gon napateik ni dzīduot, ni doncuot. Bet kas svareigai –latvyski jī runoj, i runoj ari sovā vydā. Cytuos saimēs cīši izplateitai ir, ka bārni sovā vydāvaira narunoj latvyski. Bet es eistyn cīši lapnojūs, ka jī vēļ runoj. I jaunuokais latvīšu volūdu vēļ vuicuos attuolynuotai Latvīšu volūdys agenturā divejis reizis nedeļā.

Karteņā: Ilga Švāne ar saimi “3×3” nūmetnē 2025. godā, foto nu personeiguo arhiva

Kai tev ruodīs, cik tys jim pošim ir svareigai, voi tys vaira vystik ir jiusu spīdīņs?

Nūteikti ari. Tys ir cīši atkareigs nu vacuoku. Bet, pasasokūt taišni sovim bārnim, es uztaiseju divejis “3×3” nūmetnis pi myusu. I tys ir cīši lels dorbs. 2019. godā beja pyrmuo i 2025. godā – ūtruo. I vēļ pa vydu beju organiziejuse cīši daudz vysaidu nūmetņu bārnim, kur aicynuoju ari latvīšu puorstuovus, ari folklorys puorstuovus, kab tuos nūmetnis byutu satureigys i spieceigys, kab palyktu atmiņā.

Voi diasporā dzierdama ari latgalīšu volūda?

Nui, es zynu saimis pi myusu Bergenā, kur runoj ari kasdīnā i ar bārnim latgaliski. I tys prīcynoj! Bet kūpumā kasdīnā mes ite vysi latvīši i latgalīši asam kūpā vīnuoti. Bet iz nūmetnem, pasuokumim ir, prūtams, latgalīši, kurūs es nūteikti aicynoju, par pīmāru, postfolklorys grupa “Rikši” i Ēriks Zeps.

Bet, cik saprūtu, dorbs diasporā nanūzeimoj tikai dzeivu volūdu i tradicejis.

Nui, kod esi jau padzeivuojs gona sovā burbulī, suoc vērtīs tai kai plašuok, kū vyspuor nūzeimoj latvīteiba i kai tys izapauž. I tod tu suoc sekuot leidza ari Latvejis vaļsts lykumdūšonai, ari atbolsta programai i vyspuor, kas ir diaspora Latvejis kontekstā – voi mes asam pīdareigi voi naasam pīdareigi, voi par mums atguodoj tikai, kod ir Saeimys vieliešonys. Mes kai bīdreiba ari organizejam poši piec sovys iniciativys Saeimys vieliešonu īcierkņus. Mes poši vaicojam telpys, ka ir juomoksoj par telpom, tod ari tū mes dorom nu bīdreibys, deļtuo ka vaļsts tū naapmoksoj. Tei ir myusu pošu iniciativa, vīnkuorši lobuo gryba, kab ite vītejim latvīšim byutu īspieja atīt i nūbolsuot. Prūtams, itaidā veidā mes sateikam ari cīši daudz tautīšu i mums ir vareiba parunuot i izzynuot jūs vajadzeibys piec latvīteibys.

Naseņ esi īvālāta par Eiropys Latvīšu apvīneibys vadeituoju, kū eistyn tys nūzeimoj?

Mes kai latvīšu bīdreiba Bergenā bejom bīdri ELA i aktivi sekuojom leidza, kai apvīneiba puorstuov Eiropys latvīšus attīceibā pret Latvejis vaļsti. Leluokais sadarbeibys partners ELA ir Uorlītu ministreja. I nu 2018. goda patīseibā taišni, pasasokūt ELA i Elīnai Pinto, kas beja vadeituoja tymā laikā, ir taps ari Diasporys lykums, kas nūsoka, ka diaspora ir Latvejis sastuovdaļa. Taitod mes naasam tī koč kaidi izbraucieji, mes ari asam latvīši i asam pīdareigi. I tys ir raksteits Diasporys lykumā. Bet daudzi kas nu tuo da šam, var saceit, ir tikai iz papeira, i patīseibā par diasporu cīši moz kaids koč kū zyna. Tū mes tagad ari redziejom Saeimys prīškvieliešonu laikā. Tok myusu aizdavums ir puorstuovēt i reagēt, i pasaceit, ka itū mes atbolstom, itū naatbolstom. I, prūtams, mes vysuvaira īsastuojam par demokrateju i demokratejis veicynuošonu Latvejā.

Karteņā: latvīšu bīdreiba Bergenā svietej vaļsts svātkus, foto nu bīdreibys arhiva

Cik lela ir niu tova jaunuo ELA saimisteiba?

Jaunuo saimisteiba ir 22 aktivys bīdru organizacejis pa vysu Eiropu. Bet plāns ir, prūtams,dasaisteit vēļ jaunys.

Kū eisti taids ELA prīšksādātuojs dora?

Pyrmī mieneši itymā omotā bejuši cīši intensivi. ELA apvīnoj organizacejis dažaiduos valstīs,kotrai ir sovys pīredzis i vajadzeibys, deļtuo es saceitu, ka itys bejs taids īsapazeišonys i vuiceišonuos laiks. Kasdīnā daudz sasarunoju ar puorejim ELA vaļdis lūceklim, bīdru organizacejom, sadarbeibys partnerim, pīsadolu sapuļcēs, ir juolosa daudzi dokumentu, kas ītekmej diasporys dzeivi. Vaicojam veidus, kai styprynuot latvīšu organizacejis, izgleiteibu, jaunīšu īsaisti, piļsūniskū leidzdaleibu i saikni ar Latveju. Mums kotru dīnu e-postūs īīt tīseibu aktu portala jaunumi, kur mes veramēs, voi ir koč kas saisteits ar diasporu, i mes iz reizis reagejam. Puorstuovam diasporu konsultativajuos padūmēs Latvejā dažaidūs leimeņūs. Organizaceja ir kai diasporys bolss voi skatejums Latvejai. Par pīmāru, tagad vaļsts aizsardzeibys dīnastā nu 2027. goda tiks īsaukti ari diasporys jaunīši. Kū tys nūzeimoj? Voi nu daudzi atsasaceis nu sovu piļsūneibu, voi skaiteisim, ka tei ir myusu privilegeja – atbaļsteit Latveju. Te gon juosoka – vysuos bīdreibuos aktivī latvīši ir ap 10 % nu mītnis zemē asūšūs latvīšu skaita, ari Bergenā. Bet, voi mes sasnādzam pīteikūši daudzi latvīšu? Voi jī grib byut sasnāgti? I te mes otkon varim vērtīs, kas nūteik ari pošā Latvejā, atsaverūt iz Saeimys vieliešonom, kod beja lels krytums aktivitatē, tys sasasauc ari ar tū, kas nūteik diasporā. Principā, mes asam spīgeļs Latvejai.

Bet tys, kū es jau radzu – myusu spāks ir myusu cylvāki, kuri, dzeivuodami vysaiduos Eiropys vaļstīs, ar lelu atbiļdeibu i bīži breivpruoteigai struodoj latvīšu kūpīnys lobā, i muns aizdavums ir jūs uzklauseit, paleidzēt veiduot sadarbeibys i panuokt, kab Eiropys latvīšu bolss byutu sadzierdams.


Komentari

Atbiļdēt