Strūžānu evaņgeliski ļuteriskuo bazneica

Strūžānu evaņgeliski ļuteriskuo bazneica

Strūžāni (tagadejī Vacī Strūžani) aba Strusen rokstūs pyrmū reizi mynāti 1568. godā – kūpā ar Piļcini i Drycānim nu Sigismunda Augusta tūs nūpierka E. Riks. Piec gondreiž 300 godim Strusen muižu puorpierka pūļu muižnīki Benislavski. Jī ir īvāruojami ar tū, ka pastyprynuotu uzmaneibu pīvērse zemnīku bārnu školuošonai. 1825. godā Benislavskis izcēle kūka bazneicu, bazneickunga sātu i tam laikam grandiozu kunga sātu – vīna stuova āka beja 54 metrus gara i 14,4 metrus plota. Sātys golā atsaroda 5,4 m augsts kaļneņš, kurā tyka izbyuvāts zvonu tūrņs (tagad blokus bejušuos Strūžanu pamatškolys ākai) dorba dīnys laika nūsaceišonai. Stuosta, ka muižys eipašnīks bejs cīši dīvticeigs i tymā pošā laikā ari nažieleigs muižnīks. 1838. godā suoce ceļt školu, bet piec 2 godim jei suoce ari dorbuotīs. Piec 15 godim – 1865. godā – muižu puorpierka vuocu barons E. Dalavitcs, kas beja ļuters. Ar itū laiku sakreit ari Vidzemis ļuterticeigūs īceļošona Latgolā, kas palyka aktiva piec 1863. goda pūļu sasaceļšonys. Pamozom izaveiduoja patstuoveiga ļuteru draudze, lai gon ir zynoms, ka ap 1850. godu Vacajūs Strūžanūs beja ap 24 sādžys, tūs skaitā Apšiniki, Barsuki, Čakši, Grybule, Krystinki, Susekle, Vejple, Kudernīki i c. – lela daļa nu sādžom vēļ arviņ ir saglobuojuse sovus nūsaukumus, lai gon tī ir mainejušīs, par pīvadumu, Vejple ir puorsavārtuse par Vējpļovom, bet Kudernīki – par Kuderim. Par ļuteru sādžom teik skaiteitys Vuškusola, Kudernīki, Diuļinys. 1926. godā Vacajūs Strūžanūs beja 2350 katūļu draudzis lūcekli, 400 ļuteri, 250 pareizticeigūs i daži baptisti.

Strūžānu-Stiernīnis (Varakļuonu) ļuteru draudze sovulaik bejuse lela (Vitebskys gubernis Rēzeknis, Sebežys, Ludzys apriņči), i suokūtnieji tū apkolpuojs Lazdūnys muoceituojs. 1880. godā Strūžāni atdaleiti nu Vitebskys draudzis i palykušs par patstuoveigu draudzi, kurys bazneica Strūžānūs calta 1873. godā par zemis eipašnīka Ernesta Ludviga Dalavitca leidzeklim. Vāluok jis izbyuviejs ari ļuteru pastorātu. Strūžānu evaņgeliski ļuteriskuo bazneica īsvieteita 1873. goda 9. septembrī. Nu 1892. leidz 1905. godam Strūžānūs pastuoveigi atsarads draudzis muoceituojs, kas vāluok puorsavuoce iz Rēzekni. Bazneicys ākai izmontuota Benislavska caltuo katuoļu bazneicys školys kūka sāta, kurai pībyuvāts myurāts ceglu tūrņs, kas calts nu katuoļu bazneicai paradzātajim materialim. Draudzis škola tyka puorcalta iz bejušū katuoļu plebanejis āku. 1939. godā dīvnomā nūtyka remonta dorbi: puorbyuvāts tūrņs, bazneicai tyka izlykts skuorda jumts, īlykta jauna greida i nūkruosuota ākys īškejuo puse. Dīvnoms tyka otkon īsvieteits 1939. goda 24. septembrī. Nu 1929. leidz 1936. godam par vikāru bejs M. Ķemers. Piec Ūtruo pasauļa kara draudze vēļ dorbuojusēs, bet padūmu apstuokli pakuopeniski spīde izbeigt darbeibu i nu bazneicys atsasaceit. Itūšaļt dīvnoms nateik izmontuots, vairuokys reizis tys ir tics demoleits. Natuoli nu bazneicys ir seneja kopsāta (apglobuots muižys eipašnīks E. L. Delvitcs), kai arī vēļ arviņ funkcionejūša kopsāta Beidziņuos.

OLYMPUS DIGITAL CAMERABazneica 2013. godā

Dīvnoms, kai jau īprīšk tyka mynāts, nateik ni izmontuots, ni apsaimnīkuots i deļtuo ir katastrofalā stuovūklī – var redzēt gon tū, ka būjā īt bazneicys uorejuo apdare, gon tū, ka ilgu laiku bejuse problema ar bazneicys jumtu: īškejā pusē radzami slapņuma radeiti būjuojumi natuoli nu oltora. Ari viers mugurejom durovom asūšuo nūjume ir īvārojami deformiejusīs. Tryukst dalis nu bazneicys sūlim, kai ari oltora gleznys, kas pyrms puora godu acimradzūt tyka nūjimta švakuo stuovūkļa deļ. Par speiti tam, ka bazneicys atjaunuošona prosa lelus īguļdejumus i sovā ziņā restauraceja byutu nerentabla ticeigūs mozuo skaita deļ, (Vacū) Strūžānu evaņgeliski ļuteriskuo bazneica ir i palīk sova laika līcineica, kas namonomi voda sovys dīnys Mozīčys krostūs, viņ ratu reizi (agrūs pavasarūs i vālūs rudiņūs) atsakluojūt celinīka, kas dūdās puori upei, skotam.

 OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Bazneicys īkšskots 2013.godā

 

Roksta i karteņu  autore: Ligija Purinaša

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
4
Sai
all-day Olgys i Valda Pauliņu keramikys ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Olgys i Valda Pauliņu keramikys ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 4 all-day
Latgolys keramiki Olga i Valdis Paulini dzeivoj i struodoj Kruoslovā, dorbojās Kruoslovys amatnīceibys centrā, ir populari meistari vysā Latvejā. Jūs keramikys darbneica ir attaiseita interesentim i turistim, pīduovojūt i vysaidu formu trauku kluostu, i paraugdemonstriejumus,[...]
12:00 Boltuo goldauta svātki @ Bolvu kulturys i atpyutys centra laukums
Boltuo goldauta svātki @ Bolvu kulturys i atpyutys centra laukums
May 4 @ 12:00 – 14:00
Boltuo goldauta svātki @ Bolvu kulturys i atpyutys centra laukums