Paguojušais nedeļgols Daugovpiļs teatrī beja pīpiļdeits ar vairuokom zeimeigom nūtikšonom: jaunuo logo i foajē jaunizveiduotuo interjera prezentaceju i  A. Eikborna lugys “Kā tā otra puse mīl” (režisors J. Jonelis)  pyrmizruodi.

Svineigā ceremonejā sadarbeibys partneru, atbaļsteituoju i darbinīku kluotbyutnē tyka prezentāts jaunais teatra foajē interjers i logo. Daugovpiļs teatra jaunais logo nu pyrmuo ocu uzmetīņa ruodīs kai vīnkuoršu geometrisku figuru kūpums, tok, īsaverūt viereiguok, radzams, ka tei ir Daugovpiļs teatra nūsaukuma abreviatura. Tamā var redzēt prīškkara, gaismys storu izruodis laikā i teatra ākys fasadis kolonnu motivus, i simboliski logo viestej, ka Daugovpiļs teatris ir drūsmeiga i rodūša īstuode, kura savuos daudzveideigajuos izruodēs atkluoj vysu teatra muokslys boguoteibu, tamā ir akcentāts myusdīneigums i inovacejis, dinamika i atteisteiba. Jaunuo logo autors ir talanteigais grafikys dizainers A. Vjalihs, kas sovu meistareibu pīruodejs, sasadorbojūt ar dažaidom organizacejom ES i NVS vaļstīs.

Dūmojūt par teatra apmaklātuoju ierteibom i lobsajiutu, Daugovpiļs teatris ir pasaryupiejs ari par jaunu foajē interjeru – ir īkluots meikstais greidys sagums, izšyuti grezni aizkori. Tys ir foajē puortopšanys suokumpūsms, partū ka vēļ ir paradzāts tū papyldynuot ar dekorativim elementim i mebelem.

Pyrmizruodi pīdzeivuojuse J. Joneļa režejā topušuo paradoksaluo komedeja “Kā tā otra puse mīl”, kas, skateituojam, atsarūnūt iz skotuvis, ļaun īsavērt aiz slapanūs durovu, kas nūteik cytu saimēs, tai padorūt tūs dzeivi pavysam atkluotu. Tei ir izruode, kurā var īraudzeit i pasasmīt pošam par sevi.

Kai atzeist rešisors J. Jonelis, tod izruode vadynoj puordūmuot, kas saimē ir vierteigs i kas nav; voi ūtra puse mīļoj pa eistam voi tik izalīk, ka mīļoj. Īstudiejumā teik atkluota ciļvieciskūs attīceibu gamma – nu mīlesteibys i uzticeibys leidz gļāvuleibai i napruotam. Kasdīnys gaituos mīlesteiba, kū jiutam, mādz nūsabružuot, aizamierst, pagaisynuot suokūtniejū degsmi, tok sirds dziļumūs tuos kaisleiguos jiutys nikur nagaist. Teik rūsynuots apjaust saimis lūmu cylvāka dzeivē, saprast, ka tuos gryuteibys, kū saīt pīdzeivuot, naratai padora saimis dzeivi skaistuoku.

Izruode ir cīši ritmiska i, kai atzeist poši akteri, tod jī izgaršojūt kotru sekundi, kū pavoda iz skotuvis. Tū pošu varātu saceit ari par skateituoju, partū ka itei kluotbyutne it vysā, kas nūteik, roda ari sova veida leidzatbiļdeibu i spieceiguoku leidzjušonu.

Itys īstudiejums ir eipašs ari ar tū, ka tamā spielej gondreiž vysi latvīšu trupys akteri, i juosoka, ka jūs meistareiba nūvārtāta ar cīnpylnim, ilgim i cīšim aplausim.

[Show slideshow]