Juoņs par sevi soka, ka ir pastuoveigi – maineigais Maltys pogosta īdzeivuotuojs, kurs bīži migrej i vuicuos Rēzeknis Augstškolys Inženeru fakultatē. Īdvesme ailem īt nu apleicejim cylvākim, dobys i poša izjiutom, kur, vysam sasamaisūt, saeimūt loba aiļu augzeme.

Pa manim, kotram cylvākam ir sova dzeivis dzīsme – vīnam tei ir balade, cytam otkon vacūs dzīšmu i klausietuokūs Topu remikss, a cytam – “Kai taidu var vyspuor klauseitīs?!”  Tai mes i dzeivojom, kotrs ar sovim mažorim i minorim – kotrs ar sovu ritmu…

***

Ar dzīsmi pa dzeivi

Sūļojūt vīnā ritmā

Ar kotru bungu sitīni

Ar kotru basa spierīni

Pa auss dziļuokim tunelim

Kotra osuoka nūts

Dzeivis gryuteibys

Bez jom dzeive vaira nav dzeive

Vīņ puorsoldona kompota kruška

Kotra jiutami plyustūšuo skaņa

Tī breiži piec labi padarāta dorba

Ci paradīzis vīteņu baudeišonys

Kas nu kurai sirdei meiluoks

Kotrs vuords

Iz dzīsmis izdzīduotais

Tei jau pošu myusu runa

Klusumā ar sevi

Cylvākūs

Kū zynom – dūmojom

Pīdzīduojums atkuortojūšais

Vysi tauriņu efekti

Kai i kotrai dzīsmei izklausātai

Saprostai ci nasaprostai

Sovs suokums i sovys beigys

Taipat kai cylvākam

Pyrmuo gaisma acīs

I pādējais saulisrīts…

***

Beiguos nūklust dzīsme

I nūklust cylvāka sirds…

.