Izruodi “Nūgrymušõ pile” varēs nūsavērt ari Reigā

Izruodi “Nūgrymušõ pile” varēs nūsavērt ari Reigā

15. majā Latvejis Nacionalajā teatrī varēs nūsavērt Daugovpiļs teatra izruodi “Nūgrymušõ pile”, kurei veļteita Latgolys kongresa symtgadei, informej Daugovpiļs teatra puorstuove Janīna Ivanova. Fraņča Trasuna luga, Kārļa Lāča muzyka, Agra Danileviča horeografeja, Olega Šapošnikova režija kūpā radejuse muzykalu izruodi latgalīšu volūdā, kurai rodūšuo komanda davuse apakšnūsaukumu “Lūgšana par Latviju”.

Fraņcs Trasuns, kurs beja vīns nu Latvejis apsavīnuošonys idejis iniciatorim, ir ituos lugys autors. Jis vysod ir pastreipuojs, ka nikod nav gribējs byut par rakstnīku, nu itū dorbu ir darejs kai pīnuokumu, kab kolpuotu latgalīšu literaturai. Godim ilgi par itū lugu beja damiersts, i niu, gondreiž piec symtu godu, tauta otkon tiks uzrunuota Fraņča Trasuna vuordim. Skateituoji teik aicynuoti aizadūmuot par tū, kaidi beja latvīšu tautys sapyni tūreiz i voi kas ir pasamainejs itūs godu laikā.

Izruode viestej par kaidu pili, kurymā vysi nazkod dzeivuoja laimē i puorticeibā. Ar laiku piļs dzeivuotuoji tai daroduši pi boguoteibys, ka puorstuojuši cīneit dīniškū maizi, dorbu i godu gaitā izveiduotuos tradicejis, partū tei nūgryma. Nu tei augšamceļsīs, ka atsarass cylvāks, kurs gareiguos vierteibys gūduos augšuok par materialuom i byus gotovs vest sovus tautīšus ceiņā par itū pagaisynuotū laimeigū zemi. Rodūšuo komanda tyc, ka Trasuns par laimeigū zemi ir skaitejs Latveju.

Komponists Kārlis Lācis pīzyna, ka dorbs pi ituos izruodis ir pyrmais, kurymā jis sacerēja muzyku tekstim latgalīšu volūdā. Tok komponists dasaceja, ka puors dzīšmu, kuruos ir paradzātys koram, varātu byut vīnys nu lobuokajom, kas jam saguojušys.

Sovukuort deju studejis “Dzirnas” vadeituojs i horeografs Agris Danilevičs, kuram itei ir pyrmuo sadarbeiba ar Daugovpiļs teatri, nasliep sovu prīcu par daleibu itamā izruodē: “Es prīcojūs, ka niu asu ite. Itei izruode var tikt īstudāta tik Latgolā, kur ir taidi cylvāki, taida mentalitate, juosoka, taids ašņa, emoceju, raksturu i temperamentu kokteiļs cylvākūs, kas padora tū par unikalu vītu Latvejā. Partū maņ ruodīs, ka tys, kas nūteik iz skotivis, ir naatkuortojami!”

Kostimus i scenografeju veiduoja muokslineicys Inga Bermaka Apaiha i Agnese Leilande. Izruodē pīsadola Daugovpiļs teatra akteri i doncuotuoju trupa, kors “Daugava” Jevgenija Ustinskova vadeibā i gostu muokslinīki Juoņs Jarāns i Jurijs Djakonovs.

Beleti – “Biļešu paradīzes” kasēs vysā Latvejā i škārsteiklā.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
3
Pīk
17:00 Koncertizvadums “Dūd rūku, mameņ!” @ Daugovpiļs Kulturys piļs
Koncertizvadums “Dūd rūku, mameņ!” @ Daugovpiļs Kulturys piļs
May 3 @ 17:00 – 19:00
Izvadumā pīsadaleis Reigys kulturys i tautys muokslys centra „Mazā ģilde” deju ansamblis „Daiļrade” (vad. Iveta Pētersone-Lazdāne), Daugovpiļs Vīneibys noma Latvīšu i latgalīšu kulturys centra deju ansamblis „Laismeņa” i videjuos paaudzis deju kolektivs „Laismeņa” (vad. Diāna[...]
May
4
Sai
all-day Olgys i Valda Pauliņu keramikys ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Olgys i Valda Pauliņu keramikys ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 4 all-day
Latgolys keramiki Olga i Valdis Paulini dzeivoj i struodoj Kruoslovā, dorbojās Kruoslovys amatnīceibys centrā, ir populari meistari vysā Latvejā. Jūs keramikys darbneica ir attaiseita interesentim i turistim, pīduovojūt i vysaidu formu trauku kluostu, i paraugdemonstriejumus,[...]