Roksta autors: portals lakuga.lv

Latgolys dzejnīks, rakstnīks, publicists, folklorys vuociejs i nūvodpietnīks Ontons (Antons) Slišāns dzims 1948. goda 28. decembrī niulinejuo Vileks nūvoda Škilbanu pogosta Stabļovys cīmā Domenika i Annys Slišānu saimē. Myužeibā nūguojs 2010. goda 15. decembrī. Itūgod byutu svietejs sovu 70. dzimšonys dīnu.

Bez Ontona padareituo nav īsadūmuojama Zīmeļlatgolys kulturviesture – sovā myužā beja padarejs cīši daudz: jau suocūt nu 20. godu symta septeņdesmytūs godu vuocs i pīrakstejs Zīmeļlatgolys folkloru, īskaņuojs gon tautysdzīsmis, gon saļmu dzīduojumus. 1980. godā dybynuojs i vadejs Upeitis i Rekovys etnografiskūs ansambļus. Nu 20. godu symta sešdesmytūs godu rakstejs dzeju. O. Slišāna dzejūli ir skaitomi 30 izdūtajuos gruomotuos. Jis beja vīneigais dzejnīks Latvejā, kas raksteja i izdeve dzejis gruomotys bārnim latgalīšu volūdā. Vadejs Upeitis biblioteku, sataisejs i vadejs Upeitis kulturyviesturis muzeju. Dybynuojs i īdzeivynuojs pasaulī vacuokū latgalīšu meilys aiļu i dzīšmu festivalu „Upītes Uobeļduorzs”, kurs itūgod nūtiks jau septeņpadsmytū reizi. Itūšaļt Ontona Slišāna aizsuoktūs dorbus turpynoj juo bārni i mozbārni kotrys sovā laukā – tradicejuos i folklorā, muokslā, literaturā i myusdīnu kulturā.

Ontons beja kai dareituojs, tai dūmuotuojs – sova laika sirdsapziņa, kurei aicynuoja atguoduot par latgaliskajom vierteibom, volūdu, izklīdze, izcēle, viesteja, atguodynuoja i ironizēja par myusu laiku i juo poša laikabīdrim, kai ari īpazeistynuoja ar cylvākim i nūtikšonom, eipaši Zīmeļlatgolā.

Vaira par Ontona Slišāna dzeivi i dorbu var puorskaitei Bolvu regiona kulturviesturis datubazē. 

O. Slišāna portreta karteitis autors: Juris Zariņš

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzeklim.