Ludzys Nūvodpietnīceibys muzeja materialus apkūpuoja: Ināra Volkova, žurnals “A12”

Antonija Lutere ir vīna nu spūdruokajom paguojušuo godu symta 80. godu gleznuotuoju. Jau nu bierneibys A. Luterei beja cīš tyvs zaļais i sorkonais kruosu salykums, kas sastūpams Latgolys tautys tārpūs.

Pūļa i latgalītis saimē auga div muosys, i, kod meitinē pasamūda interese par zeimiešonu, tāvs bieneņūs īkuortuoja darbneicu i saceja: “Kod Antonija zeimej, jū nadreikst traucēt.” Muosa Regīna guoja ravēt, bet Antonija – zeimēt. Tūlaik Antonija vēļ nazynuoja, kai gataveit kruosys, mieginuoja pigmentus jaukt ar saulispuču eļļu. Gleznuoja sovu draudziņu portretus. Piec tam studejis augstuokajuos vuiceibu īstuodēs Reigā. Par radeitajim dorbim A. Lutere saceja: “Maņ myužeigi kompoziceja beja trauksmaina. Gleznuoju Džutys sīvys kai grotesku. Tymā laikā es sevi meklieju. Mani cīš saisteja ekspresionisms. Pa gaisu guoja fakturys, mylzu trīpīni. Tuo laika lānajai dūmuošonai pretstotā it kai prasejuos koč kas trokojūšs…“ Juos audaklūs atsakluoj i leidzcīteiba, i protests i izmysums, kū spēja panuokt ar spūdrom kruosu gammom. “Gleznuošonys procesā ir koč kas sugestejūšs, magisks. Gleznoju vīnā elpys viļcīnī. Īdzieru kopeju, struoduoju, tīpat iz luočuodys nūkrytu i gulieju, i, gaismai austūt, turpynuoju gleznuot… It kai atdūdu sevi vysu gleznai. Gleznu juojiut kai muzyku.”

A. Luteris radūšais davums ir dzili baļsteits iz tautys dvēselis dzeilem, dzeiparu kūšumu, teiksmu, dzīšmu i puosoku burvesteibu. Muokslineicys dorbi atrūnami daudzvīt pasaulī: Anglejā, Amerikā, Meksikā i poša muokslineica ir daudz ceļuojuse, tūmār soka: “..nikas mani tai nasaviļņoj kai dzymtuos zemis zylī dabasi, Latgolys azaru klusais viļņuojums, boltūs bārzu šolkys, lynu lauki. Maņ redzīs, ka muokslinīks viņ tod ir spiejeigs struoduot pylnvierteigi i aizraujūši, ka jis saisteits ar dzymtū nūvodu, juo ļaudim.”

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.