Roksta autors: Vineta Briede-Dzanuška, žurnals “A12”

Pādejūs godu laikā Latgolā ir atjaunuotys div sinagogys – Rēzeknis Zaļuo sinagoga i Ludzys Leluo. Koč ari sinagoga ir lyugšonu ritualuo vīta, tok žeidu Latgolys piļsātuos dzeivoj moz i ituo īmesļa deļ dajiuktuos lyugšonys navar nūtikt. Partū Rēzeknis Zaļajā sinagogā svātkūs skaņ žeidu muzyka – klezmeru dzīduojumi.

Vuords klezmers īt nu jidiša un ir div vuordu kombinaceja – kli ‘instruments’ i zemer ‘radeit muzyku’. Viesturiski klezmermuzyka atsateisteja teritorejuos, kur dzeivuoja žeidi – nu Malnuos jiurys da pat Baltejis jiurys, īkļaunūt ari Latgolu i, saprūtams, Latgolys golvyspiļsātu – Rēzekni. Te pyrmī žeidi apsamete 17. g. s. vydā, atvazdami leidza ari itū specifiskū muzykys žanru. Itūšaļt Rēzeknē žeidu eipatsvors napuorsnīdz pat 1%.

Klezmers ir žeidu tautys instrumentaluos muzykys žanrs, kas kolpuojs kai dreizs pavadejums doncuotuojim kuozuos, kai ari nūzeimeigūs gūdūs i žeidu svātkūs Austrumeiropā jau 16. godu symtā. Klezmera ansamblī varēja spēlēt pat pīcpadsmit muzykanti – klezmeri, kas sovu instrumenta spēlis prasmi i tū, kai klezmeram juoskaņ, nūdeve nu paaudzis paaudzē. Vysbīžuok jī napazyna nivīnu nūti, tok spēlēja izcyli.

Vejūle, klarnete, cimbala, kontrabass, trombons, trompete, armejis lelais bubyns ar škeivi – tī ir daži itam žanram soveigī instrumenti. Žeidi dzeivuoja daudznacionalā regionā, i breineigi sasyuce ari cytu tautu kulturys. Klezmeri muocēja ari krakovjaku, poļku, mazurku i cytys dejis, ar kurom izklaidēt cyttautīšus, i tai varēja nūpeļneit vairuok. Olūti viestej, ka Rēzeknē sovulaik dorbuojušīs 23 klezmeri. Par tū, ka klezmers beja aktuals vysā Latgolā, līcynoj latvīšu komponista i folklorista Emiļa Melngaiļa salaseituos klezmera melodejis Leitovā i ari Ludzys apleicīnē 19. i 20. g. s. mejā.

2015. godā tyka izveiduota bīdreiba “ARAYN”, kas registrāta Rēzeknis nūvoda Griškānu pogostā. Bīdreiba nūsadorboj ar tradicionaluos žeidu muzykys izzynuošonu, apgiušonu i populariziešonu. Itai bīdreibai ir muzykaluo nūdaļa “Rēzeknes klezmeri”.

Pastuov maļdeigs pīzynums, ka klezmeru var spēlēt viņ i vīneigi poši žeidi. Pīmāram, “Rēzeknes klezmeriem” itaidys izceļsmis nav, bet byutiskuoks, jūspruot, ir kas cyts. Ar kulturu, it seviški myusu dīnu globalizātajā sabīdreibā, ir gona sarežgeiti – jū sadola interesis, na tauteibys. Tam, ka itū muzyku spēlej latgalīts, nav nikaidys nūzeimis, bet tys, ka jis nu tuo izjiut prīcu i ari klauseituojim ir prīca, – tam gon ir nūzeime.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.