Maja dzīduojumus Zīmeļlatgolā vierza īkļaušonai namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā

Maja dzīduojumus Zīmeļlatgolā vierza īkļaušonai namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Sagataveits dasacejums maja dzīduojumu tradicejis Zīmeļlatgolā īkļaušonai Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā, līcynoj Viļakys nūvoda sātys lopā publicātuo informaceja. Sarokstā jau ir īkļautys vairuokys Latgolys vierteibys, tymā skaitā maja dzīduojumu tradiceja Dagdys nūvodā.

Viļakys nūvoda dūme, sasadorbojūt ar Bolvu, Baļtinovys i Ruguoju nūvodu pošvaļdeibom, kulturys darbinīkim i tradiceju nesiejim, ir realiziejuse projektu “Maija dziedājumi Ziemeļlatgalē. Pieteikuma sagatavošana nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstam”. Etnomuzikologe Anda Beitāne i namaterialuo kulturys montuojuma eksperte Ruta Cibule sagatavejušys projekta dasacejumu, lai maja dzīduojumu tradiceju Zīmeļlatgolā īkļautu Latvejis Namaterialuos kulturys montuojuma sarokstā.

Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma vierteibu sarokstu veidoj nu 2017. goda. Sarokstā jau īkļautys treis Zīmeļlatgolys vierteibys –saļmu dzīduošona Zīmeļlatgolā, dzīduošona pusbolsā i Upeitis kulturtelpa. Vēļ sarokstā nu Latgolys īkļauti maja dzīduojumi Dagdys nūvodā, bubyna spēlis tradiceja i myrušūs oficeja (saļmu) dzīduošona Vabalis i Leiksnys pogostūs.

Eksperte Ruta Cibule dziļuok maja dzīduojumus Zīmeļlatgolā pietejuse jau  2008. i 2009., kai ari 2019. godā. Pārņ Zīmeļlatgolā tyka dokumentāti 120 krucifiksi. Etnomuzikologi Anda Beitāne, Mārtiņš Boiko i studenti dzīduojumus īrakstejuši vysaidūs laika periodūs.

Nu Zīmeļlatgolys kulturys darbinīku ir sajimti 209 aplīcynuojumi par daleibu maja dzīduojumūs i tradicejis kūpšonu, saceits pošvaļdeibys sātys lopā. 15 kūpīnys aplīcynuoja, ka organizej maja dzīduojumus i pīsadola tūs dzīduošonā.

“Dzīduošona pi krucifiksim dzīduotuojom i dzīduotuojim nūzeimej daudz vairuok, kai tikai dzīduošonu. Tuos ir lyugšonys i kolpuošona, kas katoļticeigajim latgalīšim ir ļūti svareiga dzeivis daļa. Dzīduošona pi krucifiksim ir pošu dzīduotuoju kūpīnu rūkuos,” stuosta Ruta Cibule.

2020. goda beiguos byus zynoms Namaterialuo kulturys montuojuma padūmis lāmums par jaunys Zīmeļlatgolys vierteibys īkļaušonu sarokstā.

Kalenders

May
2
Sai
all-day Keramikei i pedagogei Janīnai Gr... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Keramikei i pedagogei Janīnai Gr... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 2 all-day
Atguodojūt myužeibā nūguojušū izcylū keramiki i pedagogi Janīnu Gribusti (1940–2025), teik reikuota juos školānu rodūšūs dorbu izstuode. Tai kai J. Gribuste beja ilggadeja Rēzeknis Lītiškuos muokslys vydsškolys pedagoge i Keramikys nūdalis vadeituoja, tod vairuokys keramikys[...]
19:00 Izruode “Kāzas Latgalē” @ Ūgris nūvoda kulturys centrys
Izruode “Kāzas Latgalē” @ Ūgris nūvoda kulturys centrys
May 2 @ 19:00 – 21:00
Izruodis centrā – popularais akters Imants Strads kūpā ar sovim atraktivajim teatra kolegim, kuri skateituoju ocu prīškā izspielēs Latgolys kuozu naparadzamuos i vysod jautruos nūtikšonys. Kuozu vadeituojs: Imants Strads. Lūmuos: Raimonda Vazdika, Elīna Bojarkina voi[...]