Dzejūļu autors: Raivis Pudenko

Īpazeistynojam ar jaunu latgaliski rokstūšu autoru – Raivi Pudenko. Jis ir dzims i audzs Rēzeknē, tok niu dzeivoj Reigā. Raivis Latvejis Universitatē studej baltu filologeju, kai ari ir vīns nu vortala literatura.lv redaktoru, kur puorsvorā struodoj pi latgalīšu i jaunūs autoru profilu. Par sovu raksteišonys pīredzi jis soka: “Poši pyrmī dzejūleiši i stuosteni topuši jau bierneibā i pusaugu vacumā, bet nu kas niule atguodoj, kas tī vyspuor beja. Nūpītni suoču raksteit ap 2020. godu, interesi par dzeju atdzeivynuoja Ronalda Brieža vadeitais kurss “Radošā rakstniecība”. Puorsvorā rokstu latvīšu volūdā, bet pādejuo goda laikā izmieginoju sovus spākus rakstnīceibā latgalīšu volūdā.“

Itī dzejūli saraksteiti 2020.–2022. godā. Kai stuosta Raivis, tī radeiti dažaidu sajiutu i puordūmu īspaidā. “Tam vysam pa vydu ikdīna, prīcys, bādys i vyss naīrostais, kas pādejūs div godu laikā skuors mani pošu, tyvuokūs, da i vysus myus. Itamā kūpā salyku dzejūļus, kurim par īdvasmu bejuse doba i juos izpausmis dažaidūs godalaikūs.”

jauneiba

šudiņ laika ziņuos
Tūms Brics pasceja
ka Reigā pa dīnu byus
muokūņains, breižim skaidruosīs
ostoni voi deveni grādi syltuma
viejs leidz 8 metrim sekundē
bruozmys leidz 22 metrim sekundē
bez krytulim
tik aizmiersa pasceit
ka jauneiba naatgrīziniski pagaisuse
i ka atsagrīzs
to tik uz puors dīnom vosorā

līpzīdi

kaidā korstā vosorys dīnā
iz munu golvu nūkryta
līpzīdu snīgs
i sūpluok maņ
iz zaļuo syunu pakluoja
līpzīdu viejputnī
tu leigoji kai juļa dabass
līpu laiks beidzīs
i puori palics tik
tuorpim i kukainim
zam siermajom tyucem
asfalta dūbelēs salītais
līpzīdu čajs

zaļš

muna vosora aizīs
i koč kod novembrī
pasamūsšu sovā dryumajā kambarī
i padareišu sovus motus zaļus
tuodieļ ka munā dzeivis telpā
vajagūt koč kū zaļu
kas nav tymsi zaļuos veina pudelis
i nu kopejneicys nūzogtais
muoksleigais augs

gaismys

mož ka reit
piec lieta
vyss malnais nūsiermuos
i beidzūt
piļsāts gaismu pīmūrdīņs
caurveis dabasus
i utilizēs sevi
viskijbryunuos i oranžuos pakruosuos

latakys

munā meilajā mīstā
lataku pīviļceiguos sejis
Erota glupeibā
gotovys atdūt sovu dzeiveibu
lai iz atvodom
tik vīneigū
i pādiejū reizi
ar sovom vāsajom i steivajom lyupom
nušvuļpseitu garumguojieju
lūcekļus

golvys pīdarumi

es īpazynu siļdeituoja izmontuošonys nūsacejumus
i snīga beretis cereņu kryumūs
tuodieļ tān
es grybu kliut
par snīga kluci
kas sasiļdeis
pīsātys transformatorbyudys
soltū i kantainū mīsu