Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latgolys viestnīceiba GORS itūgod svieteis 10 godu jubileju, kurai veļteitajai programai dūts nūsaukums “10 kā 1”. Publiski jau izziņuoti treis jubilejis koncerti: dzīšmuspēle “Trasuns. Fabulas”, koncertprograma “Saldi rūgti mūžīgais” i koncertizvadums “Ziedonis”.

Latgolys viestnīceiba GORS sovu jubileju plānoj suokt svieteit 29. aprelī, kod paradzāta īvāruojamuo gareidznīka i Latgolys sabīdryskuo darbinīka Fraņča Trasuna pīraksteitajom fabulom veļteita dzīšmuspēle. Pyrma vaira nakai symtu godu Fraņcs Trasuns sovuos fabuluos ciļvieciskuos vuojeibys apraksteja ar humoru i sirds mīlesteibu, kai bierniškeigai i naivi, tai osai i dzieleigai. Myusu dīnuos ciļvieceiguos vuojeibys teik aprunuotys publiski socialajā telpā – tamā sevkurs var izsaceit sovu redzīni, nūsūdeit. Sevkurā kritiskā šaļtī tuos pasaruoda kai iz dalnys. Dzīšmuspēlē “Trasuns. Fabulas” izdzīduos i izspielēs myusu “mozuo cylvāka” vuojeibys – greizsirdeiba, cītsirdeiba, aprūbežuoteiba, olkateiba, nanūvīdeiba. Cik mes poši asam drūsmeigi pasavērt acīs sovom vuojeibom? Vai ir nūceja, ka paliksim lobuoki?

Koncertzalis Muokslinīcyskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoja Ilona Rupaine stuosta: “GORA jubileja reizē īceriejom radeit jaunu muzykali skotuvisku dorbu latgalīšu volūdā, īsadvasmojūt nu myusu izcyluo nūvodnīka Fraņča Trasuna fabulom. Itys jaundorbs sovā ziņā atsauks atmiņā pyrma desmit godu koncertzalis atkluošonys koncertūs pyrmatskaņuotū dzīšmuspēli “Ķēniņmeita. Latgales pasaka”. Tūreiz bejom drupeit jaunuoki, ari napīredziejušuoki, tok īdvasmuoti i lela entuziasma pylni, kab iz skotivis puļceitu vaira nakai 100 bārnu, jaunīšu i profesionalu muziku sastuovu, kas īskandynuoja i īdoncuoja GORA Leluos zalis skotivis greidu. Ari dzīšmuspēli “Trasuns. Fabulas” veiduos entuziasma pylna, profesionala i cīši atraktiva komanda. Ar izruodis muzykys materialu struoduos pīci komponisti – Platons Buravickis, Orests Silabriedis, Ieva Parša, Sniedze Prauliņa i Ernests Mediņš, kuri reizē byus ari sovu jaundorbu izpiļdeituoji. Jaundorbu atskaņuojumā pīsadaleis ari Rēzeknis kamerorkestra muziki, Trasuna dzejis tekstus izspielēs akteri, muzykali teatralū darbeibu vadeis dirigents Juoņs Stafeckis i režisore Inga Truopa.”

13. majā jubilejis svieteišonu turpynuos koncertprograma “Saldi rūgti mūžīgais”. Tuos dalinīki – Latvejis Nacionalais simfoniskais orkestris, Vaļsts Akademiskais kors “Latvija” i dirigents Andris Puoga ir koncertzalis ilggadiejī draugi, dūmubīdri i daudzu rodūšūs ideju kužynuotuoji i realizātuoji. Koncerts byus tradicionals i reizē cīši naparosts, soldonu i reizē ari ryugtu garšu pīsuotynuots. Byus jaundorbs i byus ari myužeigys klasiskys simfoniskuos i vokali – simfoniskuos muzykys vierteibys. Koncerts īsasuoks i ari nūsaslēgs ar Latgolys dobys i tautys muzykys rūsynuotim dorbim (Juoņs Ivanovs “Varavīksne” i Edgara Mākena jaundorbs). Koncertprogramys 1. daļā skanēs fraņču 19. godu symta komponista Francisa Pulenka “Gloria” – slavynuojums Dīvam, kurā daudz laiceigys i naīrūbežuotys prīcys, rūtaleiguma i teatralisma. Cyta veida rūtaleigums i teatralisms byus dzieržams Dmitrija Šostakoviča 15. simfonejā, kas skanēs koncerta 2. daļā. Komponista pādejais simfoniskais saceriejums ir drama i kaleidoskopisks dzeivis vāruojums reizē. Dzeive i laikmats, kas aizsleid garum. Kai myužeiba – bez suokuma i beigu. Šostakoviča simfonejis finala gaistūšū pianissimo turpynuos latvīšu komponista Edgara Mākena jaundorbs. Kas i kur tū izpiļdeis? Lai tei palīk kai nalela intriga koncerta apmaklātuojim.

Sovpus 20. majā skaiteituojim tiks pīduovuots koncertizvadums “Ziedonis”, kura pamatā ir Imanta Kalniņa dzīsmis ar Imanta Zieduoņa dzeju, kai ari Imanta Zieduoņa dzejūli i puordūmys poša autora bolsa īskaņuojumā. Tymā pīsadaleis Renārs Kaupers, Juoņs Strazdiņš, Latvejis Radejis kors i instrumentaluo grupa. Dirigents – Sigvards Kļava.

Beleti iz jubilejis koncertim jau ir puordūšonā, taipat īspiejams nūpierkt ari abonementu iz vysim treis koncertim.