Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

21. septembrī ar skalim aplausim Rēzeknis nūvoda Maltys vydsškolā tyka padūtys Nikodema Rancāna bolvys Latgolys izcyluokajim pedagogim. Itūgod bolvys da pedagogu aizceļuoja jau dasmytū reizi, tū padūšonu kasgadeji organizej Latgalīšu kulturys bīdreiba.

Svātdīnis piecpušdīnē Rēzeknis nūvoda Maltys vydsškolā puļcejuos pylna zāle ļaužu, kab pasaceit paļdis regiona izcyluokajim pedagogim. Itūgod Nikodema Rancāna bolvai tyka dasaceiti 17 pretendenti nu pīcu Latgolys pošvaļdeibu. Kūpā tyka padūtys septenis pokovsaktys, sovpus Latgolys Etnografiskuo viestnīceiba caturtū reizi, bet Latvejis Izgleiteibys i zynuotnis darbinīku orūdbīdreiba (LIZDA) trešū reizi padeve sovys eipašuos bolvys.

Bolvys tyka padūtys divejuos nominacejuos – “Par īguļdejumu i sasnāgumim latgalīšu volūdys, kulturviesturis un nūvoda vuiceibys īvīsšonā i īdzeivynuošonā školā” i “Par rodūšu i psihologiski atbolstūšu pīeju vuiceibu ci studeju vidē.”

Pasuokumā bolvys autors rūtkaļs Rihards Ciblis atguoduoja, ka pyrma desmit godu Latgalīšu kulturys bīdreibys vaļdis puorstuovem Ilgai Šuplinskai i Līvijai Plavinskai īguojuse pruotā dūma par vajadzeibu ceļt Latgolys školuotuoju prestižu. “Juos lyudze maņ izgataveit bolvys – sudobra pokovsaktys. Tai ari itūreiz, jau dasmytū godu piec kuortys, es izkolu jums ituos saktys. Itys dorbs dūd gondarejumu, spāku i īdviesmi cytim dorbim,” doluos Rihards Ciblis. Jis ari pastreipoj sovu prīcu, ka koč ari pats niu ir pensejā, juo dorbu ar školānim rūtu kaļšonys puļceņā turpynoj vīna nu juo audziekņu, kura piec augstškolys pabeigšonys ir atsagrīzuse Maltā. Cik zynoms, itūšaļt Malta ir vīneiguo vīta Latvejā, kur daīmams taišni rūtu kaļšonys puļceņš.

Itūgod Nikodema Rancāna bolvys Latgolys izcyluokajim pedagogim “Par īguļdejumu un sasnāgumim latgalīšu volūdys, kulturviesturis un nūvoda vuiceibys īvīsšonā un īdzeivynuošonā školā” sajēme Anna Kārkle (Leivuona 1. vydsškola, folklorys kūpys “Ceiruleits” vadeituoja), Rasma Svikle-Popova (školuotuoja Rūžupis i Jersikys školuos i dzejneica), Māris Susejs (školuotuojs Kruoslovys Muzykys i muokslys školā), Mārtiņš Dzindzuks (školuotuojs Viļānu Muzykys i muokslys školā). Divejis specialuos pokovsaktys taišni itamā nominacejā sajēme Irēna Rancāne (Nautrānu vydsškolys školuotuoja) i Svetlana Bilinska (Rēzeknis suokumškolys školuotuoja).

Nominacejā “Par rodūšu i psihologiski atbolstūšu pīeju vuiceibu ci studeju vidē” bolva tyka daškierta Jāņa Eglīša Preiļu Vaļsts gimnazejis latvīšu i latgalīšu volūdys školuotuojai ar 44 godu dorba stažu, metodiskuos apvīneibys vadeituojai, Humānuos školys ideju nesiejai Irēnai Baronei.

Nikodema Rancāna bolvys ceremonejis laikā jau trešū godu piec kuortys tyka padūta Latvejis Izgleiteibys i zynuotnis darbinīku orūdbīdreibys bolva. Orūdbīdreibys vadeituoja Inga Vanaga sovā uzrunā izsaceja pateiceibu bolvys organizatorim. “Es eistyn asmu cytim kolegim sacejuse, cik itī ir sirsneigi, skaisti svātki i aicynuojuse cytu regionu kolegus puorjimt stafeti, vystik tei drūsme nav atrosta, deļtam izcyluokūs pedagogu gūdynuošona arviņ nūteik tik Latgolys regionā,” tai Inga Vanaga. Jei ari atguodynuoja, ka piec Latgolys pedagogu svātku gaidoma ari Latvejis mārūga pedagogu gūdynuošona, kurū organizej Latvejis Universitate, i aicynuoja itai bolvai dasaceit ari pedagogus nu Latgolys.

LIZDA sovys bolvys padeve vairuokim školuotuojim: Anitai Klovānei (Rēzeknis Vaļsts pūļu gimnazejis školuotuoja), Irēnai Rancānei (Nautrānu vydsškolys školuotuoja), Ilgai Macānei (Viļānu vydsškolys školuotuoja), Ingai Skerškānei (Kruoslovys gimnazejis školuotuoja), Līgai Augstkalnei (Drycānu vydsškolys školuotuoja), Annai Kārklei (Leivuona 1. vydsškolys školuotuoja).

Kai pasuokumā saceja Latgolys Etnografiskuos viestnīceibys vadeituoja Iveta Seimanova, viestnīceibys radeituos Vydsmuižys Annužys lelis napuorsadūd i nav nūpierkamys, juos teik padūtys tik par kaidim eipašim dorbim. “Geografiski niu lelis dzeivoj, suocūt nu Vydsmuižys leidz pat Brazilejai. Šudiņ tyka pasnāgta 88. Vydsmuižys Annuža,” tai Iveta Seimanova. Lele pošdarynuotā etnografiskā tautystārpā tyka daškierta Ārijai Bergmanei-Sprūdžai, foklorys kūpys “Jumalāni” vadeituojai, Rībeņu školys absolventei i ilggadejai školuotuojai.

Pasuokuma laikā apmaklātuoji pīsadaleja školuotuoju gūdynuošonā, prīcuojuos leidza eisajim video par bolvu sajiemiejim, īsasaisteja Nikodema Rancāna dzeivis faktus izzynūšā aizdavumā i baudeja Rēzeknis nūvoda vokaluos studejis “Skonai” skaneigūs bolsus.

Galerejā: Nikodema Rancāna bolvys padūšonys ceremoneja. Foto galerejis autore Amanda Anusāne/portals lakuga.lv