Roksta autors: Kaspars Strods, viesturnīks

Beidzamajūs godūs Rēzeknis vaļstspiļsātys vadeiba vysaidu finaņšu problemu, nalykumeibu i pošvalis rezultatā nareši tykuse vaļsts īstuožu i sabīdreibys viereibys centrā. Leidzeigys nabyušonys Rēzeknis piļsātys pošvaļdeibā nūtyka ari storpkaru periodā, ik pa laikam pīsaistūt Latvejis presis interesi. Šaļtim problemu rysynuošonā beja spīstys īsajaukt ari Īšklītu i Tīslītu ministrejom pakļautuos strukturys.

Vaļdis izveide i vieliešonys

Piļsātys pošvaļdeiba sastuovēja nu vaļdis i dūmis. Vaļde ­piļdeja pošvaļdeibys izpyldinstitucejis funkcejis. Tuos sastuovu veiduoja piļsātys vaļdis prīšksādātuojs i vairuoki (parosti diveji) lūcekli. Storpkaru periodā vaļdis lūcekļu skaitu nūsaceja pošvaļdeibys liemiejinstituceja – piļsātys dūme, bet vaļdis darbeibu puorraudzeja Īšklītu ministrejis Pošvaļdeibys departaments. Parlamentarisma apstuokļūs piļsātu dūmis īvieliešonu reglamentēja Latvejis Pagaidu vaļdeibys 1919. gods augustā pījimtī “Pagaidu nūsacejumi par piļsātu dūmnīku vieliešonom”. Tī paredzēja, ka dūmi īvielēja 21 godu vacumu sasnāguši Latvejis piļsūni, kuri piļsātā dzeivuoja da 1914. gods 1. juļa voi ari na mozuok kai ostonis nedelis pyrma vieliešonu sarokstu sastateišonys.[1] Suokumā dūmis pylnvaru termeņš beja diveji godi, piečuok tū pagarynuoja da treju, bet nu 1930. gods – četru godu.

Īvālātūs deputatu daudzumu nūsaceja konkretuos apdzeivuotuos vītys dzeivuotuoju skaits. Tai da 1931. gods riezeknīši īvielēja 30, bet piečuok – 40 dūmnīkus. Itaidys puormejis nūsaceja dzeivuotuoju skaita pīaugums. Īvārojamu dūmis deputatu skaitu veiduoja ebreji, latgalīši (latvīši), krīvi, boltkrīvi i cyti, kas atspīgeļuoja piļsātys daudzveideigū etniskū i religiskū sastuovu.

Pyrmuo Rēzeknis piļsātys vaļde izveiduota 1920. gods janvara ūtrajā pusē, par tuos prīšksādātuoju vītejūs īstuožu puorstuovi īvielēja Boleslavu Miglinīku, bet februara suokuos omotu puorjēme Fraņcs Kemps. Tuo poša gods aprelī Kemps nu omota atsakuope i juo vītā īcēle Juoni Laizānu, kurs piļsātu vadeja ari piec nuokušūs treis vieliešonu, leidz pat 1926. godam.

Pyrmuos nalykumeibys i Fitingofa līta

1926. gods maja golā riezeknīši devēs bolsuot par jaunajim vītvarys prīškstuovim. Pīsadaleja 5787 vālātuoji, kas veiduoja apmāram 75 % nu kūpejuo bolsa tīseigūs skaita. Tuos beja t.s. uorkuortys vieliešonys, kam īprīškejūs – 1925. gods 12.–13. decembra – vieliešonu rezultatus Latgolys apgoboltīsa atcēle. Tam par īmesli kolpuoja vieliešonu gaitā fiksātī puorkuopumi, tymā skaitā dūmis puorstuovu līgums vielēt karaveirim i dzeļžaceļa struodnīkim.

Par jaunū piļsātys vaļdis prīšksādātuoju tyka bejušais 9. Rēzeknis kuojinīku pulka kapteiņs Aleksandrs Fitingofs, kurs bolsuojumā tik ar vīna bolsa puorsvoru apsteidze cytu kandidatu – Jezupu Rubuli. Jau puora mienešu piec jaunuos dūmis īvieliešonys revizejis komiseja viesteja par byutyskom napiļneibom īprīškejūs pošvaļdeibu darbeibā. Pīmāram, vaļdis lūceklis Kusiels Kalmanovičs nu dūmis kasis izjēme 1000 latu lelu drūseibys naudu meža pierkšonys vajadzeibom, vystik reali itūs leidzekļus plānuotajam darejumam nanūvierzeja. Taipat jis pīsasavynuoja vītejūs školu vajadzeibom pīškiertūs 640 latus, kai ari nu elektrostacejis – lītuotū dzansyksnu, kurū izmontuoja sev pīdarūšajā gaterī. Vairuokūs gadīņūs piļsātys vaļde puordeve zemis gobolus, bet nauda par tū natyka sajimta. Kluotyn vēļ – pošvaļdeiba nareši īpierka vysaidus lītuotus materialus, bet pierkumu pavadzeimēs tī paruodeiti kai jauni. Taipat revizeja fiksēja daudzus nalītdereigus komandiejumus, naizraksteitys kvits par olgu izmoksuošonu, naudys naīkasiešonu par piļsātys elektrostacejā saražuotū i patārātū elektroenergeju i cytus puorkuopumus. Kūpumā dūmis budžetā tryuka vairuoku tyukstūšu latu, kuo rezultatā “vysod daguoja dzierdēt, ka piļsātai nav naudys”.[2] Leidz ar tū natyka nūmoksuoti daudzi pošvaļdeibys puorziņā asūšī moksuojumi, kas draudēja ar tuos moksuotnaspieju. Koč i izmekliešona turpynuojuos, revizejis komiseja par naudys izškierdiešonu i cytim puorkuopumim nūsprīde tīsai nūdūt vaļdis lūcekļus K. Kalmanoviču, Dominiku Rauduli, Maslennikovu, tūreizejū vaļdis prīšksādātuoju Juoni Laizānu i cytus. Jaunais dūmis sasaukums sūleja piļsātys finaņšu situaceju puormeit, vystik, kai ruoda nūtikšonys iz prīšku, tod tys vītejim varys veirim naīsadeve.

Ari 1927. godā revizejis komiseja konstatēja daudzus nalītdereigus komandiejumu braucīņus. Vysuvaira – 17 itaidus “ceļuojumus” – beja veics vaļdis vadeituojs A. Fitingofs, kuram par vīnu komandiejumā pavadeitū dīnu nu dūmis kasis pīsanuoce treis lati. Fitingofs figurēja ari apjūmeigā naudys pīsavynuošonys lītā. Byudams piļsātys golva, jis Reigā asūšajā uzjāmumā “Volf” Rēzeknis elektriskuos stacejis vajadzeibom pasyuteja īkuortys 1041 latu apmārā, bet pīpraseitū naudu sajēme nu dūmis kasis. Koč i vajadzeiguos īkuortys uzjāmums pīguoduoja, vystik Fitingofs par tom nanūsariekinuoja. Taipat Fitingofs pīsasavynuoja kaida riezeknīša Nagļa uztycātūs 213 latus, kurūs “piļsātys saiminīkam” vajadzēja īskaiteit dūmis kasē. Kai nūsaskaidruoja izmekliešonā, tod dabuotūs finaņšu leidzekļus progareigais Fitingofs izmontuoja bolsu pierkšonys kampaņā 1928. godā nūtykušūs 2. Saeimys vieliešonu laikā. Redzīs, beistūtīs nu potencialuos struopis, jis kaidu laiku globuojuos Reigā. Presē izaplateja volūdys, ka jis piec naveiksmeiga mieginuojuma aizbēgt iz Brazileju izdarejs pošnuoveibu[3], vystik policejis puorstuovim Fitingofu izadeve apcītynuot Reigā. Par konkretajim nūzīdzeigajim nūdarejumim 1931. gods oktobrī Latgolys apgoboltīsa Fitingofam pīsprīde četrus mienešus cītumā.[4]

Kalmanoviča-Rubuļa saga

1929. gods 18.–19. majā nūtyka kuortejuos Rēzeknis piļsātys vaļdis vieliešonys. Tūs laikā tyka fiksāti vairuoki bolsu pierkšonys gadīni. Pretlykumeigūs gadīņu kontekstā pasaruodeja ari īprīškejuo dūmis sasaukuma deputata K. Kalmanoviča vuords – jis beja vīns nu tūs, kurs vālātuojim apmaiņā pret divejim latim pīduovuoja bolsuot par juo kandidaturu. Nasaverūt iz itim puorkuopumim, Kalmanovičs otkon tyka Rēzeknis dūmē.

Rēzeknis pošvaļdeibys vaļdis vadeituoja omotu dūmis deputati uzticēja J. Rubuļam. Ari Kalmanovičs dabuoja vītu pošvaļdeibys vadeibā – tyka par vīnu nu treju piļsātys vaļdis lūcekļu. Paraleli tam jis dūmē dorbuojuos ari kai piļsātys finaņšu nūdalis i tierdznīceibys sektora vadeituojs. Ruodejuos, ka nūtiks piļsātys “restarts”, dīvamžāļ taišni ituos piļsātys vaļdis darbeibys laikā aizasuoce plotys nalykumeibys, kurūs centrā nareši tyka ari īprīšk pīmynātais Kalmanovičs.

Kuortejuos revizejis laikā atsakluoja, ka dūmnīki nu pošvaļdeibys kasis pīsasavynuojuši vaira nakai 12 000 latu, kurūs piļsātys vaļdis prīšksādātuojs J. Rubulis i juo kolegs K. Kalmanovičs izmontuoja automašynys – limuzina “Buick” pierkšonai. [5] Kluotyn vēļ – daļu nu ituos naudys – 5 000 latu – Kalmanovičs ar Rubuli dabuoja nu Finaņšu ministrejis, kab sagtu daļu nu Rēzeknis pošvaļdeibys poruodsaisteibom. Situaceju paosynuoja obeju pošvaļdeibys amatpersonu tuoļuokuo reiceiba. Jī nūpierktū mašynu naizmontuoja pošvaļdeibys vajadzeibom, tok 3. Saeimys vieliešonu agitacejis braucīņūs, kurūs aicynuoja bolsuot par sovom izvierzeitajom kandidaturom. Juodasoka, ka dūmis deputati pret itaidu pierkumu naībiļde. Pretejis dūmys izsaceja Īšklītu ministrejis Pošvaļdeibys departaments, kurs itaidu vaļdis reiceibu nūviertēja kai omota varys rūbežu puorkuopumu i kaitnīceibu piļsātys interesem, kai ari grīzēs ar praseibu prokuraturā.[6] 

Finaņšu situaceja naļuove eistynuot apjūmeigus byuvnīceibys projektus. Tai finaņšu leidzekļu tryukuma deļ 1930. godā daguoja slēgt piļsātys lūpkautivi, bet jaunajai naudys datryuka. Taipat piļsātai izaveiduoja vaira nakai 8 000 latu apjūmeigs poruods Latgolys školuotuoju, pošvaļdeibu i sabīdryskūs īstuožu darbinīku slymūs kasei i kara invalidu organizacejai. 1931. godā piļsātys poruodsaisteibys sasnēdze 105 000 latu aba apmāram 15–18 % nu kūpejuo budžeta. Itaida situaceja lyka regulari pīpraseit aizdavumus Īšklītu ministrejis Pošvaļdeibu departamentam, kam itaida situaceja nabeja pa pruotam.

Nasaverūt iz īprīškejom nalykumeibom, Kalmanovičs turpynuoja aizsuoktū bolsu pierkšonu ari 1931. gods pošvaļdeibu vieliešonuos. Par nalykumeibu vierīni līcynoj ari īsaisteitūs personu snāgtuos līceibys. Vīnai līcineicai Kalmanovičs konvertā īlyka sova puorstuovātuo politiskuo spāka Nr. 18 biletenu i davede pi bolsuošonys urnys, sovutīs cyta līcineica stuosteja, ka Kalmanovičs jai īdeve četrus latus, bet par konkretū kandidatu jei nanūbolsuoja. Atseviški līcinīki apgolvuoja, ka Kalmanovičs bolsu uzpierkšonu veice sovā dzeivis vītā Latgolys īlā 74, vystik daļa nu uzrunuotūs vālātuoju par jū nabolsuoja. Taišni ūtraiž – par nalykumeigajom darbeibom ītekmātī riezeknīši viesteja policejai. Drūseibys strukturu puorstuovi nūskaidruoja, ka Kalmanovičs vieliešonu dīnā sovā dzeivūklī raudzeja uzpierkt ap symtu personu, kluotyn vēļ – moksuojumus izdarejs nu pošvaļdeibys budžeta leidzekļu.[7] Jamūt vārā nūpītnūs puorkuopumus, i Latgolys apgoboltīsa, i Tīsu palata vieliešonu rezultatus anulēja, sovutīs pret K. Kalmanoviču aizsuoce izmekliešonu. Vieliešonu gaitā tyka fiksāti ari cyti puorkuopumi. Pīmāram, pi īīšonys īcierknī vairuokim bolsuotuojim atjēme pasis, nūtyka “pacīniešona” ar grādeigajim dzierīnim, vieliešonu urnom natyka nūdrūsynuota pīteikama uzraudzeiba i tt.

Ministrejis īsaiste i Kalmanoviča “ceiņa par taisneibu”

Problemu rysynuošonā īsasaisteja Īšklītu ministrejis Pošvaļdeibys departaments, kurs 1931. godā Rēzeknis piļsātys dūmei nūsyuteja vairuokus reikuojumus par nalykumeibu nūviersšonu, vystik vītejuos pošvaļdeibys puorstuovi tūs regulari ignorēja. Pat vaira. Vīnā nu dūmis sēžu deputati ar īvārojamu bolsu puorsvoru nūbolsuoja, ka ministrejis reikuojumi jim “nav saistūši”. Redzīs, ka piec paskaidruojumu pīpraseišonys nu ministrejis pusis par itaida lāmuma pījimšonys pamatuojumu vītejī varys veiri nūsabeida. Tū aplīcynoj ministrejai nu Rēzeknis dūmis pusis snāgtajā atbiļdē izsaceituo dūma, ka “vaineigūs navarūt nūskaidruot, kam dūmnīki sokūt, ka jī bolsuojuši pret lāmuma pījimšonu voi atsaturiejuši.”^[8] Itaids skaidruojums vaļsts īstuodis naapmīrynuoja i tyka suokta izmekliešona.

Rēzeknis dūmis vieliešonu rezultatu ītekmiešonu izskateja Latgolys apgoboltīsā. Koč i Kalmanovičs lītys vierzeibu vysu laiku aizkavēja, vystik 1931. gods 4. decembrī Latgolys apgoboltīsa sacynuoja ka “nūtykuse vālātuoju breivys grybys īspaiduošona”[9] i Kalmanovičam par Saeimys i pošvaļdeibu vieliešonu nūtikšonys trauciešonu pīsprīde četru mienešu īslūdzejumu cītumā, kai ari pīcu godu līgumu pīsadaleit vieliešonuos. Nūtīsuotais politiks sprīdumu puorsyudzēja, tok na Tīsu palata, na Senats īprīškejuos tīsu instancis lāmumu namaineja. Juodasoka, ka Kalmanoviča tīsuošonuos process nagativai ītekmēja dūmis dorbu, kam apelacejis izskateišonys laikā jis turpynuoja pīsadaleit dūmis sēdēs i traucēt tuos dorbu. Aktivī tīsys procesi natraucēja jam 1932. gods 9.–10. julī nūtykušajuos vieliešonuos vēļreiz dabuot mandatu Rēzeknis dūmē. Redzīs, ka Kalmanoviča nastruopejameibys sajiuta sasnēdze viersejū punktu, kam ari itūs vieliešonu laikā īguoja informaceja par juo īsaisti bolsu pierkšonā. Tei līcynuoja, ka īprīšk pīmynātuos nalykumeiguos darbeibys nūtyka sūpluok dūmis kuormam asūšajā piļsātys skverā. Samoksa par vīnu bolsu svuorstejuos ap divejim latim, bet vieliešonu ūtrajā dīnā “nūkryta” da vīna lata.[10]

Par speiti jaunajam škandalam, dūmis deputati Kalmanoviču atkuortuotai īvielēja par vaļdis lūcekli. Kluotyn vēļ – piec J. Rubuļa atsakuopšonys nu vaļdis prīšksādātuoja omota juo pīnuokumus izpiļdeja taišni Kalmanovičs, kurs izmontuoja rodušūs situaceju, kab kavātu jaunuo piļsātys vaļdis vadeituoja Nikolaja Skangeļa dorbu. Kalmanovičs atsasaceja Skangeļam nūdūt pošvaļdeibā daīmamū dokumentaceju, aizabyldynojūt, ka jaunais dūmis sastuovs nav apstyprynuots i itaidus nūruodejumus jis it kai sajiems nu Pošvaļdeibys departamenta pusis. Piec apstuokļu nūskaidruošonys, kai ari Pošvaļdeibys departamenta reikuojuma i Rēzeknis dūmis bolsuojuma par Kalmanoviča pylnvaru “īsaļdiešonu”, Skangelis varēja suokt jam uztycātūs pīnuokumus. Vysubeidzūt – piec izmekliešonys beigu, 1932. gods golā, dūme sprīde par bejušuo vaļdis vadeituoja J. Rubuļa, dūmis prīšksādātuoja Jezupa Bekera[11], dūmnīku Dominika Rauduļa i K. Kalmanoviča atceļšonu nu vysu ījamamūs omotu.

Par Rubuļa i juo kompanjona Kalmanoviča vysatļauteibys apmārim līcynoj ari 1933. gods martā Rēzeknis piļsātys revizejis komisejis sagataveitais atzynums. Tymā komiseja konstatēja, ka 1932. godā piļsāta, kab apguoduotu ar kurynojamū finansialajuos gryuteibuos tykušūs invalidus i karaveiru saimis, dabuojuse meža ciersmu Kaunatys pusē. Itam nūlyukam īprīšk pīmynātī dūmnīki ciersmu “izduovuoja” kaidam zemnīkam, kurs apmaiņā pret tū apsūleja pošvaļdeibai pīguoduot vajadzeigū kurynojamū, tok tys nanūtyka. Itaida situaceja vys natraucēja dūmnīkim Kalmanovičam i Rauduļam Tautys lobkluojeibys ministrejai paziņuot, ka molka jau pīguoduota, i riekina apmoksai lyugt vaira par 1550 latu. 

Kalmanovičs turpynuoja apstreidēt “nataisneigū” Latgolys apgoboltīsys sprīdumu, jis ar apžāluošonys lyugumu grīzēs pi tūreizejuo prezidenta Alberta Kvieša. Koč i Kalmanoviča apžāluošonys lyugumu prezidents nūraideja, vystik nūsprīde jam pīmāruotū cītuma struopi aizvītuot ar 1500 latu naudys struopi. Vēļ piec napylna goda – 1934. gods 16. martā – Latgolys apgoboltīsa iz Struopu lykuma 60. panta pamata[12] Kalmanovičam atkuortuotai pīsprīde četru mienešu īslūdzejumu. Ar tū nūtīsuotuo vītvarys deputata i uzjiemieja nadīnys nasabeidze, kam 1937. gods 24. septembrī Daugovpiļs apgoboltīsa pasludynuoja K. Kalmanoviču par bankrotiejušu. Piec Kārļa Ulmaņa 1934. gods 15. maja vaļsts apvārsuma piļsātu dūmis vaira naīvielēja i tūs funkcejis nūdeve vaļdei, kurū apstyprynuoja Īšklītu ministris. Sistemys maiņa nadeve gaideitūs rezultatus, kam vysaida mārūga finaņšu škandali Rēzeknis pošvaļdeibā beja ari iz prīšku.

[1] Likumu un valdības rīkojumu krājums, 1919. Rīga: Valsts Kancelejas Likumu kārtošanas nodaļa, 121. pl.

[2] Vecās pilsētas valdes grēki Rēzeknē. Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr. 57, 1926, 2. pl.

[3] Bez vests nuzudis. Latgolas Vōrds, Nr. 48, 1931, 4. pl.

[4] Sudits bej. Rezeknes piļsatas golva. Latgolas Vōrds, Nr. 86, 1931, 4. pl.

[5] Par bezatbiļdeigu automašynys īguodi 1933. gods 15. februarī Latgolys apgoboltīsa J. Rubuļam, D. Rauduļam i K. Kalmanovičam pīsprīde vysā simbolisku struopi – 10 dīnu arestu.

[6] Cik Rēzeknes domnieki atbalstīs pretlikumīgu rīcību? Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr. 528, 1931, 1. pl.

[7] Rēzeknē. Latgolas Vōrds, Nr. 96, 1931, 4. pl.

[8] 18 vainīgi un visi ļoti bailīgi. Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr. 520, 1931, 2. pl.

[9] Līventāls, T., Padvaldnieks, E., Valters, N. (1934). Rokas grāmata. Pilsētu pašvaldības darbiniekiem, Rīga: Latvijas Pilsētu Savienības izdevums, 44. pl.

[10] Nikonovs, V. (2018). Rēzekne pirms trešās atnākšanas. Rēzekne: Nacionālo un reliģisko kultūru pētniecības centrs, 203. pl.

[11] J. Rubuļa muosys veirs.

[12] Īkļauts 1933. goda Struopu lykuma 7. nūdaļā “Apstuokli, kas palelynoj atbiļdeibu”.