Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

14. novembrī Latgolys Kulturviesturis muzejā (LKM) Rēzeknē tyka atkluota kasgadejuo Latgolys muokslinīku dorbu izstuode “Rudiņs 2025”. Ituo gods izstuodis tema ir “Komuļs”, tamā pīsadola 73 autori ar 83 dorbim. Izstuode byus apsaverama da cyta gods 3. janvara.

LKM direktore Anastasija Strauta atkluošonys uzrunā saceja, ka izstuodis aizsuokumi meklejami vēļ pyrma Ūtruo pasauļa kara, kod Rēzeknē aktivai dorbuojuos Latgolys muokslinīku kūpa, kas suoce organizēt muokslys izstuodis. “Sovpus 80. godu suokuos Rēzeknē muokslinīka Osvalda Zvejsalnieka vadeibā sasarūseja Latgolys muokslinīki, kuri nūstyprynuoja muokslys izstuožu tradiceju, tok nu 1996. gods itei izstuode namaineigi teik organizāta kotra gods rudinī, kas ir skaista muokslinīku duovona mums vysim iz vaļsts svātku laiku,” tai Anastasija Strauta.

LKM Muokslys nūdalis vadeituoja Inese Dundure saceja, ka nu vairuoku kolegu dzierdātys atsauksmis, ka ituo gods izstuode asūt prīceiguoka taišni ar kruosu daudzveideibu. “Pa munam, izstuode itūgod ir dīzgon kontrastaina temu ziņā – ir izteikti laimeigys i prīceigys gleznys, tok ir ari taidi dorbi, kas raisa puordūmys i kurymūs sastūpama vysaiduoka problematika. Dorbu vydā var atrast geopolitiskū grīzumu, ari nasenejūs streidus par Stambulys konvenceju, te ir cīši plots lauks deļ interpretaceju, par kurom muokslinīks varbyut pat nav dūmuojs, tok tys motivs izalauž i teik eistajā laikā i vītā,” tai Inese Dundure.

Jura Soikāna Ludzys Muokslys školys pedagoge Inese Kaziniece kasgadejā rudiņa izstuodē pīsadola regulari jau nu 1998. goda. “Koč ari es naasmu keramike, myusu autoru kūpys dorbi itūgod ir taišni nu keramikys, tī veļteiti myusu draugim keramikam Ērikam Kudlim i muokslinīkam Vjačeslavam Fominam, kuri dīvamžāļ puoragri nūguoja myužeibā, pateiceiba jim par rodūšu kūpā byušonu i degsmi, kas myus turpynoj pavadeit ari kasdīnā niu.” Taipoš Inese Kaziniece dasaceja, ka izstuodē ir breineiga kūpejuo atmosfera, tei ir loba vīta i laiks, kur sasatikt muokslinīkim nu vysa regiona.

Vīns nu ituo gods autoru ir metalmuokslinīks Norberts Kudiņš, kurs vaicuots par sovu dorbu, saceja cīši kūduleigai: “Pa munam, par sovu dorbu navajag daudz runuot, ari tuo nūsaukumam juobyut maksimali eisam, partū ka pošam dorbam ir juouzrunoj skateituojs. Ka cylvāks daīt da muna dorba i jam acīs ir osorys, maņ vaira nikuo navajag, dīna ir pīpiļdeita i tu saprūti, ka beja tuo vārts.”

Izstuodis apmaklātuoja, breivmuokslineica i LMA Latgolys filialis vuiceibspāks Mafalda Garsija (Garcia), kura vysaiduokys LKM izstuodis apmeklej gona regulari, saceja, ka jai ir pateikams puorsteigums par izstuodis dorbu kvalitati, ka daudzi nu tūs dūd cīši lobu estetiskū pīredzi, i tys ir svaigs skatejums, kas ari snādz lobu īspaidu par Latgolys muokslinīkim. “Maņ ari cīši pateik izstuodē asūšuos skulpturys, kas ir drupeit uorpus standarta ramu,” tai Mafalda.

Izstuodis atkluošonys gostus ar muzykalū pavadejumu īprīcynuoja Latgolys muzykys i muokslys školys audziekni Markuss Svelpe (gitara), Liāna Mačneva (alts), Veronika Skurjate (klavīris) i trio Bernadeta Baluode (Balode) (vejūle), Anastasija Orlova (vejūle), Sofija Kigitoviča (klavīris).

Inese Dundure jau itūšaļt atkluoja “Rudiņa 2026” izstuodis temu, kas byus “Ēna” aba “Susātivs”. “Kur ir āna, tī ir ari gaisma. Pakrieslī var nūsaglobuot, kab atsaveļdzēt nu korstys saulis, ānys var byut i garys, i eisys, taipoš ānai ir ari senejs latgaliskys vuords “susātivs”. Aicynojam muokslinīkus jau niu suokt aizadūmuot ari par nuokušuo gods izstuodi, rodūt tū tikpat kontrastainu, rodūšu i dažaidu, kai ituo gods izstuodi,” tai Inese Dundure.

Fotogalerejā Latgolys muokslinīku dorbu izstuode “Rudiņs 2025”. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv