Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Ituo gods janvara golā, 24. janvarī, myužeibā nūguoja volūdneica, zynuotneica, pedagoge, nu Latgolys īmūšuo, bet trymdā dzeivuojušuo izcyluo profesora, volūdnīka, rakstnīka Leonarda Latkovska (1905–1991) meita Stefaneja Latkovska (1953–2026, pylnajā vuordā Stephanie Mary Latkovski). 13. aprelī Varakļuonu Nūvodpietnīceibys muzejs aicynoj iz volūdneicys pīminis pasuokumu “Dzīves svinēšana“ Varakļuonūs.

Leonarda i Albinys Latkovsku saime nu biegļu nūmetnis Vuocejā ASV īsaruode 1950. godā, saimē beja deveni bārni: Generoza Koline (1936–2021), Emerita Albina Postleveita (1938), Anastasijs (1941–2019), Leonhards (1943–2015), Aurēlija (1947), Viktorija (1949), Stefānija (1953), Antonijs Anatolijs (1954) i Beatrise (1958).

Kai 2025. gods vosorā žurnalistei Skaidreitei Svikšai intervejā avīzei “Vietējā Latgales Avīze” (puorpublicāts ar autoris atļuovi – red.) Stefaneja stuosteja: “Leluokī bruoli i muosys jau beja paceli, bet es vairuok pa muojom i tyvuok tāvam. Nu agrys bierneibys es dzierdieju dažaidys volūdys. Suoku īt skūlā Belarminys koledžā i jau protu laseit fraņču i spāņu volūdā. Jau nu bierneibys volūdys maņ īt dīzgon vīgli, izjamūt latvīšu i latgalīšu. (Smejās.) Kod maņ beja seši godi, siedieju tāvam kliepī pi rokstomgolda, cikom jis nu lobuos iz kreisū pusi raksteja ebreju alfabetu. Es ar jū vyngrynuojūs greku volūdas darbeibys vuorda ‘raksteit’ lūceišonā. Ostoņu godu vacumā īgaumieju fragmentu itaļu volūdā, lai deklamātu juo školānim. Jis vēļ mani palīleja i jutūs kai zvaigzne.” Bet par latgalīšu volūdu sacejuse: ”Es cīši grybātu otkon runuot latgaliski. Bet maņ dīmžāl nav, kas paleidz, nav vidis, kurā runuot. Kod vacuoki nūmyra, latgaliski runuoju tikai ar Ļoniku (Leonhardu) i Generozu. Tagad ari jūs nav. Es vairuok interesējūs par volūdu, deļtuo tei saikne ir stypruoka, bet, publiski runojūt, maņ vysod juosagatavoj īprīšk.”

Stefaneja studēja Luisvilys Universitatē, Indianys Universitatē dabuojuse doktora gradu (diplomdorba tema saisteita ar fraņču volūdu), bet par pietneicu naasūt gribiejuse byut. Struoduojuse par pasnīdzieju katuoļu zānu vydsškolā, Čikagys Universitatis administracejā, kai ari vīnu godu Ukrainā vuicejuse angļu volūdu. Pādejūs profesionaluos darbeibys godus maineja dorbu vierzīni i struoduoja bankā i apdrūšynuošonys firmā. Skaidreite Svikša atguodoj, ka Stefanejai beja sovi sapyni, kurūs pīpiļdeit piec nūīšonys peņsejā, bet dīvamžāļ tī palyka tik kai sapyni… “Tikai neseņ asu peņsejā. Kod beju moza, patyka klavīris, grybātu pi jūs atsagrīzt. Šyušona – ari seņ atpakaļ maņ patyka. Dejis – grybātu īsavuiceit, tikai bierneibā mama ruodeja, kas ir vaļss, poļka, bet tūs ari naprūtu. Peļdētprasmis grybātu uzlabuot. Tū vysu asu gotova vuiceitīs kursūs. Taipoš kuodreiz es ari organiziešu sovys biļdis, tūs maņ telefonūs ir bez skaita…” Stefaneja Latkovska intervejā stuosteja Skaidreitei.

Skaidreite Svikša soka: “Zynit, kaida atmiņa par Stefaneju raisa eipašu syltumu? Tys, ar kaidu cīnu i mīlesteibu jei runuoja par vacuokim, par bruolim i muosom. Jei pīdzyma Amerikā, bet cīneja Latgolu i juos vacuoku “Dzymtōs zemes ļaudis”. Kasgadejūs dzymtys saītūs ceņtēs viesteit dzymtys jaunajai paaudzei Latkovsku dzymtys tragisma i spāka stuostu… 2024. gods vosorā ar jū nūbraucem kūpā pi Aivara Ušpeļa – iz muola Boņuka dzimšonys vītu. Jei, saprūtams, izmontuoja vareibu ar jū nūsafotografēt, bet dūmoju, ka jei tū ir eistyn nūpeļnejuse ar savu ticeibu i uzticeibu dzymtys spāka, ticeibu Latgolys variešonai.”

Vēļ 2024. godā ar sovu referatu Stefaneja Latkovska pīsadaleja storptautyskajā konferencē “Daudzvolūdeiba Latgolā. Paguotne-tagadne-perspektivys”, kurā latgaliski pasadaleja ar sovu stuostu par latgalīšu volūdys lītuojumu sovā saimē i latgaliskū trymdā. Portala lakuga.lv žurnaliste Edeite Laime atguodoj sasatikšonu itamā konferencē: “Pietejūt dzīšmu i augu nūsaukumu stuostus, cīši daudzi saguojs skaiteit i vērtīs taišni profesora Leonarda Latkovska vacuokuo rokstus periodiskajūs izdavumūs, var saceit, ka jis sovā ziņā ir muns “varūņs“ – tik daudzi, plotai i interesantai pīraksteits par vysaidim latgalīšu volūdys filologiskajim vaicuojumim i materialim. Satikt Stefaneju beja taids kai breinums – caur jū simboliski pasveicynuot cylvāku, kura dorbi mani tai aizinteresiejuši. I tei beja reizē lela apbreina ap pošys Stefanejis stuostu, ceļa iz Latveju napagaisynuošonu i eipaši juos latgalīšu volūdu, nasaverūt iz pīdzimšonu i dzeivi ASV. Prīca, ka saguoja itū vysu tūlaik Latgolā pasaceit ari pošai Latkovsku saimis puorstuovei.“

Stefanejis Latkovskys (1953–2026) stuostejuma fragmenti konferencē “Daudzvalodība Latgalē. Pagātne-tagadne-perspektīvas” 2024. gods 11. majā Varakļuonu Nūvodpietnīceibys muzejā, Edeitis Laimis video.

Ar Stefanejis muosys Emeritys paleigu Varakļuonu Nūvodpietnīceibys muzejā tyka profesora Leonarda Latkovska arhivs i īkuortuota juo biblioteka – 2024. gods vosorā Stefaneja struoduoja muzejā, paleidzūt sistematizēt itū arhivu. Piec goda – 2025. godā – ar ASV dzeivojūšuos Latkovsku dzymtys atspaidu muzejs izdeve Leonarda Latkovska dzejūļu kruojumu “Kolnā kōpējs”, kura pamatā ir juo arhivā atrostī dzejūli. Gruomotys prīškvuorda autore ir taišni Stefaneja Latkovska, i kruojuma prezentaceja Varakļuonūs 2025. gods julī beja pādejuo reize, kod Stefanejai saguoja byut Latvejā (vaira par kruojumu i prezentaceju ITE).

Varakļuonu Nūvodpietnīceibys muzejs Stefaneju Latkovsku atguodoj kai cīši sirsneigu, atsauceigu i laipnu pret kotru satyktū cylvāku, naatkareigi nu juo socialuo statusa voi nūsadorbuošonys: “Jei beja zynuotkuora i viereiga klauseituoj, kurei giva kotru vuordu, kab nikuo napalaistu garum. Laikā, kod cīmuojusēs Latvejā, Stefaneja guojuse iz vysim muzeja pasuokumim, īsasaistejuse tāva 120 godu jubilejis reikuošonā Varakļuonūs, vysod jū interesiejuši muzeja jaunumi i atteisteibys plāni. Stefaneja beja muzeja Gūda cīmeņš.”

Pyrmūdiņ, 13. aprelī, Varakļuonu Nūvodpietnīceibys muzejs aicynoj iz Stefanejis Latkovskys pīminis pasuokumu “Dzīves svinēšana”. 11 stuņdēs ar misi Varakļuonu Romys katuoļu draudzis bazneicā, bet 12 stuņdēs ar turpynuojumu Varakļuonu Nūvodpietnīceibys muzejā. Kai viestī par nūtikšonu nūruoda muzejs, Stefaneja Latkovska beja muzeja Gūda cīmeņš i svareigs atspaids. “Ari itamā vosorā jei beja plānuojuse ceļuojumu nu ASV iz Latveju, kab vēļreiz pasacīmuotu tāva dzymtajā zemē i īsagrīztu ari Varakļuonu Nūvodpietnīceibys muzejā, kas jai beja sirdei tyva vīta,” viesteits muzeja profilā socialajā medejā “Facebook”. Iz 13. apreļa pasuokumu aicynuots kotrys, kura celi kaidā šaļtī krystuojušīs ar Stefanejis stygom i lelcelim.