Rokstu sagataveja: Edeite Laime, portals lakuga.lv

Aizvadeitajā nedeļā Latvejis Nacionaluo biblioteka (LNB) publicējuse statistiskū materialu kruojumu “Latvejis izdeviejdarbeibys statistika 2025”. Tys ir kasgadeji sagataveits apkūpuojums, kurā var redzēt nūsaceituo goda izdeviejdarbeibys ruodeituojus, kurūs vydā ir ari latgaliski izdūtūs gruomotu skaits.

Jaunuokuo izdeviejdarbeibys statistika ruoda, ka 2025. godā izdūtys tik ostonis gruomotys, kuruos ir ari latgalīšu volūda, kas ir zamuokais ruodeituojs pādejūs pīcu godu laikā. Latvīšu volūdā kūpā pārņ izguojuši 1704 izdavumi, nu kurūs latgaliskī saīt tik napylni 0,5 procenti. Ka verās tiražu, tod latgaliski izdūtajom gruomotom kūpā tei ir 4168 eksemplaru, bet vysom latvīšu volūdā izdūtajom gruomotom 2,03 miļjoni eksemplaru, respektivi, latgaliski ir tik 0,2 procenti nu vysu latvyski publicātūs gruomotu.

Kai portalam lakuga.lv nūruodeja LNB izdeviejdarbeibys statistikys specialiste Gunta Luodziņa (Lodziņa), LNB ir vīneigī, kas apkūpoj Latvejā izdūtūs gruomotu statistiku. “Deļtuo mums ir svareigi statistikā paruodeit, ka Latvejā izīt ari izdavumi latgalīšu volūdā. Gadīņūs, kod obejis latvīšu volūdys formys ir paraleli, leidzvierteigi proporcionali, tod gruomotu līkam pi latgalīšu volūdys, lai napagaist vysā statistikā,“ pastreipoj specialiste.

Atbylstūši LNB datim pārņ izdūti i statistikā pi latgaliski publicātūs gruomotu īkļauti itaidi izdavumi:  

• Marija Niedra “Breinums”;
• Juns Fose “Kaids nūteikti atīs”;
• Ligija Purinaša “Magnificat”;
• Cybuļu Jurs, Krakopu Zintis, Krapacu Ļuce “Īdzersem iz celekuojes!”;
• Leonards Latkovskis “Kolnā kōpējs”;
• Rozālija Tabīne “Lauku zīdi”;
• Elita Franciska Cimare “Jersikas Visvalds = Jaersikys Vysuvolds”;
• “Leldīnu Treis svātōs dīnas”.

Apsaverūt sarokstu, naskaidreibys ir, deļkuo jimā napasaruoda vairuoki izdavumi, kurī ir izdūti pārņ i ir daleji latgaliski, par pīmāru, “Tāvu zemes kalendars”, “Eisa Rēzeknis viesture”, “Melnais stārķis” i cyti. G. Luodziņa precizej, ka vīns nu kritereju ir latgalīšu volūdys proporceja – ka juos ir mozuok, tod tei ir atbiļdeiguo specialista izaškieršona i latgaliskūs izdavumu statistikā var napasaruodeit, bet reizē aicynoj par kaidom pamaneitom naprecizitatem viesteit LNB, ar kolegem varūt puorsavērt datus. Taipat specialiste skaidroj, ka statistika teik veiduota iz obligatūs eksemplaru pamata i golvonais kriterejs asūt izdūšonys gods. “Īmūt preteimā izdeviejim eipaši nu regionu, kurim varbyut ir gryutuok ar obligatūs eksemplaru pīguodi, jau vairuokus godus mums ir prakse – ka itūgod tiks atvasta pārņ izdūtuo gruomota, mes jū īskaiteisim 2026. gods statistikā,” papyldynoj Gunta Luodziņa. Itys faktors izskaidroj, deļkuo varātu byut, ka kaida gruomota vēļ nav 2025. gods statistikā, kai ari paleidz saprast 2025. goda sarokstā īkļautuos Elitys Franciskys Cimaris gruomotys “Jersikas Visvalds = Jaersikys Vysuvolds” situaceju, kas ir 2024. gods izdavums.

Latvejis Nacionaluos bibliotekys Bibliografejis instituts elektroniski pīduovoj breivi daīmamu izdeviejdarbeibys statistikys datu masivu ar skaitlim, suocūt nu 1991. gods, kurā kotrys interesents var atrast sev vajadzeigū informaceju. Apsaverūt datus par latgaliski izdūtajom gruomotom, saīt, ka atbylstūši itai statistikai nu 1991. gods, respektivi, gondreiž 35 godu laikā, latgaliski (voi vysmoz daleji latgaliski) izdūtys 317 gruomotys – videji devenis gruomotys godā. Vysu vaira gruomotu piļneibā voi daleji latgaliski – vasalys 19 – izguojušys 2021. godā, kas ekspertu sarunuos īprīšk skaidruots ar pandemejis ītekmi – navarēja nūtikt īrostī kulturys pasuokumi, deļtuo atsateistejuse izdeviejdarbeiba. Zamuokais publicātūs izdavumu ruodeituojs itūs godu laikā ir 1994. godā, kod nav izdūta nivīna gruomota latgaliski, bet ūtrys zamuokais 1998. i 2002. godā – tik pa četrom kotrā nu godu. Kai ūtrys aktivuokais gods statistikā pasaruoda 2014., bet, apsaverūt datus smolkuok, izaruoda, ka tymā godā izdūts “Lekcionarijs” (Svātūs Rokstu skaitejumi kotrai dīnai) – kūpā 11 siejumu, kas statistikā kotrys pasaruoda kai atseviškys izdavums.

Publicātajūs izdeviejdarbeibys statistikys kasgadejūs izdavumūs, par pīmāru, ari 2021., 2023. i 2024. godā pasaruoda drupeit mozuoks latgaliski izdūtūs gruomotu skaits nakai datu masivā, kod izalosa gruomotys, kurom pi volūdys pazeimis ir ari latgalīšu volūda (kai atseviški, tai kūpā ar cytom volūdom). Sprīžūt piec tabulys, paraleli obejuos latvīšu volūdys tradicejuos izdūtuos gruomotys taidā gadīnī gola statistikā vystik nateik īskaiteitys latgaliskajā izdeviejdarbeibys sadaļā.

Apsaverūt vysus datus, skaidrys ir tys, ka vīns puorskots voi tabula navarēs par reizi īdūt piļneigi precizu situaceju par izdavumu skaitu, kurūs koč daleji pasaruoda latgalīšu volūda, bet tendencis vystik īzeimej. Par pīmāru, statistikā nateik īriekinuotys e-gruomotys (2025. godā latgaliski taidys beja Oskara Seiksta dzejis kruojums “Apredzeibys. Afflatus” i Marutys Latkovskys izdavums “Ar mani Latgola tai runojās”). Taipat vysod gola ruodeituojus puormejūšs faktors ir latgalīšu volūdys proporceja izdavumā i juo viertiejums, kas var ītekmēt statistikys ruodeituojus. Par pīmāru, ka vārtūs izdavumus, kuri ir tikai latgaliski, tod 2025. godā saītu tik sešys gruomotys.

Verūtīs izdeviejdarbeibys statistiku pa pīcgadem, pādejī pīci godi latgaliski izdūtūs gruomotu ziņā ir ražeiguokī piec Latvejis Republikys naatkareibys atjaunuošonys, kas, nasaverūt iz pārnejuo gods zamuokū pādejuo laika ruodeituoju, ir prīcynojūšs faktors – periodā nu 2021. da 2025. goda izdūts divejis reizis vaira latgaliskūs gruomotu nakai nu 1991. da 1995. goda.