Roksta autore: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Vēļ puora dīnu varim sekuot leidza 2026. gods zīmys olimpiskajom spēlem Italejā. Kaids jau byus dzierdiejs, ka rūku iz puļsa par Kortinys kamaneņu, skeletona i bobsleja trasi turēja latvīši, nu kurūs vairuoki ari latgalīši. Iz sarunu aicynuoju jaunīšus nu Latgolys – Lūkasu Vucānu i Nauri Viguli –, kuri pastuosteja detalis, kai sagataveit ladu vysaugstuokajā leiminī, i kurys latgalīša eipašeibys nūdar lada meistaru dorbā.

Sasazvaneišona ar puišim nūteik 12. februarī WhatsApp lītuotnē. Vysupyrma sasazynoju ar Lūkasu, piec tam ar Nauri, kam kotrys struodoj sovā maiņā. Nauris ceļās 5 stuņdēs reita, gatavej trasi reita treneņbraucīnim – izteirej, nūlej, pīievelej malenis, startu, lai trenenim vyss ir gluds i sakuortuots. Tod gaida, kod beidzās pyrmais voi ūtrais treneņš, lai otkon vysu sakuortuotu, puorbaudeitu ari būjuojumus, tok Lūkass maiņu suoc piec pušdīņu. Kūpumā puiši ir apmīrynuoti ar dorba apstuoklim, tok obeji cīši gaida braukšonu da sātai – palykušys tikai divejis nedelis i lelais i atbiļdeigais dorbs, kas īsasuoce oktobra suokuos, byus izdareits gūdam. “Cīši grybu apēst kaidu kotleti ar buļbom i normalim salatim. Kaidu boršču, soļanku varātu vēļ uzēst,” tai Nauris par pyrmū lītu, kū dareis, kod atbrauks da sātai. Nauris stuosta, ka iedīņkartē puorsvorā asūt pica i pasta, datryukstūt galis. Svoru vys nav zaudiejs, bet uzjiems, par kū pats asūt cīši prīceigs. “Nu ituos baruošonys i picom pat asu uzjiems vīnu kilogramu. Asu laimeigs, jo es kai reize gribieju uzjimt papyldu divejus kilogramus. Bet ir ite džeki, kurī pat sešus i septeņus ir nūsvīduši,” soka Nauris. 

Trasē struodoj ostoni latvīši – Mārtiņš, Kaspars, Oskars, Roberts, Jānis, Mareks, Lūkass i Nauris. Verūtīs olimpiskuos spēlis, ir dzierdāti cīši lobi komentari socialajūs medejūs i televizejā kai nu sportistu, tai nu treneru (i na tik latvīšu), ka trase sataiseita augstuokajā leiminī. Ari puiši sovu dorbu viertej pozitivi. “Trasi asam sataisejuši dīzgon labi, prīca, ka vysi ir apmīrynuoti, prīca, ka vysim pateik,” soka Lūkass.

“Mārtiņš, Mareks, Jānis, kurī struodoj ari Siguldys trasē, jī jau pasauļa leimiņa meistari. I myusu komanda eistyn daudzi struodoj. Teiri taidys tehniskuos lītys par viražom, startim, kai kam juobyut – tys vyss ir latvīšu ziņā. Italim varbyut mozuoka pīredze i zynuošonys ap itū trasi, bet myusu džeki vysu pīsaver,” dasoka Nauris.

“Suokumā beja gryuši sasastruoduot ar italim, beja volūdys barjera, kam na vysi ite labi angliski runoj, bet niu jau asam pīsasuovuši. Ari dorbi na vysim suokuos beja zynomi. Tymā skaitā maņ – es atbrauču bez īprīškejis pīredzis. Pyrmajā nedeļā vysam vajadzēja pīsasaut, saprast, kas i kai nūteik. Tai kai blokyns beja Lūkass i cyti latvīši, kas ir lela mārūga profesionali, maņ saguoja dīzgon dreiži vysu apgiut,” jis dasoka. Nav tai, ka vysus itūs mienešus meistari tū viņ dora, kai taisa trasi olimpiskajom spēlem. “Nu suoku ite beja pasauļa kauss, tod beja taids kai testa kauss, tai jis saucās, kur vysi testej trasi. Piec tam mums beja divejis breivys nedelis, kod bejom Latvejā. Tod jau braucem atpakaļ i gatavuojomēs olimpiadei. Kotra trase ir specifiska, tai ir sovs viražu izvītuojums – eisuokys, garuokys, dreižuokys. Cīši svareigi, kai meistari tū vysu redz i kai uztaisa.” 

Meistarim saīt ceineitīs ari ar laikapstuoklim. “Laiks myus ituos dīnys nav lutynuojs. Kod dīnā voi pošā vokorā pasaaugstynoj temperatura i ir plus grādi, rūnās mytrums, lads suoc aizaugt. Snīgs ir lipeiguoks i gryušuok tū apstruoduot. Ka sorma ir iz viražys, tod iudini tī ar reizi navar līt, kam trase palīk grumbuļaina. Tod juojam ēvele i otkon juoīt vysai trasei puori. Tys nu reitim aizjam vaira laika. Šaļtīs, kod uorā naktī i dīnā ir bejs minuss, trasis ir kai spīgeļs. Tī pa 30 minutom var vysu sakuortuot, bet, kod ir sorma, tys aizjam stuņdi i cytu reizi ari pusūtru stuņdi laika,” soka Nauris. Pa itū laiku puiši ir labi sasastruoduojuši, i dorbs vysim īt nu rūkys.

“Oktobrī, cikom vysi saprotom kū i kai lobuok dareit, lai tehniski storp braucīnim vysu labi sakūptu, uztaiseitu trasei profilaksi – tys mums aizjēme kaidys 40 minutys. Beja juosaprūt, kurs, cik mudri, nu kurīnis i kai teireis, pi kurim iudiņa tankim slēgs iudini, lai paspātu nūlīt konkretus trasis pūsmus i napuorsakluotu – tū vysu mes treniejom. Mes asam četrys mainis i kotrā maiņā vēļ ir divejis komandys – vīni suoc nu auškys, ūtri nu trasis vyds. Tū vysu vajadzēja īpraktizēt i uztrenēt, lai vyss saīt sinhroni. Ka suokuos tuos beja 40 minutys, tod jau vāluok – 30 minutys. Novembra beiguos jau mums saceja, ka juoīsakļaun 15 minutuos. Niu jau vysu asam atstruoduojuši tai, ka dreižuokais, ka nasamaluot, ir bejušys 13 minutys,” jis dasoka.

Taipat puiši pīzeist, ka kotram meistaram ir sovi instrumenti – ar vysaidim nažim, grādu izlīkumim, kurūs poši ari izgatavej. “Nu suoku instruments teik uzrasāts iz lopys voi pajimts pīmārs nu kaidys cytys trasis instrumenta, ar kuru vysulobuok struoduot. Tod teik sataiseits taids kai prototips, nu metala izgrīztys detalis, kurys meistari samatynoj kūpā i testej iz trasis lada. Sovu ēveli sataiseju Kīnā nu vīna francuža pīmāra. Pats sagrīžu metalus, i jis maņ vysu samatynuoja. Ir, prūtams, ari nazkaidi, kas īt piec pasyutejuma, bet mes navarim ar tim pastruoduot, nazkas ruodīs, ka nav tai,” soka Lūkass. “Maņ nav poštaiseita i personeiguo instrumenta. Es izmontoju tūs, kurūs cyti džeki sataisejuši voi jamu vītejuos ēvelis, kas tī ir daīmamys iz vītys. Luopsta, slūta, čipereits, ēvele, kas vysim ir. Mums vēļ ir taids saucamais divrūcs – lela ēvele, ar kurū struodoj diveji voi treis cylvāki,” dasoka Nauris.

Lūkasam kai lada meistaram itei nav pyrmuo pīredze. “Pyrmo pīredze maņ beja 2019. godā, kod struoduoju Vuocejis treneņtrasē, kur nūtyka kai pasauļa kausi, tai čempionati. Tī dīzgon daudzi kū īsavuiceju. Tod četrus godus beja pauze. Vāluok ari puiss nu Preiļu – Normunds – pīduovuoja braukt iz Pekinys olimpiskajom spēlem. Tī ari beja daudzi latvīšu, kūpā laikam bejom pīcatā. Nu jūs ari daudzi kū īsavuiceju. Ite, Italejā, jau lyku lītā vysu, kū beju īsavuicejs,” soka Lūkass. Naurim vys itei asūt pyrmuo pīredze taidā dorbā i iz vaicuojumu, voi jis tū grybātu atkuortuot, atbiļd tai: “Ka aicynuos vēļ iz kaidom olimpiskajom spēlem, varātu aizbraukt, bet kasdīnā itaidu dorbu laikam nadareitu, bet tys byutu atkareigs nu apstuokļu i situacejis. Varbyut na Latvejā, bet kaidā cytā Eiropys trasē i struoduotu.” Lūkasam jau ir pīduovuojumi cytam godam, tūs jis lobpruot ari izmontuotu, tok vērsīs piec situacejis. “Vysudreižuok cytugod pajimšu pauzi, a piec tam varātu,” jis soka.

Lūkass personeigi ari beja kluotyn tai viesturiskajai šaļtei, kod Elīna Ieva Bota dabuoja sudobra medaļu kamaneņu braukšonā: “Dīzgon īspaideiga i cīši feina šaļts beja. Navar tai eisti atrast vuordus, kai paskaidruot tū sajiutu.” Tikom Nauris stuosta: “Es gon jau beju atpakaļ sātā piec mainis i vierūs datorā tīšraidi. Prūtams, prīca par kotru medaļu. Itaida sīvīšu sportā vēļ nav bejuse. Ir ari gondarejums par sovu dorbu, ka koč drupeit ari muna rūka dalykta. Tai kai ite jau asu ilgi i nu molys tū vysu radzu, tys vaira nav tik aizraunūši kai pyrmū reizi tū pīdzeivuot.” Cytus sportistus kluotīnē puišim nav saguojs atbaļsteit, tok obeji jiut leidza latvīšim. “Baigi nasaīt pasavērt cytys disciplinys, kam mums kotru dīnu juobyut trasē. Itei olimpiade ir taida, kur vyss ir tai baigi izsvaideits pa vairuokom vītom. Ceriejom, ka varbyut iz hokeju tiksim, bet dīvamžāļ laikam nasaīs, kam mums tys byutu ostoņu stuņžu braucīņs i nuokušajā dīnā vēļ iz dorbu,” tai Lūkass. 

Cīši daudzi breivuo laika puišim nav, tok vys jau kū uorpus dorba apsavēr saīt. “Ir saguojs aizbraukt iz Veneceju. Ite pat pa kolnim pastaiguojom. Ir, ir mums ari drupeit breivais laiks. Nu suoku, kod atbraucem oktobrī, tod diveji mieneši beja taidi intensivuoki, pa vairuokom stuņdem vajadzēja struoduot, bet piec tam beja mīreiguok,” tai Lūkass. Taipat pi jūs brauc ari gosti. Beja pats Latvejis Vaļsts prezidents i pat reperis Snoop Dogg. “Mums ir ari biļde ar Snoop Dogg. Sataisejom jam ari mozu trasi blokyns viražom, kur ar uobuleiti nūbraukt. Beja interesanti, bet parunuot ar jū baigi nasaguoja,” stuosta Lūkass. Pošim puišim gon izaklaidēt trasē nasaīt. 

View this post on Instagram

A post shared by DAH DAH (@therealdahdah)

Tai kai dorbs ir ar ladu, tod dabuot dorba traumys var dīzgon vīgli. Puišim, par laimi, taidu lelu traumu nav bejs, Nauris tik asūt puorsits pierstu. Dorbs nav ari vīglys, teik nūdarbynuotys vysaidys muskuļu grupys. “Es saceitu, ka rūkys struodoj vysuvaira, bet ari kuojis i mugora. Mes taisom profilaksis vysi rindeņā – vīns piec ūtra struodojam. I vysu laiku juotur leidza cytim, navar tai pa vydu izdūmuot apsastuot pieški. Ari kuojis saīt nūstruodynuot, kam ite ir cīši kolnaina apleicīne, saīt vysu laiku kolnā auškā-lejā staiguot. Trasē ari taipat, bet tī vēļ ir lads apaškā, kas dūd vēļ leluoku slūdzi kuojom,” soka Nauris. Itymā dorbā puišim nūdarūt taidys latgalīša rakstura eipašeibys kai naatlaideiba i kvalitate.