Rokstu sagataveja: Laura Melne, portals lakuga.lv

Voi ļauds skaita gruomotys latgaliski i voi interese par tom ir tik Latgolā? Raidīroksta “Mīti” 2. sezonys 5. serejā portala lakuga.lv redaktore Laura Melne par tū sasarunuoja ar Rēzeknis Centraluos bibliotekys (RCB) abonementa vadeituoju Zitu Gorsvāni, Rēzeknis gruomatneicys “Jānis Roze” vadeituoju Solvitu Reidzāni, kai ari gruomotu blogeri nu Daugovpiļs Ingu Gedžūni.

Rēzeknis Centraluos bibliotekys puorstuove Zita Gorsvāne soka, ka sabīdreibys interesi par latgalīšu literaturu navar viertēt vīnnūzeimeigai. Nu vīnys pusis, bibliotekā garys ryndys iz latgalīšu gruomotom bīži nasaveidoj, tī ir tik atseviški gadīni, pīmāram, kotru godu lela interese ir par “Tāvu zemis kalendarim”. Tok, nu ūtrys pusis, statistikys dati nav tik i biedeigi – 2025. godā RCB i tuos filialēs tyka izsnāgtys 826 gruomotys latgaliski. Skaiteituokuo gruomota latgaliski Rēzeknis Bārnu bibliotekā bejuse Valentīnys Širinys “Dzeivinīku stōsteni”, Rēzeknis 2. bibliotekā – “Latgalīšu dzejas antologija”, bet Centralajā bibliotekā – Pītera Stafecka “Dzeive kai vīns jautrys pīdzeivuojums” i Ligijis Purinašys “Magnificat”.

Nu 2022. gods RCB ir atseviškys plaukts ar gruomotom latgaliski, kas atsarūn cīši radzamā vītā. Tys asūt īvīsts deļtuo, ka poši apmaklātuoji vaicuojuši: “Kur jums ir izvītuotys gruomotys latgaliski?” Atseviškys plaukts ļaun kai popularizēt gruomotys latgaliski, tai atvīgloj i bibliotekaru dorbu, kam navajag tuos meklēt kūpejā kruojumā.

Rēzeknis gruomotu veikala “Jānis Roze” vadeituoja Solvita Reidzāne pīkreit, ka interese par latgalīšu literaturu ir jiutama, varbyut tū navar saukt par regularu, bet ik pa laikam teik sajimti vaicuojumi taišni par gruomotom latgaliski. Ari jūs gruomotu veikalā izdavumi latgaliski atrūnami atseviškā plauktā. Kod pyrma 10 godu Rēzeknē attaiseja “Jānis Roze” gruomatneicu, tuos pīduovuojumā cīši nikuo daudzi latgaliski naasūt bejs. “Tai kai mums Latvejā ir cīši lels veikalu teiklys i kotram pīguoduotuojam, ražuotuojam ir sovi tiergzini, jim vaicuojom, ka interese ir i vajadzātu koč kū latgaliski,” Solvita stuosta, ka tai pamozam sortiments pasaplašynuojs. Reizem veikalā ari poši autori vaicojūt, voi byutu vareiba patierguot jūs gruomotys. Rēzeknis darbinīkim tys vysupyrma juosaskaņ ar vadeibu Reigā, tok tys ir īspiejams.

Gruomotu veikalā eipaša interese asūt par bārnu literaturu latgaliski, kai ari humoristiskim izdavumim. Pīmāram, iz jau pīmynātū Pītera Stafecka gruomotu pat veikalā asūt bejs pīroksts i rynda, deļtuo ka vysa tiraža izpierkta cīši dreiži i vajadzēja gaideit nuokušū. Solvita pastreipoj, ka bārnu gruomotys teik pierktys na tik deļ bārnu. Eipaši aktuali tys asūt uorpus Latvejis dzeivojūšim latgalīšim, kam ir svareigi saglobuot sovu volūdu.

Inga Gedžūne atsauksmis par gruomotom publicej sovā Instagram kontā. Atškireibā nu daudzu cytu blogeru i influenceru, Inga mozuok sasadorboj ar izdeviejiem i taisa reklamys, bet nareši viestej par gruomotom, kū izjāmuse Latgolys Centralajā bibliotekā Daugovpilī. Jei skaita i popularizej ari gruomotys latgaliski. Inga soka, ka latgalīšu literaturai veļteitajim īrokstim leluoku viereibu pīvierš tī, kas poši koč kaidā veidā saisteiti ar Latgolu. Tok na tikai.

“Personeigai zynu vairuokus skaiteituojus, kas dzeivoj Kūrzemē, tok nav nūsabeiduši raudzeit skaiteit latgaliski, koč voi tū pošu Marijis Dzeislys kruojumu “Vysta smierts”,” komentej Inga. Jei prīcojās, ka beidzamajā laikā leluoku viereibu gruomotom latgaliski suokuši veļteit ari profesionali recenzeju autori.

Inga nūruoda, ka svareigi, kab izītu gruomotys latgaliski taišni bārnim, deļtuo ka tys roda pamatu tam, ka ari, izaugūt leli, jī turpynuos skaiteit latgaliski. “Ka tys teik suokts kūpā ar vacuokim taidā rūtalis voi stresu nūjamūšā formā, tod itam procesam var byut ari ilgtspieja,” jei soka. Inga poša eipaši interesejās par latgalīšu dzeju. Jei skaita, ka ari tei ir lobs veids, kai suokt skaiteit latgaliski: “Ari tamā cylvāks, kurs varbyut ir uorpus Latgolys konteksta, var tik cīši nasabeit raudzeit, kam, vysupyrma, vuordu nav tik daudzi. Dzeja ir vysā lakoniskys, tok cīši ītiļpeigs literaturys veids, kurā mes pavysam nadaudzūs vuordūs varim pasaceit cīši daudzi. Varbyut ari gruomotys pluonums i nalelais puslopu skaits var nūjimt tuos nareši īdūmuotuos barjerys.”

Dūmojūt par tū, kaida veida literaturys latgaliski tryukst, Zita nūruoda, ka tī varātu byut myusu dīnu romani. Solvita pīkreit, ka skaiteituoji interesejās ari par prozu, pīpraseitys bejušys Valentina Lukaševiča gruomotys “Dīnvydlatgolys stuosti” i “Casnāgu maizeitis”, taipat i Alda Bukša “Bruoli”, Sarmītis Trūpys “Melnais stārķis”. Jei pastreipoj, ka potencialī piercieji eipaši vaicoj gruomotys, kas viestej taišni par Latgolu.

Sarunys dalineicys pasadaleja ari sovā skaiteišonys latgaliski pīredzē. Zita stuosteja, ka juos pyrmuo sasatikšona ar tekstu latgaliski bejuse babys lyugšonu gruomotā, deļtuo pi myusu dīnu raksteibys bejs drupeit juopīrūn. “Bet munā dorbā gribi nagribi ar jaunom gruomotom ir juoīpasazeist. Varbyut na vysys ir izlaseitys nu vuoka leidz vuokam, bet juozyna, kas tamā ir,” skaidroj Zita. Juos meiluokuos gruomotys latgaliski ir Andryva Jūrdža “Myužeigais kalinders”, Ilzis Spergys “Dzeiveiba”, sovutīs nūskaņuojumu Zita mādz uzlobuot ar jūku gruomotu “Kas bez iuzu – tys bez bādys!”. Ari Solvitai īpasazeišona ar kotru jaunu gruomotu, kas tykuse veikala pīduovuojumā, ir vīns nu dorba pīnuokumu. Juos pyrmuo puorskaiteituo gruomota asūt sova kaimiņa i školuotuoja Ontona Matvejāna “Aizīt muna Asinova”. Pyrma apmāram 20 godu tuos skaiteišonys process ruodejīs pagryuts, tok laika gaitā sakruota pīredze i uztvert tekstus latgaliski vaira nav problemu. Sovutīs Inga poša latgaliski narunoj, tok volūdu apleik dzierdiejuse jau nu bierneibys, ari raksteits vuords īpazeits jau agri – ar tom pošom lyugšonu gruomotom, žurnalu “Katōļu Dzeive”, rokstim laikrokstā “Latgales Laiks”. Latgalīšu literaturys skaiteišonai jei pīsavārsuse pyrma dažu godu, kod struoduojuse Latgolys Centralajā bibliotekā.

“Tod varbyut i roduos itei vysā nūtureiguo interese sekuot leidza latgalīšu literaturai. Nasaceišu, ka puorskaitu vysu, kas izīt latgaliski, dreižuok asu nu tūs, kas izalosa latgaliski skaiteit tū, kas vyspuor interesej mani kai skaiteituoju, naatkareigi nu volūdys,” stuosta Inga. Jei prīcojās, ka latgaliski var skaiteit ari par myusu dīnom, laikmeteigom nūtikšonom i pīredzem.

Nareši dzierdāts, ka cylvāki nimoz nazyna, kur var nūpierkt latgalīšu gruomotys. Ka Latgolā situaceja ir lobuoka, tod Reigā i cytuos Latvejis piļsātuos taidys vareibys, ka naskaita škārsteikla pīduovuojumu, nav nimoz tik lelys. “Jānis Roze” gruomotu teiklys ir vīns nu ratūs, kas gruomotys latgaliski tiergoj ari daļā Reigys i cytu piļsātu veikalu. Pīmāram, Kūrzemē tuos vaira teik tod, kod piercieji izruoda interesi, vaicoj veikala darbinīkim, bet golvyspiļsātys leluokajuos gruomatneicuos jaunuos gruomotys latgaliski asūt pīduovuojumā sevkurā gadīnī. Statistikys dati ruoda, ka treis godu laikā “Jānis Roze” gruomatneicuos ir puordūts ap 400 gruomotu latgaliski, škārsteikla veikalā – ap 150.

Latvejā dorbojās Obligatūs eksemplaru lykums, kas nūzeimoj, ka vairuokuos bibliotekuos teik piļneigi vysi izdavumi, kas vaļstī teik izdūti. Latgolā vīneiguo biblioteka, kuruos kruojumā teik obligatais eksemplars, ir Latgolys Centraluo biblioteka Daugovpilī. Zita stuosta, ka Rēzeknis Centralajā bibliotekā spākā ir īškejais nūsacejums, ka jūs kruojumā juobyut vysom gruomotom latgaliski.

“Mums ir ari taids nūvodpietnīceibys kruojums. Ka ir tikai vīna taida gruomota, jei byus nūvodpietnīceibys kruojumā i jū varēs laseit tikai iz vītys laseitovā,” skaidroj Zita. Daudzys gruomotys RCB sajāmūt kai duovynuojumus nu autoru. Tai jūs kruojumā teik ari izdavumi, kas nav paradzāti puordūšonai i da veikalu plauktu nateik.

Atškireiga situaceja, saleidzynojūt ar RCB, mādz byut lauku, mozuoku piļsātu bibliotekuos, kam ir īrūbežuotuoks budžets, deļtuo gruomotys latgaliski na vysod ir lela prioritate. Portalam lakuga.lv mozuoku biblioteku puorstuovi jau stuostejuši par storpbiblioteku abonementa vareibu – gadīnī, ka apmaklātuojs grib skaiteit kaidu gruomotu, kuruos nav konkretajā bibliotekā, tū var pasyuteit nu cytys bibliotekys. Pīmāram, ka izdavums nav daīmams kaidā Rēzeknis nūvoda bibliotekā, tū var pasyuteit nu RCB. Zita komentej, ka taida vareiba ir, tok na vyss ir tik vīnkuorši. “Nav speciala kurjera, cylvāka, kas ar tū nūsadorboj. Ka bibliotekars, pīmāram, nu Sakstagola voi Viļānu brauks iz Rēzekni voi jam ir īspieja kaidam palyugt, tod jis atvess. Mes navarim nūdrūsynuot, ka reit tev byus tei gruomota, bet byus,” skaidroj Zita. Jei papyldynoj, ka ir ari Latvejis leimiņa storpbiblioteku abonements, tok tī ir styngruoki nūsacejumi – cylvākam, kurs pasyutejs gruomotu, juosadz tuos syuteišonys posta izdavumi i gruomotu var izmontuot tik iz vītys, bibliotekā, kuruos skaiteituojs tys ir. Leidzeiga sistema asūt ari gruomotu veikalūs – ka piercieju interesejūšuo gruomota ir tik cytā veikalā, apmāram nedelis laikā tū var sajimt i tī, kur gribīs.

Skaiteituoju interesi roda ari aktualī procesi, pīmāram, “Boņuka” bolva voi Latvejis Literaturys goda bolva. Solvita stuosta, ka pārņ piec “Boņuka” padūšonys Rēzeknis veikalā cīši pīpraseita bejuse arheologa Jura Urtāna gruomota par Latgolys piļskolnim. Taipat gruomotys latgaliski interesej i puornūvadnīkus, kas iz itīni atbraukuši kai turysti i grib iz sātu aizvest kaidu suveniru nu Latgolys. Inga akcentej, ka gruomotu blogeru vidē cīši lela interese ir taišni par Latvejis Literaturys goda bolvys nominantim. “Zynu, ka tymā pošā Instagram skaiteituoju kūpīnā ir atseviški cylvāki, kuri sev izvierzej mierki – īpasazeit ar vysim bolvys finalistim,” jei nūruoda. Tok Inga soka, ka gruomotys latgaliski nūteikti ir peļnejušys leluoku kulturys medeju viereibu, tymā skaitā deļtuo ka nūteikti ari publicitate vysmoz nadaudz ītekmej kaidys gruomotys tikšonu voi natikšonu vysaiduoku literaturys bolvu nominantu sarokstūs.

Kū dareit, kab ļauds grybātu vaira skaiteit latgaliski? Inga soka, ka svareigs ir personeigais pīmārs – stuosteit par tū, ka skaitom latgaliski, īsaceit gruomotys, kuruos patykušys. Zita soka, ka interesi jau navar uzspīst, bet tū var padareit pīviļceigu. “Varbyut sabīdreibā zynomi, populari cylvāki publiski latgaliski runuotu par gruomotom,” jei pīduovoj i īsoka ari socialajūs medejūs taiseit eisus, smīkleigus video, pīsaisteit influencerus. Taipat sarunys dalineicys tur nūceju, ka bārni, kuri sātā runoj latgaliski, piečuok zynuošonys papyldynoj bārnuduorzūs i školuos, kur niu pasaruoda vaira vareibu vuiceitīs volūdu, izaugs ari par latgalīšu gruomotu skaiteituojim.

• 00:00 Suokums
• 2:30 Osais mīts
• 3:20 Interese ap latgalīšu gruomotom Rēzeknis Centralajā bibliotekā
• 7:18 Voi ļauds pierk gruomotys latgaliski? Gruomatneicu “Jānis Roze” stuosts
• 9:48 Voi da gruomotu influenceru, kas nav nu Latgolys, teik gruomotys latgaliski?
• 13:18 Voi ir pīteikūši lela latgalīšu literaturys žanru daudzveideiba?
• 19:54 Gašku pīredze ar skaiteišonu latgaliski
• 25:46 Kur var nūpierkt gruomotys latgaliski?
• 28:02 Kai bibliotekys komplektej sovu kruojumu?
• 37:55 Kas roda interesi ap gruomotom latgaliski – bolvys, nūtikšonys?
• 45:36 Kai motivēt skaiteit latgaliski?
• 53:44 Nūbeigums

Ap raidīrokstu “Mīti”

Nu marta suoku kotru nedeļu straumiešonys platformuos “Spotify”, “Apple Podcasts” i “YouTube” teik publicātys raidīroksta latgaliski “Mīti” ūtruos sezonys serejis. Raidīrokstu veidoj latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, bet jū finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Septeņuos raidīroksta serejuos teik runuots par temom ap latgalīšu volūdu, muokslu, latvīšu viesturyskajom zemem, literaturu, dramaturgeju i cytim ar latgalīšu kulturu saisteitim vaicuojumim.

Raidīroksta producente i projekta vadeituoja ir latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv vadeituoja Amanda Anusāne, bet epizožu redaktoris i vadeituojis ir portala redaktore Laura Melne, kai ari žurnalistis Edeite Laime i Marta Puzāka. Džinglus sagataveja “Funky Town Studio”, raidīroksti īraksteiti “FT Production” Reigā i Latgolys Regionaluos televizejis studejā Rēzeknē. “Mītu” vizualū identitati izstruoduoja dizainere Liāna Merņaka. Raidīroksta pyrmuos sezonys epizodis var nūsaklauseit ITE.