Roksta autors: Jānis Apīnis

Sigismunds Pipinuss beja leitovīšu tauteibys prīsters, kurs kolpuoja vairuokuos Latgolys draudzēs i palyka par aktivu latgalīšu atmūdys darbinīku. Dorbuojuos presē, pīsadaleja Latgolys kongresa sagataveišonā 1917. godā, īsasaisteja politiskajā dzeivē i vadeja jaunuotnis organizacejis. Sūpluok tam jis tulkuoja religisku literaturu latgaliski. Jis beja spūdra personeiba 20. godu symta pyrmajā trešdaļā. Kaidā ratā karteņā S. Pipinuss radzams kūpā ar bruolim Skryndom, Jezupu Kindzuli, Odumu Turkopuli, Apoloniju Laurinoviču i cytim, i tys aplīcynoj juo vītu latgalīšu nacionalajā atmūdā. Juo byušona kluotyn spūdrai raksturoj ituos atmūdys idealus – kūpeigim dorbim nacionaluo izceļsme nabeja škierslis. Dīvamžāļ myusu dīnuos juo vuords ir moz zynoms i pats jis napeļneitai aizmiersts.

Sigismunds Pipinuss (13.02.1885.–07.02.1930.) ir dzims Pīterburgys leitovīšu saimē. Juo dzymdynuotuoji Anuprs i Katrina, kai jau cīši daudzi leitovīši i latgalīši, 19. g. s. pādejā trešdaļā beja nūbraukuši iz Pīterburgu lobuokys dzeivis mekliejumūs. Tī pastuovēja cīši spieceiga leitovīšu kūpīna. Daudzi tuos puorstuovi, eipaši goreidznīki, piečuok beja saisteiti ari ar Latgolu. Pīmāram, Teofils Matuļuonis, kurs beja Varakļuonu vikars i tod ilgstūšai (1901–1910) Bykovys prāvests. Matuļuonis cīši teicami runuojs latgaliski. Pīļaunams, ka ar S. Pipinusu jis beja pazeistams, kas nav mozsvareigai tuoļuokajuos jaunuo prāvesta dzeivis izalaseišonuos. Piečuok Matuļuonis tyka par Leitovys arhiveiskupu, bet piec nuovis ir pasludynuots par svieteigū.

S. Pipinusa dzymdynuotuoji beja sasnāguši taidu tureibys leimini, ka varātu atsaļaut dālu laist lobuos školuos. Tāvs iztyku peļneja ar īneseigu driebnīka omotu, muote ryupējuos par saimisteibu i bārnu goreigū audzynuošonu. Vacuoki beja aktivi leitovīšu bīdreibys dalinīki i Sv. Katrinys draudzis lūcekli. Īspiejams, ka itamā bazneicā ir kristeits i Sigismunds. Ak jau dzymdynuotuoji beja izsprīduši puiša dzeivi iz prīšku, kod  syuteja jū vuiceitīs Sv. Katrinys progimnazejā, bet piec tuos beigšonys – iz Pīterburgys 9. gimnazeju Vasileja solā. Tū jis pabeidze 1903. godā i īsastuoja Goreigajā seminarā. 1908. gods vosorys suokuos Sv. Katrinys bazneicā Mogilevys veiskups Jans Cepļaks jū ordinēja par prīsteri (biografiskūs datu izzynuošonai izmontuots Leitovys katuoļu žurnals “Tiesos Kelias” – J. A.).

Pyrmuo kolpuošonys vīta beja Rēzekne – kai Vysusvātuokuos Jezus Sirds Romys katuoļu bazneicys vikaram. Prīstera omota praktiskā apgivē jū īvadeja draudzis prāvests i Rēzeknis dekans Nikodems Rancāns, kurs beja nūdybynuojs draudzis školu (tamā Pipinuss beja ticeibys vuiceibys školuotuojs) i izveiduojs Rēzeknis tierdznīceibys školu, kai ari Greiškānu zemkūpeibys školu. Leidzekļus školai deve Rēzeknis komercizgleiteibys izplateibys bīdreiba, kurā piečuok dorbuojuos i S. Pipinuss.

Jaunuo prīstera i Rēzeknis dekana celi beja krystuojušīs jau īprīšk Pīterburgā. Nikodems Rancāns beja Sv. Katrinys bazneicys vikars (draudzē beja leitovīši i latgalīši), pīmynātuos gimnazejis inspektors, vīns nu Pīterpiļs latgalīšu organizacejis – Latvīšu Muzykaliskuos bīdreibys – dybynuotuoju. Jis izdeve i redigēja vīnu nu pyrmūs latgalīšu avīžu “Sākla”. Ak jau teišā i nateišā Rancāna īspaidā S. Pipinuss palyka par aktivu latgalīšu sabīdryskū darbinīku – i vēļ kai godūs jauns vikars, i ari vāluokūs godūs, kod struoduoja cytuos Latgolys draudzēs. Byudams cīšā sadarbeibā ar pyrmajim latgalīšu aktivistim (puorsvorā goreidznīki ar Pīterburgā dabuotu izgleiteibu), jis labi muocēja latgalīšu volūdu i tū lītuoja na tik dīvakolpuojumūs i saziņā ar draudžu dzeivuotuojim, tok i pats raksteja avīzem, tulkuoja cytu volūdu dorbus i tml. S. Pipinuss beja vyspuseigai izgleituots i inteligents goreidznīks – vysu myužu daudzi skaiteja i breivū laiku veļteja pošizagleituošonai.

Laikabīdri atguoduoja, ka jis raksturā bejs nūsvārts, tok sirsneigs i vysod daīmams draudzis ļaudim. Koč beja cyttautīts, daudzi ryupējuos par latgalīšu goreigu apgaismuošonu. Beja ari laikroksta “Drywa” leidzstruodnīks, atbaļstejs Reigys leitovīšu avīzi “Rygos Balsas”. S. Pipinuss kūpā ar cytim prīsterim Rancānam 1910. godā paleidzēja sagataveit i izdūt gruomotu “Dzeršona latvīšu nalaime”. 20. godūs, radzādams Latgolys katuoļu izbraukšonu iz “svešticeibnīku” apgobolim (Kūrzemi), kur tim beja juosasateik ar vysaidom ticeibys praktiziešonys gryuteibom, jis sasprīde puortulkuot gruomotu, kas paleidzātu saglobuot, styprynuot i aizstuovēt ticeibu. Tys beja vuocu teologa Ludviga Hammeršteina darbs “Sarunas par ticību,” kurū Rēzeknē izdeve “Dorbs un Ziniba”.  

Bieržgaļs – liela draudze, aktivi zemnīki

Pasasokūt lelajai ceņteibai i dorba spiejom, kū īvāruoja i nūvērtēja goreiguo vadeiba, Sigismunds Pipinuss dreiži viņ nu Rēzeknis vikara tyka par Bieržgaļa draudzis prāvestu. Tei beja vīna nu leluokūs draudžu Latgolā – ap pīcom tyukstūšom ticeigūs. Taišni ite jis pavadeja nūzeimeiguokū sovys kolpuošonys pūsmu (1910–1918).

Tymūs godūs Bieržgaļs beja zynoms tuoli aiz pogosta rūbežu. Par tū raksteja pat puornūvodu izdavumi (pīmāram, žurnals “Zemkopis”, “Latviešu lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības gadagrāmata” i cyti). Vītejī zemnīki beja apsavīnuojuši i izveiduojuši aktivu saimnīcyskū i sabīdryskū dzeivi: dorbuojuos zemkūpeibys bīdreiba, kruojaizdavu kase, kooperativs. Tyka reikuoti kursi, nūpierkta moderna lauksaimisteibys tehnika, pat īstudātys teatra izruodis. Tys vyss lelā mārā beja īprīškejuo prāvesta Julijana Bandzo nūpalns.

Kod Bandzo tyka puorcalts iz Landskoronu, pogostā ar satraukumu gaideja cytu prāvestu. Dreiži viņ izaplateja runys: nu Rēzeknis syuteiškūt jaunu i darbeigu bazneickungu, kurs turpynuoškys aizsuoktū. Jaunū draudzis gonu saucūt Pipinuss, jis Rēzeknē struoduojs latvīšu bīdreibā i asūt pyrmais dekana Nikodema Rancāna paleigs tautyskajā dorbā. Ļauds turēja nūceju, ka i jis ryupēsīs par draudzis goreigū dzeivi, sekmeigai vadeis bīdreibys i pat paleidzēs pogosta ļaužu “ceiņā” par krūgu aiztaiseišonu Bieržgalī i Mežavydūs. Tai bieržgalīšu runys 1910. gods suokuos puorstuosta avīze “Drywa”.[1]       

Eistyn – Sigismunds Pipinuss, jauns i inteligents kungs (jam beja tik 25 godi), dreiži viņ īsaroda. Dīvamžāļ nazynomu īmesļu deļ jaunuo bazneickunga i pogosta ļaužu sadarbeiba suokumā naizaveiduoja tai, kai tyka gaideits. Varbyut deļtuo, ka jauneibys korstgaļveibā jis pījēme straujus lāmumus, vēļ naīpaziņs draudzis cylvāku i vītejūs apstuokļu. Kas nu tū vaira var zynuot…

1910. gods 24. aprelī vysys treis Bieržgaļa bīdreibys – Zemkūpeibys, Kooperativuo bīdreiba i Kruojaizdavu kase – organizēja kūpeigu sapuļci. Beja juoapsaver vairuoki vaicuojumi – ari jauna treju bīdreibu prīšknīka īvieliešona da tuo bejušuo bazneickunga Bandzo vītā. Par sapuļcis vadeituoju izalaseja tikū atbraukušū draudzis prāvestu Sigismundu Pipinusu, kurū kluotyn asūšī īsaceja īvielēt i par vysu pīmynātūs bīdreibu prīšknīku. I otkon par tū roksta avīze “Drywa”, snādzūt īskotu tuo laika sabīdryskajā dzeivē i aktualitatēs pogostā. Bez vysaidu formalu vaicuojumu sapuļce palelynuoja ari olgys: sekretaram i rokstvežam Aloizam Seleckim – 22 rubli mienesī, kaseram Sabianam Kroičam – 7 rubli. “Gūdam war minēt, ka, nasaskotūt uz Bēržgaļa krūga tyvumu, uz sapulci vysi beja atnōkuši nadzāruši, ar skaidrom golvom; tōpec ari sapulce nūritēja ļūti kōrtigi. Vyspōreigi beja monams, ka (..) bīdreibas plaukst un īt uz prīkšu styprim sūlim”.

Nu puorskota var sacynuot, ka bīdreibys veikals struodoj sekmeigai i ar peļņu, kam napylnūs treis mienešūs apgrūzejums jau ir divejis ar pusi tyukstūšys rubļu, bet “Zemkūpeibys ministreja ir atsyutejuse 3 pudi duobula sāklys, lai jū bez moksys izdaleitu storp bīdreibys lūceklim; ka tei pat ministreja ir izdavuse poruodā bez procentim 500 rubļu paleiga naudys, lai par jū caltu škiuni, kur nūlikt zemkūpeibys mašynys”. Sapuļcis beiguos sasprīde lyugt Viļnis vuiceibu apriņka kuratoram, kab atļaun pogosta školā īvīst latvīšu volūdu. Vēļ byušūt juopasyuta vysaidys zemkūpeibys īreicis i iz pavasari juonūpierk igauņu sugys ierzeļs (švedka)[2].

Kluotyn asūšī vielēja, kab jaunais prāvests ītu Bandzo pādūs i struoduotu zemnīku lobumam, tai muocādams dabuot ļaužu uzticeibu. Dīvamžāļ na vyss tai saguoja, vysmoz tūs avīžu īskotā, kuruos nabeja saisteitys ar bazneicu. Tai “Jaunas Zinias”, atškireibā nu īprīšk izguojušūs laikrokstu latgaliski, kurūs saturs  beja baļsteits katuoļu bazneicys nūstuodnēs, beja avīze ar izteikti laiceigu saturu i pastateja sevi kai pretstotu īprīškejuom. Nareši roksti balansēja iz patīseibys rūbeža, kam īsyuteitūs materialus navarēja puorbaudeit. Tai beja ari ar vairuokom publikacejom, kuruos pīmynāts Sigismunda Pipinusa vuords. “Jaunas Zinias” roksta: “Ar bkga Bandzas aizīšonu mes pazaudējam na tik vīņ lobu goreigū gonu, bet palykom ari bez loba sabidriska darbinīka ar gaišu prōtu, kas interesējōs par myusu dzeivi, apgaismošonu un bīdreibom (..) Atgōja jauns bazneickungs Pipinuss. Mes vysi cerējom, ka jis taipat pyulēsīs na tikviņ par myusu dvēselem, bet ari stōstēs un rōdēs mums, kai izlobōt vacū dzeivi, kai tikt uz prīšku un lobōk nūdzeivōt cylvāka myužu vērs zemes. Bet vysas myusu ceribas beja velteigas. Dreiži win mes redzējom, ka myusu jaunajam bazneickungam daudz meiloka ir myusu nauda un meiksta dzeive, nakai strōdōšona liaužu lobā.”

Tyka stuosteits, ka jaunais prāvests raugūt sev (bazneicai?) dabuot bīdreibys sātu, kura atsarūn iz bazneicys zemis. Koč i sātu par sovu naudu ar konsistorejis atļuovi izcieļs īprīškejais prāvests i izduovuojs bīdreibai, Pipinuss vystik naatzeistūt taidys duovuošonys. Jis lyudzs, kab konsistoreja lītu izmeklej i sātu atdūd bazneickungam. Vystik sāta pa vacam palyka bīdreibu rūkuos, i tuos nu sovys peļnis apsajēme kotru godu snēgt paleidzeibu bazneicai. Pipinuss nabeja ar mīru, partū atsasaceja nu bīdreibu prīšknīka omota. Tai bīdreiba pagaisynuoja jaunū prīšknīku, bet saglobuoja naseņ izcaltū lelū sātu.

Tok itaids bazneickunga sūļs iz ļaudim pamets nalobu īspaidu, koč i vysys treis bīdreibys asūt ari pasamūdušs kai nu goreiga mīga. Lauksaiminīku bīdreiba īsastuoja Reigys lauksaiminīku centralsabīdreibā “Konsums” i turpynuoja struoduot vēļ aktivuok, apguodojūt pogosta zemnīkus ar vysaidom zemkūpeibys mašynom i inventaru, sāklom i mineralmāslim, roksta avīze.[3]

Kaids anonims bieržgalīts avīzei “Jaunas Zinias” īsyutejs vēļ cytu nūmalnojūšu raksteņu par draudzis prāvestu, kas pavierseigai izaturūt pret ticeibys vuiceibu – školā asūt nedeļā reizi iz pusstuņdi, izvaicojūt puora školānu i laižūt paceli! Dažim bārnim vysu godu nikas naasūt atpraseits.

Pavysam cytaiži Pipinusu sovuos atmiņuos raksturoj bejušais bieržgalīts, katuoļu draudžu prāvests Aleksandrs Pekšs, kurs piec 2. pasauļa kara dzeivuoja Monrealā, Kanadā. Jis paruoda ļaužu attīksmi pret sovu prīsteri i tū, ka prāvests ari bazneicys nūtikšonuos īvīss modernys tendencis, pīmāram, bārnu katehizacejis nūdarbeibys pyrmūreiz vadeja sīvīte. “Pyrms 1. Pasaules kara, tys varēja byut 1913. goda vosorā, mes ar brōli Andrivu staigōjom katechizma mōceibōs Bēržgalī. Par prāvestu beja Zigismunds Pipinuss, vēļ jauns, spēceigs, laipns un vysim mīls. Cylvāki par jū runōja tikai gaišōs krōsōs un veltēja absolūtu uzticeibu. Nu vysas plošōs Bēržgaļa draudzis uz katechismu īsaroda lels bārnu pulks. Pylns bazneicys dōrzs kai skudrupyulīņs… Beja divas bārnu grupas: 1. un 2. katechizma gods. Divūs bazneicas dōrza styurūs, storp krōšņīm kļovim, beja sagatavōti registracijas goldi un krāsli. Byus prāvests, bet kas jam paleigā? Vysi gaidēja, nūtykumus gribēja īprīkš atminēt. Lyuk, nu Bēržgaļa muižas pusis tyvōjōs kaida jauna, zīdūša kai puče, gaiša kleitā gārbta j-dze. (..) Nikod Bieržgalī naradzāta. Tabin j-dze? Voi nu Skūteļu un nazkod bejušos vacōs Kubulovas Tabynu dzimtas?”

Rozaleja Tabine atguojuse i vīnkuorši apsasāduse pi golda, paaicynuojuse pyrmū godu iz vuiceibom atguojušūs bārnus i suokuse tūs registrēt. Vuiceibu dorbu jei turpynuoja vysu katehizacejis laiku. Rozaleja vuiceja katehismu pyrmgadnīkim. Praktiskajā vuiceibu daļā, kur beja lyugšonys, sirdsapzinis izmekliešona, sakramenta pījimšona, jēme obejis grupys kūpā.[4]

Rozaleja Tabine beja piečuok Latgolā labi zynomuo literate Naaizmierstule, kura, byudama pedagoge, raksteja voi lokalizēja literarus dorbus Latgolys školom. 1930. godā publicātajuos atmiņuos jei stuosta: “1913. goda pavasarī brauču uz Bēržgali, kur draudzes prāvests bkgs Z. Pipinuss īpazeistynōja mani ar «Drywu» un skubynōja uz leidzdarbeibu, kam ari es sovā jauneibas korstumā pīkritu. Caur «Drywu» īpasazynu ar pašu «Drywas» redaktoru, bkgu K. Skrindu. Gryuts atstōsteit īspaidu, kaidu tod sajutu.” [5] 

Laikabīdri pīmiņ, ka S. Pipinuss ir veicynuojs latgalīšu avīžu i gruomotu daīmameibu. Vysupyrma, tei beja “Drywa”(1908–1918), kuruos leidzstruodnīks jis beja, tok ari vysaidys gruomotys. Tū atguodoj cyts bejušais bieržgalīts Vladislavs Bojārs (školuotuojs, literats), kurs piec Ūtruo pasauļa kara dzeivuoja emigracejā Kanadā. Žurnalā “Dzeive” 1966. godā jis publicēja atminis par Bieržgali laikā, kod tī kolpuoja S. Pipinuss: “Bieržgalī beja lels veikals – kooperativs “Kūpdarbība”, kurā par puordevieju beja tūlaik Meirānu Savers, eistā vuordā Ksavers Jurāns. Tymā veikalā nu 1917.  leidz 1920. godam varēja dabuot vysaidys latgalīšu gruomotys, tur pat varēja pierkt ari avīzis “Drywa”. Nav švuorbu, ka avīžu i gruomotu tierdznīceibu, kas beja tik ratajā pogostā, Bieržgalī veicynuoja prāvests Pipinuss. Pats byudams izgleituots i vysu laiku vuiceidamīs, jis saprota, cik svareigi tys ir tautys apgaismuošonai.

Struoduodams Bieržgalī, S. Pipinuss turpynuoja sabīdryskū darbeibu ari apriņka mārūgā, pīmāram, 1911. godā pīsadaleja Rēzeknis komercizgleiteibys izplateibys bīdreibys dybynuošonā, kas “sajēme sovuos rūkuos Rēzeknis tierdzeibys školu”. Bīdreibys sapuļcē par prīšknīku tyka īvālāts aptekars Grundbergs, par vaļdis lūceklim: barons Manteifeļs, dokters Odynecs, Rēzeknis piļsātys golva Bohdanovičs, aptekars Jegermans. Par komisejis lūcekli īcalts bazneickungs S. Pipinuss.[6] Bīdreibai beja juosaryupej par vuiceibu īstuodis uzturiešonu. Školā vuicejuos zemnīku dāli nu daudzu pogostu, i tū beidze daudzi vāluokī sabīdryskī darbinīki, kas nese gora gaismu vysā Latgolā. Rēzeknis tierdznīceibys školys dybynuošonā beja pīsadalejs monsinjors Nikodems Rancāns. Jis izveiduoja školu, bet juo “audzieknis” Pipinuss pīsadaleja sprīsšonā par tuos nūdrūšynuojumu. Celi otkon krystuojuos.  

Voi bazneickungam juomuok latgalīšu volūda?

20. godu symta suokuos lela daļa Latgolys katuoļu prīsteru vys vēļ beja cyttautīši – pūli i leitovīši. Gondreiž vysi jī beja vuicejušīs Pīterburgys Goreigajā seminarā i, aizsyuteiti iz Latgolu, daudzi namuocēja latgalīšu volūdu. Parosti vys švakuok voi lobuok tū īsavuiceja sovuos draudzēs praktiskajā kolpuošonys dorbā voi vīnkuorši sasarunojūt ar vītejim cylvākim. Daļa bazneickungu vystik dreiži īsavuiceja volūdu tik labi, ka varēja tamā i muoceibu saprūtamai pastuosteit, i ari raksteit.

Vystik, kai roksta “Drywa”,[7] vēļ daudzi bejs taidu, kas volūdys ziņā vysu laiku stuov iz vītys i iz prīšku nagrib spert ni sūļa. “Voita jau latvīšu zemē dzeivōdami jī naspēj izamōcēt latvīšu volūdu[8] tik labi, ka varātu takūši runot, bez volūdas grūzeišonas, bez īmaiseišonas vordu nu svešom volūdom? Vairok skaitītu avizes, gromotas, lobok pazeitu myusu voludu, teiroka un dzeivoka byutu voluda, leidzonok tacātu runa, specigoku tej daritu ispaidu ari uz klausitojim. Kad idumosi dažu baznickungu samaitotu runu, taišni naveikli pasaroda. Lobu pīmāru natryukst. Tai bk. Lapiss (Justins Lapis, Ludzys vikars, Dyužgola prāvests – J. A.), leitis byudams, tik labi isamoceja myusu voludā, ka roksta artikulus, pat sastoda gromatenias. Bazneickungs Pipinuss taipat roksta. Kopec tad tu naspej izdarit cyti baznickungi?“

Roksta beiguos tuo autors drupeit didaktiskai, tok cīši vītā pastreipoj – ka bazneickungi tuo naīvāroj, tī padora ļaunu i poši sev, i ļaudim. Loba volūda klauseituojus tok pīvalk, bet naloba, nateira tūs atgryuž. Jau seņ beja laiks itū vaicuojumu ceļt dīnys gaismā i steidzeigai dareit, kas juodora. Kod vyss atsateista i īt iz prīšku, voi tod ite pacaltajai lītai juoļaun gulēt?

Zeimeigai, ka tū soka jau īprīšk vairuokys reizis pīmynātuo avīze “Drywa”, kuruos redakcejā struoduoja treis prīsteri – redaktors Kazimirs Skrynda i leidzstruodnīki Ontons Tumans i leitovīts Sigismunds Pipinuss.

Leidzdaleiba Latgolys kongresa sagataveišonā. Parteju laiks

1917. gods 6. i 7. aprelī nūtyka latgalīšu darbinīku sapuļce kūpā ar pogostu zemnīku prīškstuovim.[9] Tuos mierkis – pyrmuo Latgolys latvīšu kongresa, kas nūtyka 26. i 27. aprelī, sagataveišona. Tyka apsprīsti Latvejis apvīnuošonys vaicuojumi, pījimti vairuoki lāmumi, pyrmais nu tūs – izvālāta kongresa organizacejis komiseja. Tamā tyka īvālāti atpazeistameibu jau dabuojuši sabīdryskī darbinīki, puorsvorā katuoļu goreidznīki, tok na tik. Sapuļcē pīsadaleja N. Rancāns, F. Trasuns, J. Rancāns, O. Springovičs, K. i B. Skryndys, J. Kārkle i daudzi cyti. Zeimeigai, ka puorsvorā slovonūs latgalīšu vydā vīns nu sprīdieju beja ari godūs jaunais leitovīts, Bieržgaļa prāvests Sigismunds Pipinuss. Fakts, ka leitovīts nu Pīterburgys tik aktivai īsasaisteja Latgolys atmūdā i 1917. gods kongresa sagataveišonā, paruoda tuo laika katuoļu inteligencis unikalū, puornacionalū raksturu. Jis nabeja “tik” leitovīts voi latgalīšu prīsters, tok vys dedzeigs ituo nūvoda patriots.

Nūsadybynojūt naatkareigai Latvejis vaļstei, izaveiduoja i daudzparteju sistema. Latgolā vīna nu ītekmeiguokūs beja Latgolys Kristeigūs zemnīku savīneiba, kas beja katuoļticeigūs zemnīku parteja. Tuos vadeibā beja katuoļu goreidznīki. Byudama nacionali konservativa i kristeigai demokratiska parteja, tei aizstuovēja Latgolys zemnīku interesis i katuoļu bazneicys lūmu vaļsts dzeivē. Parteju vadeja Fraņcs Trasuns, tuos dorbā i vysaiduos ar tū saisteituos nūtikšonuos aktivai pīsadaleja ari Sigismunds Pipinuss.

Juku laikūs nu 1917. da 1920. goda varys vysu laiku mainejuos. Tys beja sarežgeits laiks ari bazneicai. S. Pipinuss Bieržgalī kolpuoja da 1918. goda, tod eislaiceigai i Vyšku, i Rykovys draudzē. 1920. gods suokuos jū puorcēle iz Pušu. Tī Pipinuss pavadeja četrus godus. Jaunais Pušys prāvests aktivai īsasaisteja tikū dybynuotuos Kristeigūs zemnīku savīneibys dorbā. Jis organizēja partejis nūdaļu. Iz tuos sapuļci 22. februarī, kai viestej “Latgolas Words”, beja īsaroduši zemnīki “pruovā skaitā un atzyna par golvonom vajadzeibom “zemi un ticeibu””. Par nūdalis prīšknīku īvielēja pošu Sigismundu Pipinusu.[10]

Sovutīs, kod 1921. gods janvarī nūtyka Latgolys Kristeigūs zemnīku savīneibys kongress, tuo delegats beja ari partejis Pušys nūdalis vadeituojs Sigismunds Pipinuss. Vīns nu svareiguokūs kongresa dorba kuorteibys vaicuojumu, par kū referēja bazneickungi S. Pipinuss i A. Kublinskis, beja par Latgolys školom i izgleiteibu. Kongresā tyka pastreipuots, ka školu sistema asūt napareiza i izgleiteibys stuovūklis – naapmīrynūšs. Tys vad tautu iz paneikšonu. Referenti pīzyna, ka liberali i socialisti ar sovu audzynuošonys i školu politiku, kai ari, īsastuodami pret ticeibu, padora naizsokomu škodi tautai i vaļstei. Apsprīžūt itūs vaicuojumus, piec garu debašu kongresa delegati vīnbaļseigai pījēme rezoluceju ar praseibu, ka školom Latgolā juosabolsta iz katuoliskim pamatim i kotrā školā juosavuica vīnys ticeibys bārnim.[11]

Pipinuss – jaunuotnis dzeivis organizators Atašīnē

Nu 1924. gods Sigismunds Pipinuss četrus godus beja Atašīnis prāvests. Te jam beja juosuoc vysaidi sagataveišonys dorbi jaunuos bazneicys ceļtnīceibai. Pipinusam vys nasaguoja suokt dīvnoma byuvnīceibu, kam vysaidu organizatorisku lītu nūkuortuošona īsavylka.

“Atašinē ir kūka bazneica, ļūti vaca, sīnas jau ir pavysam sapyvušas: turīs jōs laikam tik vēļ pateicūtīs tam, ka nu ikš- un ōrpuses ir apšyutas ar dielim. Leitam leistūt, vairōkōs vitōs bazneicā tak yudiņs. Sakarā ar tōm vajadzibom vīns nu atašōnīšim roksta redakcijai taidu vēstuli: „Mums atašōnīšim ir vajadzeiga jauna bazneica. Pateicūtis vītejō prāvesta Z. Pipinusa gōdeibai, jau ir sōkts vest materiāls jaunōs bazneicas byuvešonai. Akmini ir savasti. Īvārojūt tū, ka mes atašōnīši asam samārā tureigi, tod mums vajaga tikai lobōs gribas un tōs teiras apziņas, ka mums ir vajadzeigs jauns Dīva noms.”[12]  Interesanti, ka myusu dīnuos pat bazneicys viesturnīki (Jānis Svilāns i cyti), rokstūt par Atašīnis draudzi, nimoz napīmiņ Pipinusa vuordu, koč i jis padareja lelus sagataveišonys dorbus pyrma dīvnoma byuvnīceibys jau 1927. godā.

1924. godā Rēzeknē nūdybynuoja Latvejis Katuoļu jaunuotnis bīdreibu. Tei veicynuoja jaunīšu leidzdaleibu bazneicys dzeivē, kulturā, izgleiteibā i sportā i da 1940. goda apvīnuoja vaira par 10 000 bīdru. Bīdreiba izdeve žurnalus “Zīdūnis” i “Sauleite”, nūdalis organizēja uorpusklasis izgleiteibys kursus, prīškskaitejumus par vysaidom temom, dorbuojuos akteru puļceni, kori i tt. Dažys nūdalis beja dabuojušys pat skotivis, kur  izvest teatra izruodis.

Vīna nu leluokūs i aktivuokūs nūdaļu beja Viļānūs, kū vadeja Bronislavs Valpitrs. Jis beja Viļānu draudzis prāvests i mariaņu klūstera prīšknīks. Kaidu laiku, byudams žurnala “Sauleite” redaktors, struoduoja, kab itys izdavums tyktu par paleigu školu i lauku jaunuotnis religiskūs, etiskūs i estetiskūs uzskotu veiduošonā. Juo īspaidā jaunuotnis bīdreibys nūdaļu Atašīnē 1926. godā sataiseja ari Sigismunds Pipinuss, kuram jau beja vārā jamama pīredze sabīdryskūs i politiskūs organizaceju dorbā. Cylvāki, kas jū pazyna, nazkod sacejuši, ka prāvestam patics dorbs ar jaunuotni. Jis pīsaisteja jaunīšus na tik bazneicai, tok ari organizēja vysaidys nūdarbis uorpus tuos.

Atašīnē, kas beja mozs pogosts, jau dorbuojuos vairuokys sabīdryskuos organizacejis, i suokumā bejušys švuorbys, voi prāvesta Pipinusa bīdreibai byus atsauceiba. Tok tuos darbeiba juo vadeibā izavērte cīši veiksmeiga. Eisā laikā nu Kulturys fonda tyka sajimts daudzi gruomotu bibliotekai, Zemis īreiceibys komiseja atbaļstejuse zemis gobola pīškieršonu sporta laukuma īreikuošonai. Tys palics cīši īcīneits i tū apmekliejuši jaunīši pat nu sābru pogostu – Stiernīnis i Ungurmuižys. Par tū stuostejuši poši atašuoni: “..leidz šam asam apsavīnojuši tikai 25 eistī bīdri, 7 interesanti un vairōki veicynōtōji. Golvonū vēreibu mes pīgrīzem vokoru sareikōšonai ar teātra izrōdem, lai taidā kōrtā atradynot jaunōtni nu tai saucamom „večerinkom”, kas beja pi mums tik bīži sareikōtas. Asam izvaduši: 1) „Nu soldonas buteles”, jūku luga, 2) „Medicinas nūslāpums”, jūku luga, 3) „Es nūmyru”, jūku luga, 4) „Ministris uz zaķa”, jūku luga, 5) „Pašaudzynōts”, jūku luga, 6) „Naredzeigais”, drāma. Vokori tyka apmaklāti kuplā skaitā un atstōja lobu īspaidu. Un ar tū myusu nūdaļa jam prīkšrūku storp cytom vītejom organizacijom. (..) Mes naaizmērsom ari fiziskās audzynōšonās veicynōšonas. Pi komandas nūdybynōšonas kreit lela pateiceiba nūdaļas kapelānam bk. S. Pipinusam, kurs pabalstēja komandu ar naudu deļ sporta pīdarumu īgōdōšonas. Par kū ari komanda ir dziļi pateiceiga prāvestam Pipinusam. Iznōmōjūt sporta laukumu, īgōdōjom kostimus un cytus sporta pīdarumus. Sporta sekcija ap sevi apvīnoj na tikai bīdrus, bet ari pōrejū jaunōtni.”[13]

Atsavoda tyukstūšys

Bebrinis katuoļu draudze, kas atsarūn Sielejā, nu seneju laiku zynoma kai prīškzeimeiga i ceņteiga ticeibys pīnuokumu piļdeišonā, tei ir ar boguotu viesturi. Pyrmuo kūka bazneica izcalta jau 1652. godā. Tī kolpuojuši voi dzeivuojuši daudzi izcyli prīsteri. Pi sovu rodu Bebrinē i Leiksnā uzaturējs ari veiskups i vāluokais metropolits Eduards Ropps. Bebrinis draudzē 1928. gods 31. augustā dorbu suoce prāvests Sigismunds Pipinuss, bet itei kolpuošona turpynuojuos tik da 1930. gods februara. Tei beja juo pādejuo draudze, i tuos bazneicys duorzs palyka par prāvesta myuža sātu, koč jam beja tik 44 godi (da 45. dzimšonys dīnys datryuka tik nadaudzi dīnu).

Nūtikšona beja da absurda vīnkuorša, koč nagaideita, kai vysys tragiskuos aizīšonys. Natuoli nu plebanejis pavysam naseņ bejuse izcalta pierts, i 7. februara pīktdīnis pīvakarē bazneickungs lics sovam kolpuotuojam Ontonam Ostrovskim izkurynuot pierti. Kod tei bejuse gotova, obeji aizguojuši mozguotūs. Piec kaidys stuņdis cyti sātys ļauds, navarādami tūs sagaideit, guojuši iz pierti puorsalīcynuot, voi kas nav nūtics. Prāvestu atroda uz greidys čada deļ jau myrušu, bet apkolpuotuoju, kas gulēja apgeibs pi durovu, vēļ izadeve atdzeivynuot. Jis laikam beja fiziski stypruoks.

Sastdiņ, 15. februarī, Sigismunds Pipinuss tyka paglobuots Bebrinis bazneicys duorzā.[14] Iz bērem beja īsaroduši septeni prīsteri, bazneickunga rodi nu Leitovys, vairuokys tyukstūšys ticeigūs. Kopu muoceibu saceja dekans Juoņs Velkme. Skanēja atvodu melodeja – rogu muzyka, kod prīstera Pipinusa miersteiguos atlīkys tyka guļdeitys soltajā kopā. Ari vairuoku Latgolys draudžu, pogostu, sabīdrysku organizaceju prīškstuovi, nūlīkūt vaiņukus, ar lelu skumi atsavadeja nu sova prāvesta, školuotuoja, bīdra i padūmdevieja. Ticeigī ļauds rauduoja tai, kai raud bārni piec sova tāva nuovis…

Vysu sovu prīstereibys dzeivi Sigismunds Pipinuss beja pavadejs Latgolā voi tuos tyvumā. Nabyudams na latvīts, na latgalīts, jis vystik cīši ryupējuos par myusu tautys goreigu apgaismuošonu i izgleituošonu. Jis beja vīns nu rūseiguokūs Latgolys katuoļu goreidznīku 20. godu symta pyrmajuos desmitgadēs – na tik dorūt tīšūs prīstera pīnuokumus, bet ari aktivai i nasavteigai struoduodams sabīdreibys lobā.

[1] Zinias nu dzimtenes //” Drywa”, 08.04.1910.  

[2] Tīpat, 13 .05 .1910.

[3] Kas dorōs Bēržgalī. //”Jaunas Zinias”,  06.06.1913.

[4] Pekšs A. Rozalija Tabine-Naaizmērstule// “Dzeive”, 1965., Nr. 71.

[5] Tabin R. (Naaizmērstule). Kai es klyvu par školōtōju un rakstneicu //“Latgolas Škola,” 1930., Nr. 1.

[6] Zinias no Dzimtenes. Rezekne // “Drywa”, 18.05.1911.

[7] Wolūdas kūpšona // ”Drywa,” 03.11.1915.

[8] 20. godu symta suokuos Latgolā ar latvīšu volūdu saprūt latgalīšu volūdu, bet puornūvodu – Vydzemis i Kūrzemis – volūdu sauc par baļtīšu.

[9] Latgalīšu darbinīku sapulce Rezeknē 6. un 7. aprilī  // “Dryva”, 12.04.1917.

[10] Nu Latgolas kristigu zemniku sawinibas dzeiwes. Puša // “Latgolas Words”, 16.03.1920.

[11] Latgolas Kristigu Zemniku Sawinibas Kongress // “Latgolas Words”, 12.01.1921. 

[12] Nūtykumi un pordūmas // “Katōļu Dzeive,” 1927., Nr. 8

[13] L. K. J. B. Atašīnes nūdaļas pōrskots // “Sauleite,”  1927., Nr. 2.

[14] Baznickungs Sigizmunds Pipinuss // “Katoļu Dzeive,”  1930., Nr. 5.