Roksta autore: Jūlija Tumanovska

04.03.2026., trešdīne

Gaidu Saulis lāktu Zemitānu stacejā. Koč zīmys školys organizatori ir pascejuši, ka varim īsarast pa dīnu, kab nabyutu agri juosaceļ, mes asam izalasejušys variantu ar vysmozuok puorsasiesšonom – ar būrkuonu iz Valgu (tai igauni ir īsaukuši “Elron” viļcīņus), tod ar autobusu leidz Paidei. Leidza ar Sauli nu apvuoršņa iznierst viļcīņs, i es atrūnu sovys ceļabīdris, dzejneicys Betiju Zvejnieci i Viviānu Zariņu. Cikom Betija pasadūd ceineņā ar puorkarsušū radiatoru i aizīt gulātu iz cytys breivys krāslu ryndys, tikom es i Viviāna leidz pošai Valgai nūsadūdam pļuopom par literaturu. Izaruod, ka jei ir nu Rībeņu, tok narunoj latgaliski i jiutās par tū vaineiga (es jū mīrynoju, ka jei nav vīneiguo, myusu vacumā dreižuok es asu izjāmums), jei ir vīna nu Veidenfesta organizatoru (tymā breidī apsasūlu kaidu reizi iz tīni nūbraukt) i mes asam īprīšk sasatykušys i puormejušys puora vuordu kaidā cytā literaturys pasuokumā.

Valgys stacejā konstateju taidus pošus krāslus kai Rēzeknē II munā bierneibā. Laiceņš ir pīteikūši sylts, i mes sagaidom autobusu uorā. Leigoni pasleid garum Igaunejis pīrūbežu ainovys, tod piec pyrmuos autoūstys mes uzjamam uotrumu.

___

Paidē īsarūnam ap pušdīņlaiku. Tīši pi autoūstys atsarūn Jehovys līcinīku lyugšonu noms, taišni pi vuorteņu stuov veirīts ar rateņstendim igauniski i krīvyski. Pasadolu ar ceļabīdrem, ka jī ir tik advancāti, ka Rēzeknē pīduovoj materialus pat latgaliski. Jau dreiži myus savuoc Kristela (Kristel), vīna nu organizatoru, aizvad myus iz veikalu, kur es nūsabreinoju, ka piļsātā ar ostoņom tyukstūšom dzeivuotuoju ir Rēzeknis leluos “Maximys” izmāra veikals, i tod jau dūdamēs iz Esnys muižu. Mašynā sarunys nūrit eistyn baļtiskā naveikleibā, tok dabojam saprast, ka īsarūnam pyrmuos i ka myusu vuordi tyka sagūgleiti pyrma īsarasšonys, jo šofere spiej nūsaukt myusu vuordus, koč īprīšk naasam sasatikušys.

Muižā myus sagaida ūtrei organizatore Mia, i juos vadeibā mes izstaigojam vysu sātu. Vyrtuve puorsteidz ar sovu miļzeigū molkys plitu, kas ari asūt dorba kuorteibā, i cytuos telpuos redzim interesantu restauriešonys pīeju – vyss tyka saglobuots, tok na atjaunuots leidz suokūtnejam stuovūkļam. Mia ari pīzeimej, ka dorbus veice Tartu Universitatis restauracejis studenti, leidz ar tū var redzēt, ka vītom dorbs nav nu lobuokūs. Taipoš var pasaprīcuot par senejūs interjeru elpom, grīstu glaznuojumim i myusu dīnu dasadyurīnim. Mums paruoda ari ūtrū stuovu, kur ir myusu guļamustobys. Es i Viviāna izalosom pošu tuoluokū ustobu, kur mani pīsaista pļovys zīdu puškeiši i pierts sajiuta, jai prīcu saguodoj spīgeļs. Mums ir īspieja sovvaļuotīs leidz vakareņom. Apmāram stuņdi raugu dabuot stabilu interneta savīnuojumu i koč kū pastruoduot, tok gols golā pasadūdu ituos nakurīnis šarmam i nūsprīžu ļaut datoram atsapyust (i sovim smedzinim ari).

Iz vokora pusi suoc īsarast cyti dalinīki. Ustobu mums blokus ryupeigi nūpietej i myus pošys kuorteigi izprašņoj Alīsa (Aliis), kas kasdīnā struodoj par školuotuoju i kam vīns nu zīmys školys mierku ir kuorteigi izagulēt. Jei atzeist myus par lobu asam i īsakuortoj blokus ustobā.

Septeņūs myus sasauc iz vyrtuvi, kur organizatoris izskaidroj ituo gods zīmys školys redzīni i nūteik īpasazeišonys apleits, cikom Mia stuov pi plitys i gatavej risoto. Myusu kompanejai ir dasavīnojuši diveji leitovīši, četrys igaunītis, kai ari nu Tallinys ir atceļuojuse ari catūrtuo latvīte Patrīcija Kuzmina. Īpasazeišonys parosti naļūbeju, deļtuo par sevi stuostu pavysom eisai, pasokūt puora teikumu par latgalīšu volūdu i tū, ka originali asu fizike-kimike. Leidza ar apļa nūslāgumu iedīņs ir gotovs i mes puorsavītojam iz ādamustobu, kur aizasuoc sarunys par myusu vaļstu kūpeigū i atškireigū pīredzi, pīmāram, par meiluokajim skuobpīna produktim i kotru vaļsti raksturojūšim soldonajim iedīnim. Koč kūpā asam treispadsmit (mums pi golda dasavīnoj Kristelys dzeivisbīdrys Markuss (Markus)), golds nasasadola vairuokuos mozuos sarunuos i īgiust puļsejūšu ritmu – smīkli mejās ar klusumim, kas nivīnā breidī nakliust naārti. Redzīs, ka mums vysim ar runuošonu vīnleidz svareiga ir ari klausiešonuos, i taišni itī tukšumi pīpylda mani ar mīru i puorlīceibu, ka asu atroduse pareizū kompaneju.

05.03.2026., catūrtdīne

Tai kai īprīškejā vokorā ir nūsaskaidruojs, ka cytu vaļstu kolegys napazeist bīzpīna pluotsmaizi (koč mums ir klusa aizdūma, ka tys pasamaineis, kod jī redzēs tū sejā), myusu delegaceja sasateik nu reita iz plānuošonu. Internets vys vēļ nasasadorboj ar mums, deļtuo apsastuojam pi vīna nu pyrmūs atrūnamūs receptu. Raugu sariekinuot, cik produktu byus vajadzeigs iz divejom myusu izmāra cepešponnom.

Šudinei nav sastateits styngrys grafiks, tik idejis, kū mes varim sadareit. Es nūsadūdu gruomotu pasauļam leidz pat pušdīņlaikam.

___

Pušdīnis mums sagatavej Aistis i Irisa (Iris). Kod kaids atrūn zupā burkuonu sirsnenis formā, Irisa paviestej: “Careful, there might be love in your soup!” (Uzmaneigi, jiusu zupā var byut mīlesteiba! – J. T.), kam taidys ir vairuokys.

Piec pušdīņu īmam kūpeigā pastaigā pa muižys apleicīni. Apsaveram upeiti, kas tyvuok muižai izaver piec muorka, i tod dūdamēs īškā mežā. Pa ceļam, cyts cytam paleidzūt, škārsojam vairuokus strauteņus i tod ari tiļteņu puor upeiti. Mežā mums skotam atsataisa kapleica, kū muižinīki asūt izcāluši, kab nabyutu juogloboj radinīkus vīnūs kopūs ar sprostajim ļaudim. Byuvis prīškā ir kopu pīminekli, kas asūt sanasti nu meža ap tū laiku, kod kapleicai jau myusu dīnuos ir izlykts jauns jumts. Cytaiž nav daudzi līceibu, ka niule tei tyktu lītuota – lelais lūgs ir bez styklu, apmatums ir nūdrups, durovys stuov puspavārtys. Īškā vys redzim na puoruok vacus kūka sūlus, svečturus i svaigys muoksleiguos pučis.

___

Tai kai dīnys pyrmū daļu es nūsiedieju ustobā i tod sajutu, ka tai varu koč kū interesnu palaist garum, piec pušdīņu i pastaigys izdūmoju pozicionietīs vyrtuvē. Vīns nu laika pavadiešonys pīduovuojumu nu Miis ir kai pīsadaleišona ēst gataveišonā, tai procesa nūvāruošona i apraksteišona. Tys sasaslādz ar juos muokslys studejom i magistra dorbu, kam vīna nu sastuovdaļu ir napazeistamu cylvāku aicynuošona iz vakareņom pi seve sātā. Iz itū iedīņreizi dasasoku par vāruotuoju i pīraksteituoju.

Patrīceja grīž casnāgu, Kristela mozgoj kopeja presi, Mia meklej nazkū skapeitī. Puors sekuņdēs atsataisa vysys pīcys bundžis ar tomātim. Patrīceja čerās pi seipulim, i puori aizskaņ čaluošona igauniski. Atsataisa iudini i aizskoloj vysus seipulumus i casnāgumus. Atīt cylvāks i pasoka, ka cytā uztobā Īris i Jo$%@$ spielej šahu. Tod vysim kliust par pīnuokumu aizīt i pasavērt spēli. Atpakaļ ateimūt trejim, vyrtuvi otkon pīpylda igauņu volūda, puorplyustūt angļu volūdā, puorplyustūt sarunā par sipisnīka sacapumu. Patrīceja aizīt da Betejis, tod atsagrīž ar apriekinu lapeņu. Atīt Viviāna i prosa, voi vajag kaidu paleidzeibu. Mia atbiļd, ka Patričia jau vysu padareja. Laiks taiseit bīzpīna sacapumu?[1]

Kai cylvāks, kas sātā vysod pi meiklis izstruoduojumu izmontoj svareņus, es uzatycu Patrīcijai i juos zynuošonom par mieriešonu ar krūzi. Nazkurā breidī mes vaira pat nasaveram instrukcejuos i suocam dareit pa sovam, tik piec tam īraugūt, ka autorei beja vēļ cyti sūli padūmā. Piec puora dūmeigom šaļtem turpynojam dareit ar vuordim, ka na jau myusu babys precizi koč kū mierej taisūt i na jau kotrai babai vyspuor ir miksers sātā. Izkuļsim ar rūkom! Kam ir laiks dzesēt meikli soltaunīkā? I vyspuor meiklis pamoz saguoja, taisom divtik!

Alīsa kolekcionej cylvāku rūkrokstus, i es teiku par kuortejū uperi. Juos kladeitē pamatu nalelu dīnysgruomotys styla īrokstu par pavasari i prosamūsšonu i dūdu atpakaļ eipašneicai ar vuordim, ka niu jai ir īroksts volūdā, kurā pareizi raksteit prūt puora symtu cylvāku (ka aplieš cīši optimistiski). Aizsuocu sarunu par mozajom volūdom i pasoku, ka maņ skauž, ka Igaunejis tautys skaiteišonā i 2011., i 2021. godā tyka īvuokti dati par dīnavydigauņu volūdu lītuotuoju skaitu, cikom mums nav statistikys par latgalīšu volūdys lītuošonys dinamiku laika gaitā.

___

Piec vakareņu atīt laiks ceļt goldā bīzpīna pluotsmaizi. Vyrtuvē Betija īrūsynoj, ka tam par gūdu mums vajadzātu nūdzīduot “Ai galdiņi”. Mani itei ideja prīcynoj, tok vaira par pusi bolsu juos prīšklykums nadaboj. Kai kompromisu nūdzīžam tepat četratā, pyrma nest pi vysu, i labi, ka tai, jo itaidu dzīsmis melodeju es da šam naasu dzierdiejuse.

Atsauksmis par sacapumu variej nu “pyrmū reizi taidu ādu, tok piec sajiutu cīši pazeistams, koč kas taids, kū muna baba taiseitu,” leidz “aaaa, mums taids leidzeigs ari ir! Tok itys maņ daudz vaira garšoj!”.

Aizsleidu nu golda kab puorbaudeitu baumys, ka uorā ir skaidri dabasi. Viers golvys eistyn atsataisa klajums ar spūdrim dabasu speideklim. Jau vāluok nūskaidroju, ka gaismys pīsārņuojums (ci tuo naasameiba) skaitliski ir pīleidzynoms munim laukim Rēzeknis nūvodā, i Reigys tyvumā nikuo taida, grybādams naatrassi.

Pyrma izkleisšonys izlūzejam ari tulkuošonys puoreišus. Maņ byus juosasadorboj ar Jūli (Juuli), kas vysbīžuok roksta kritikys dorbus, tok dažreiz pīroksta ari pa kaidam dzejūļam.

06.03.2026., pīktdīne

Piec vakardīnys atsauksmem šudinei teik daškierti puors enkurpunkti grafikā, kab mozynuotu dreifejūšū sajiutu. Pyrmais nu tūs – raksteišonys aktivitate, kū kaminzālē uzajam nūvadeit Betija.

Pyrmais aizdavums ir automatiskuo raksteišona aba apzinis plyusma – nūteiktu laika strēči juoroksta vyss, kas īīt pruotā, golvonais ir naapsastuot. Piec desmit minutom lela daļa ir sarakstejuse koč kū leidzeigu dīnysgruomotys īrokstim, tok na vysi, pīmāram, Alīsa ir pīrakstejuse i pabeiguse vasalu eisstuostu. Viesteju kluotasūšajim par seve pīraksteitū frazi pyrms caurums zečī kliust kritisks i vaicoju, voi kaidam ir leidza odota i dīgs, kam pyrmajā vokorā uzpliešu vylnys zeči ap vacū kūka greidu. Atsasauc Irisa, kam penalī ir odota, tok dīgs ni pi vīna naatsarūn. Vys jau cereiba napagaist.

Nuokušajā pīguojīnī mums aizdūd otkon pīraksteit apzinis plyusmu, tok itamā reizē tys juodora ar ūtru rūku.

es kīniski rokstu lobuok nakai ar kreisū rūku

Daudzim itei reize roda sajiutu par atsagrīzšonu bierneibā, kas atsaspīgeļoj ari saraksteitajā – temuos pasaruoda lelis, bierneibys atminis.

Nuokušajā pīguojīnī mums juoroksta, cikom kotrys dasaskar pi kaida cyta cylvāka. Mes puorsavītojam iz blokus zāli iz pakluoja, kur sasasāstam cīšā apleitī. Es pīduovuoju blokus sādātuojai Emmai atsaspīst ar mugorom, i mes suocam raksteit.

aplis ir pasauļa byuteiba jo vyss īt iz rinči vyss nūmierst i vīns ūtru apād tai laikam raksteja Jāns Kaplinskis mozajā bārnu gruomateņā moš tys beja kaids cyts tok voi tam ir nūzeime kas tīši cikom tys beja eists cylvāks na muoksleigais intelekts

Kod runojam par īspaidim, Emma stuosta par kaidu Igaunejis bruņuotūs spāku video, kam golvonuo fraze beja “cik drūsai var sasajust, kod zyni, ka tev aiz mugorys ir tanks!”, i nūsoka, ka jai leluoku drūšeibys sajiutu radeja dzeivs cylvāks itamuos desmit minutuos, na apziņa par tanku. Izskaņ kai puordūmys, ka dasadūršona pi kaida cyta ir cīši naārta i traucejūša, tai ari redzīni, ka naierteiba aizplyust jau piec puora šaļtim.

Pādejais aizdavums ir nu Alīsys, kas aizdūd mums pīraksteit par dūmu, kas ir materializāta, personificāta kai koč kas radzams i varbyut pat taustoms i kam juoizbāg, kab tys palyktu par runu. Es pīrokstu par tū, ka potencials ir vīns nu leluokūs rodūšuma pretinīku, kam potencials i perfekcionisms ir tei barjera, kas dažreiz vysvaira attur cylvāku nu dareišonys.

___

Kaidu breidi pyrma nūlyktuo pušdīņu laika dūdūs iz vyrtuvi, kab padzartu čaja. Pat napaspieju da golam puorkuopt puor skriļči, kai Alīsa satraukti muoj maņ i snīdz dīga spūleiti. Maņ tai daleip juos entuziasmys, ka pajamu dīgu, daboju odotu nu Irisys i dūdūs iz ustobu luopeit zeči, pavysam damierstūt originalū īmesli guojīņam iz pyrmū stuovu.

___

Puora stuņdis piec pušdīnem dorbu aizsuoc Kristelys frizietova ustobā aiz kaminzālis. Juos pīduovuojumā ir kai motu grīzšona, tai balynuošona, šūvokor vaira pīsavieršūt balynuošonai. Kriesleņā vīns piec ūtra paklauseigi sāst puormaiņu grybātuoji, kaids daboj gaišu škipsnu golvys vydā, cyts prosa pi deneņu, kaidam vyspuor pi kokla. Cikom vīni vīnkuorši vīnkruosainu, tikom puora cylvāku daboj streipis kai jenota astei. Fonā ir īslāgts “Relax FM”, nūtykumam daškirūt mozpiļsātys romantikys notys (īskaitūt 8. marta reklamys, par kurūs saturu igaunītis īplieš acs i nūsoka, ka juos naspiej mums itaidys lītys iztulkuot).

Vokora gaitā kaminzāle i frizersalons pīsapiļdej arviņ vaira i vaira, vīnlaiceigi gaistūt pādejim Saulis storim i līkūt nest lampys nu cytu telpu. Kai pādejuo kliente teik pajimta Patrīcija, teikūt pi kare ar pluonu asteiti aizmugurē. Vāluok, pi vakareņu, jei sajims komplimentus par jaunū grīzumu, jai tik atsokūt, ka vys jau jei kotru pavasari nūgrīž motus tik eisus i ka tī moti vysod cīši dreiži ataug.

___

Šaļti pyrma vakareņu sasateiku ar Jūli, kab apsamaineitu ar tekstim i īsuoktu tulkuošonu. Es jai īdūdu sovu tekstu, i iz reizis atsavaiņoju, ka vīneigais maņ zynomais latgalīšu volūdys paleigs internetā, kas nūderātu angliski runojūšim, ir Google tulkuotuojs. Tikom jei maņ īdūd divejus dzejūļus, kur kotrys sastuov tik nu vīna teikuma, tok obejim ir cīši svareigs grafiskais izkuortuojums. Sasajiutu kai matematikys olimpiadē, kur poši eisuokī aizdavumi vysod beja cītuokī rīksteni. Asu gotova izaicynuojumam!

___

Piec vakareņu asam sasaukti iz zāli, kur nu reita nūsaslādza raksteišonys nūdarbeiba, i piec gaismu nūdziesšonys i sveču sanesšonys nu ādamustobys mes sasasāstam iz Markusa lekceju. Jis ir vuiceits filosofs i ir gotovs mums pastuosteit par Drakulys kvīruošonu aba taidu interpretaceju, kur Drakula naīsakļaun heteronormativā ramā.

Iz lekcejis ūtrū daļu dūdamēs iz īprīšk apcīmuotū kapleicu. Daži pamona skaidrūs dabasus i rauga atpazeit zvaigznuojus, tok sormeigi gurkstūšais snīgs apgryutynoj kai sūli, tai sarunu. Kapleicā teik sadagtys svecis, apleik cirkulej termoss ar kakao. Es īvāroju, ka divejis svecis raustuos i turpynuos rausteitīs leidz lekcejis beigom. Nazkod kopusvātkūs muna vactaņte ir sacejuse, ka namīreigys svecis nūruoda iz naapmīrynuotim garenim dzymtā. Kū tod zeimoj rausteigys svecis kapleicā, kod tamā nūteik lekceja par Drakulys kvīriskumu?

Piec lekcejis izskaņ pīduovuojums pasakavēt ar skaitejumim. Pamonu, ka i latvīšu, i leitovīšu kolegu bolsi pa puora dīnom ir tykuši pi igauniska ritma. Par gūdu vieja muotis aktivajai leidzdaleibai teik nūskaiteits ari puora dzejūļu par vieju. Vysbeidzūt, par akustiku pasaprīcojam ari ar puors dzīsmem, i tod jau otkon īmam iz sātu.

Ceļā napalīk napamaneits ari car kūkim austūšais Mienesteņš, kas ir izalasejs pošu lobuokū breidi sovam vokora izguojīņam. Ar Viviānu atpalīkam nu kompanejis, kab pasakavātu juo speidumā, i es naspieju nūsaturēt bez “Tymseņš guoja” nūdzīduošonys. Gondreiž aizaraužu, kod dzieržu Viviānu raužam. Lai kai es grybātu, maņ nikod nasaīs izsaceit vuordūs, cik cīši mani fascinej doba i zvaigžņuotī dabasi.

07.03.2026., sastdīne

Reitā aizīmu nalelā pastaigā, kab nūgiutu internetu nu kaida cyta tūrņa i samaklātu tulkuojumus puora naskaidruokim vuordim. Sakaru tūrņa maiņu sajiutu kai lavinu, kam munu teleponu suoc bombardēt notifikacejis ar vysom ziņom, kas bez interneta lidinēja gaisā i naspieja nūsalaist. Mani puorsteidz muns mīrs, kod e-posta kasteitē īraugu steidzamus e-postus, iz kurim atbiļdis beja juosnādz jau aizvakar.

Šudinis lelais aizdavums ir video fiļmiešona. Alīsa ir sajāmuse uzaicynuojumu sataiseit pīcu minutu video, kas kolpuos kai īvods Igaunejis Dzymtuos volūdys dīnys koncertam. Uztveru latgalīšu volūdys īdabuošonu tymā īškā kai sovu miseju, ka jau video skanēs ari latvīšu i leitovīšu volūdys.

Sasalosom kaminzālē iz pruota vātru i scenareja sadūmuošonu. Muna gribiešona pīsadaleit ar latgalīšu volūdu i Patrīcijis ideja īkļaut lībīšu volūdu īdrūsynoj Alīsu īrunuot ari koč kū sovā veravīšu volūdā. Cikom pa vīnam teik fiļmāti garuoki gabaleni, mes apsprīžam, ar kaidim meiluokajim vuordim mes pasadaleisim. Maņ padūmā ir pasceit vuordu šaļts, i sarunu laikā atguodoju vēļ dažus par iudini i pavasari. Mani eipaši sajiusmynoj leitovīša Jovara (Jovaras) vuords “kvaksėti”, kas apzeimoj peilis piekškiešonu, i Patrīcijas “jeikrēm” – saldiejums lībīšu volūdā.

___

Piecpušdīnē daži nu myusu atsasauc pīduovuojumam aizīt pastaigā leidz cīmam.

Esnys muižys tyvumā eisti nav dzeivojamūs sātu, viņ puors zyrgu stali. Esnys cīmateņš atsarūn 25 minutu guojīņa attuolumā, ka īt pa bejušū šaurslīžu dzeļžaceļu.

Bejušajā stacejā pat ir izlykta pīminis plāksneite par gūdu pādejai viļcīņa pīstuošonai 1972. gods 31. martā. Tepat natuoli ir ari muokslys galereja, kas sovu vītu ir atroduse bejušajā veikaleņā. Daļu sātys lūgu vys vēļ rūtoj tematiski zeimiejumi ar maizi, pīnu, zivim i capumim. Myus īškā aicynoj galerejis saimineica, kura poša ari ir muokslineica, i juos zalta izšyvuma dorbi ari ir izstuodeiti. Tik mozai vīteņai te ir puorsteidzūša muokslinīku koncentraceja – mums paruoda juvelerdorbus, kurūs pīnuoceigai apbreinuošonai ir izdrukuoti A1 izmāra plakāti ar palelynuojumu, īspaideigys precizitatis geometrisku rokstu tekstila mozaikys, kai ari interpretaceju par Sorkonū gruomotu, kurā ar detalizātim zeimiejumim i dzeiveigu kaligrafeju skaiteituoju uzrunoj Igaunejis apdraudātuos radeibys.

Munys acs pīsaista koč kas, kas nu pyrmuo skota izaver piec labi saglobuota īrāmeita meļneicu kriumeņa, tok, podeimūt tyvuok, atsakluoj auduma teksturys, pērleitis i izšyvuma dyurīni, ar dīgu apteitys stīpleitis. Mani fascinej taidi seikumeni kai dažys bryunys lapeņu malenis i ūdzeņu apkoltušī galeni, i tod es pamonu, ka vysa itei sīna ir veļteita itaidim “herbarejim” – bryuklinem, mežrūzeitem, kreiminem, snīga puļkstineišim, i puors augim kompaneju sastuoda ari pa kaidai māreitei i glīmezeišam. Galerejis saimineica kluosta, ka itei muokslineica originali asūt grafike i kaligrafe i ka tekstilmuokslinīki, radzūt juos dorbus, vysod soka, ka jei ir izdarejuse koč kū naīspiejamu, i kai tekstila entuziasts es steidzūs apstyprynuot itū apgolvuojumu. Tymā breidī mums pīduovoj pajimt lupys kuorteiguokai augu apsavieršonai.

___

Pi vakareņu golda Mia vaicoj, voi kaids grybātu īkūrt guni kaminzālē iz tulkuojumu skaitejumim. Piec puora klusu breižu vaicoju, cik viļteigs ir kamins, i tod dasasoku par kiurieju. Cikom es raugu saprast, kur ir šibers i cik sasadorbuot spiejeigs ir itys kamins, blokus ustobā dorbu atsuoc frizera darbneica, kab vysi kai paspātu sasafrizēt, tai varātu pīsadaleit lasejumūs. Iz eisu breisneņu dabojam redzēt kotra dalinīka īškejuo pasauļa fragmenteņu, kur pasaruod gon cereibys i prīceigys atminis, gon īdūmuoti, sapynim leidzigi scenareji, gon ari eksistencialismys.

Tyvai skaitejumu beigom ari es daboju pasēdēt frizera kriesleņā. Jau nu tuo breiža, kod tyka izsludynuota itei vareiba, es sepinieju par puormejom, eisti gon leidz beigom nazynūt, voi es eistyn tū grybu i kū tīši es grybu. Skaidrys vys ir tys, ka naspieja aizraksteit i pavaicuot padūma kaidam nu tyvajim ir mani cīši motiviejuse pošai pījimt lāmumu, i dūmys par nuokušuos nedelis “Boņuka” ceremoneju paradoksalā kuortā mozynoj švuorbys. Kristela ryupeigi atlosa motus, pauzē storp tekstim dramatiski teik īdarbynuota motu mašineite. Izaklausa, ka na viņ es, bet ari vysa blokus ustoba aiztur elpu. Muni lobuos pusis deneni palīk par vīnu škipsneņu vīgluoki, i es ceņšūs narauduot, kod radzu sevi spīgelī.

Kod daīt myusu kuorta skaiteit tekstus i tulkuojumus, es saaicynoju vysus sasasēst tyvuok, kab byutu īspieja apsavērt Jūli dzejūļus i munus puorlykumus. Jei pastuosta, kai nasenejī nūtykumi juos personeigajā dzeivē ir ītekmiejuši itūs dzejūļus, kas, pasasokūt sovam tragismam (i eistyn pasasokūt, na par speiti), ir tykuši pi cereiguma i gaismys. Pasadolu ar tū, ka izmontuoju kai latvīšu, tai latgalīšu volūdu i ka kotra volūda gola tulkuojumūs izceļ koč kū cytu. Vaicoju ari autorei, voi jai kaids nu variantu pateik vaira, i jei atbiļd, ka radz vierteibu obejom interpretacejom.

Ar munu tekstu par stresa kerminiskū aspektu nūsaslādz skaitejumi, i muna tulkuošonys partnere pīduovoj turpynuot temu i vaicoj puorejim, voi sportuošona paleidz tikt golā ar trauksmem i kas tod ir tuos meiluokuos i efektivuokuos fiziskuos aktivitatis.

Puorsavītojam iz lelū zāli pi projektora, kab nūvārtātu pa dīnu safiļmātū gora dorbu. Te nu mes redzim vysu saspryngumu, kas šūvokor ir sasakruojs, jo jau nu pyrmūs sekuņžu mes navarim beigt smītīs. Par aizdavuma nūpītneibu. Par sovu nūpītneibu. Par tū, ka piec nedelis byus nūpītns koncerts, kur nūpītni cylvāki itū nūpītni vērsīs.

08.03.2026., svātdīne

Piec vakardīnys vāluos īšonys gulātu brūkašku apmaklātuoju skaits aug dīzgon slynkai. Īsarūnu iz nūteiktajim devenim, ap plitu, nažim i dieleišim šiverej vysi, kas spiej, maņ atlīk tik atsasēst ar sovu čaju.

Pi brūkašku Kristela uzjam “piec” biļdis vysim frizietovys gostim, pībylstūt, ka juos salonā byus myusu biļdis kai pīmāri klientim i ka frizurys byus nūsauktys myusu vuordūs. Tūp skaidrys, ka gondreiž vysi pa sātom brauks ar vairuok voi mozuok izmaineitim motim. Kod atīt muna kuorta, es vaicoju, voi maņ biļdē vajag izavērt super prīceigai, i tod nūpītnuok pībylstu, ka eistineibā maņ eistyn pateik rezuļtats. Dažreiz der ari izruodeit iz uorīni, ka īškā ir prīca.

Kod atīt laiks atsavadeit nu puorejūs, vyrtuvis gaisā otkon sabīzej myusu baļtiski kautreiguo byuteiba. Tai stuovam vairuokys minutys, kai brīstūt iz energejis spruodzīni, pa laikam izmatūt pa kaidam jūceņam voi tālojūt kaidys vacuokys radineicys žāluošonūs par iedīņa traucenim, kas nikod nateik atvasti atpakaļ. Vys jau vadzs lyust, apskuovīni nūteik, pādeji komplimenti, nūvāruojumi i paļdis teik pasceiti. Eistyn jiutūs kai rodu salidojumā, kaida maņ nikod nav bejs.

Ar leitovīšu kolegim vys naatsavasalojam, kam jī ir apsūlejuši myus davest da Reigai. Myusu svareiguokuo miseja ceļā iz sātu – leidza īdūtū dryču iesšona pi jiurys par gūdu plānuotajam receptu kruojumam, kas jau ir tics pi nūsaukuma “Buckwheat by the sea” (Driči pi jiurys – J. T.). Vysu ceļu turpynojam sarunys par mums kūpeigajom lītom, tik niu jau varim runuot par baltu volūdom bez sajiutys, ka trešdaļai kluotasūšūs nav ni jausmys, kas nūteik. Nazkur pi Ainažu eistyn ari nūstuojam iz driču iesšonu i biļdem ar jiuru.

Pi ībraukšonys Teikā Betija instruej šoferi, ka koč kod niu varātu nūstuot kaidā pīturā. Tys naasūt nalegali, vīnkuorši nivīnam napateik, i vys jau nivīns cīši napīsakaseis pi mašinis ar Leitovys numerzeimi. Patrīcija īrūsynoj, ka mes varim ari vajadzeibys gadīnī izalikt par igaunītem, kas napagaisynoj Jovara i Aista švuorbys.

Muna pībiļde “aš nekalbu latviškai!” gon izraisa smīklu lēkmi i gondreiž ari avarejis situaceju. Beiguos vystik nivīnam nav juoizalīk par cyttautīti, jo pavysam ārtā breidī atsarūn nūbrauktuve iz stuovlaukumu, kur tod ari atsavodu nu ceļabīdrim. Munā sūlī ir sazemiejums i stabilitate, kas kontrastej ar Reigys uzluodāteibu. Ceru tū napagaisynuot i saglobuot sevī Igauneju vēļ kaidu garu šaļti.

[1] Ite i tuoļuok sleiprokstā – citati, pīraksteiti tymā breidī.