Kulturys īsacejumi nedeļai: Jura dīnys gaideišona, golda dzīsmis, gveļži i goreiguos muzykys mīrs
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Kulturys īsacejumus itai nedeļai sagatavejuse Dagdys folklorys kūpys “Olūteņi” vadeituoja Inta Viļuma. Jei atguodynoj, ka pavysam dreiži – 23. aprelī – tiks svieteita Jura dīna, tok, kai kotrim svātkim, tai i Jura dīnai juosagatavej aiz laika. Jurgi ci Ūseņa dīna ir seneji latvīšu pavasara svātki, kuri zeimej gonu laika suokumu i zyrgu aizbiļdņa Ūseņa gūdynuošonu. Seņuok, gaidūt itūs svātkus, laiceigi sakūpe sātu, svātku dīnys reitā agri cēlēs i kiure cepli, lai dyumi izskrīn caur kominu i sātā byutu laime.
Gataveišonuos Jura dīnai Ondrupinē
Svātdiņ, 19. aprelī gaidomys divejis nūtikšonys Kruoslovys nūvodā. Vīna nu jūs saisteita ar Jura dīnu – 12 stuņdēs Ondrupinis lauku sātā Saimis tradiceju školys kuortejā sasatikšonys reizē byus sarunys i tematiskuos aktivitatis ap Jura dīnu.

Golda dzīšmu i gveļžu saīts Dagdā
Ir izaveiduojuse skaista tradiceja apreļa beiguos saīt, sabraukt iz Dagdu, lai izdzīduotu sovys skaistuokuos dzīsmis i izstuosteitu sovus lobuokūs stuostus golda dzīšmu i gveļžu saītā “Auni kuojas, laksteigola!”. Itūgod Dagdys Kulturys centrā 19. aprelī 15 stuņdēs saīts izskanēs jau divdesmit trešū reizi. Kotru godu saītam ir cyta tema, itūreiz jei byus – “Nu gryuda da maizis kukuļa”.
Pasuokumā skanēs īmeiļuotys Latgolys dzīsmis, melodejis i stuosti, byus vysaidi puorsteigumi i konkursi. Tei vysod ir prīceiga sasatikšona piec garuos zīmys, kod var parunuot, padzīduot nu sirds, uzjimt tū syltumu i vīsmīleibu, kas rakstureigi Latgolai.

Nūstuot goreiguos muzykys koncertā
18. aprelī 18 stuņdēs Drycānu Svātūs apustuļu Simeona i Judys Romys katuoļu bazneicā byus goreiguos muzykys koncerts. Ik pa laikam cylvāks grib atrast kaidu dziļuoku jāgu sovam kasdīnys skriejīņam. Tod vajag nūstuot i palikt vīnam ar sevi pošu. Taida vareiba tiks dūta koncertā “Myusu zeme, myusu lyugšona”.
Aproksts līcynoj, ka koncertā pīsadaleis Edijs Strušels, Ilva Ešenvalde i Aija Jermoloviča. Tiks izpiļdeitys pazeistamys i mozuok pazeistamys melodejis, kurys dapiļdeis dvēseli uzrunojūši teksti.




Komentari