Roksta autore: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

Naatkareiguo amerikaņu izdevnīceiba “Deep Vellum”, kas specializejās pasauļa literaturā i tulkuojumūs, nu 2024. gods kasgadeji sastota i izdūd literarūs tulkuojumu antologeju, kurā apkūpoj lobuokūs tulkuojumus angliski. Ituo gods izdavumā “Best Literary Translations 2026“, kas izlaists aprelī, publicāts ari latgalīšu literatis Ligijis Purinašys dzejūļs, kurū angliski atdzejuojs Džeids Vils.

Kai stuosta Džeids Vils, tod vysi dorbi, kas īkļauti itamā antologejā jau nazkod ir bejuši publicāti vysaidūs amerikaņu literarajūs žurnalūs voi izdavumūs. “2024. godā puora Ligijis Purinašys dzejūli jau beja publicāti žurnalā “Trafika Europe“. Tymā pošā godā itī dzejūli tyka nūsyuteiti “Deep Vellum” izdevnīceibys konkursam, lai piec diveju godu tyktu nūdrukuoti antologejā. Tys ir lels konkurss, cik pīmiņu, tod beja īsnāgts ap 450 tulkuojumu vaira nakai 60 originalvolūduos. Itamā antologejā ir publicāti tikai kaidi 80-90 nu tūs. Tei ir lela konkurence, i maņ ir prīca, ka Ligijis dzeja ir puorpublicāta, kam tymā izdavumā ir teksti i autori nu vysa pasauļa. Prīca, ka latgalīšu literatura itamā antalogejā ir puorstuovāta.”

“Es jau puora godu tulkoju Ligijis dzejūļus. Par tim tekstim, kas beja publicāti “Trafika Europe” žurnalā, stuosts ir taids, ka žurnala redaktors maņ pīduovuoja, voi es puora juos dzejūļu grybātu tulkuot vīnam eipašam žurnala izdavumam, kurs beja par minoritašu volūdom. Ar Ligiju apsarunuojom i iztulkuojom vairuokus dzejūļus. Piec goda izguoja tys izdavums, i tod ar mums beja interveja,” tai Džeids.

“Maņ ir svareigi iz sevkuru volūdu tulkuot latgalīšu autoru dorbus, kam tei ir daļa nu Latvejis kulturys. Pa munam, mums ir juaaizstuov kotra ituos kulturys daļa. Eipaši niu, kod tik daudzi var tulkuot, tik juorunoj vaira par itū, lai tys teik pamaneits i aktualizāts,” stuosta tulkuotuojs.

Poša autore Ligija Purinaša par tū, cik tys ir svareigi, ka latgalīšu literatura teik tulkuota i pasaruoda storptautyskajā telpā, soka: “Es dūmoju, ka sevkura latgalīšu i latvīšu literaturys izīšona uorpus regionalajim i nacionalajim rūbežim ir cīši vierteiga. Tys paruoda tū, ka mes pasauļam asam interesanti, varbyut sovā ziņā ari drupeit nūslāpumaini, i tys cytim roda atkluošonys, izzynuošonys azartu. Latgalīšu literaturai tys ir eipaši nūzeimeigi, jamūt vārā vysys viesturyskuos peripetejis ar drukys aizlīgumim, okupacejom i tai iz prīšku. Nadreikst aizmierst ari tū, ka asūšajā geopolitiskajā situacejā latgalīšu (bet ari latvīšu) literatura ir ari rūbeži, pīrūbeži bolsam, kas puorejam pasauļam atguodynoj, ka mes ari asam i ka myus juojam vārā. Varbyut cyti muni kolegi dūmoj, ka jī ir centrys, bet, byusim gūdeigi, globalā leiminī vysa Latveja i Baļteja ir pīrūbežs. Latgolys problemys ir vysys vaļsts problemys. Tū es ari raugu akcentēt kai autors – na tik cīši varbyut tū sovu individualū puordzeivuojumu, cik kolektivū sajiutu, kū transleju caur sovim tekstim.”