Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latvejis Folklorys bīdreiba ir nūsaukuse bolvys “Austras koks” laureatus, kurūs ituo gods 19. aprelī sveiks ceremonejā Rīgā, viestej Latvejis Sabīdryskuo medeja portals lsm.lv. Bolvu sajims folklorys kūpa “Budēļi”, Rucovys tradiceju klubs, pietneica Beatrise Reidzāne i Mērdzinis etnografiskuo ansambļa “Mārga” vadeituoja Austra Golubova.

Itūgod bolva “Austras koks” tiks padūta treis nominacejuos: “Latvyskuos dzeiviszinis kūpšona i daudzynuošona”, “Aktivitatis folklorys jūmā 2025. godā” i “Myuža īguļdejums”. Bolvu nominacejā “Latvyskuos dzeiviszinis kūpšona i daudzynuošona” par godskuortu svātku, saimu gūdu i folklorā montuotūs zynuošonu par dobu i Vysumu īdzeivynuošonu i daudzynuošonu sajims Reigys folklorys kūpa “Budēļi”, bet nominacejā “Aktivitatis folklorys jūmā 2025. godā” – Rucovys tradiceju klubs. Sovutīs obejis ituo gods kategorejis “Myuža īguļdejums” laureatis – Beatrise Reidzāne i Austra Golubova – ir saisteitys ar Latgolu.

Beatrise Reidzāne ir vīna nu izcyluokūs tautysdzīšmu pietneicu, Latvīšu folklorys kruotivis ilgstūša darbineica i vadeituoja, habilitātuo filologejis zynuotņu doktore. Saprasšonā par latvīšu tautysdzīšmu leksikys nūzeimi i semantiku jai leidzvierteigu zynuotnīku nav, pastreipoj Latvejis Folklorys bīdreiba. Apbreina vārts i īspaideigs ir juos rokstu i monografeju skaits. Sūpluok pietnīcyskajam dorbam Beatrise Reidzāne pīsadalejuse Latvīšu folklorys kruotivis akademiskuo izdavuma “Latviešu tautasdziesmas” sagataveišonā. Beatrise Reidzāne dzymuse Jelgovā, tok jau agrā bierneibā juos dzeivis ceļš aizveds atpakaļ iz muotis dzymtū Škilbānu pogostu, kur dzeivuojuse leidz studeju godim. 2017. godā portalā lakuga.lv publicātū interveju ar jū var puorskaiteit ITE.

Austra Golubova ir Mērdzinis etnografiskuo ansambļa “Mārga” ilggadeja dzīduotuoja i vadeituoja, sovys apleicīnis dzīšmu tekstu i melodeju globuotuoja. Juos boguotajā zynuošonu kruojumā ir kai senejis tautysdzīsmis, tai humoristiski stuosti, ticiejumi i tautys gudreibys. Latvejis Folklorys bīdreiba izceļ, ka pi eipaša kruošņuma Austrys Golubovys izpiļdejumā teik kuozu apdzīduošonys dzīsmis, kas ar ospruoteibu i dzeivis prīcu atkluoj Latgolys folklorys dzeivū goru.

Popularizejūt tradicionaluos kulturys pamatvierteibys, latvyskū dzeivisziņu i tuos ilgtspieju myusu dīnu sabīdreibā, par padareitū tradicionaluos kulturys montuojuma saglobuošonā kotru godu teik gūdynuotys personys, folklorys kūpys i kūpīnys, padūdūt folklorys bolvu “Austras koks”. Latvejis Folklorys bīdreiba, izviertejūt īprīškejuo gods nūtikšonys i procesus tradicionaluos kulturys puormontuojameibā, folklorys bolvu “Austras koks” padūs jau ostoitū godu. Pasuokumu tīšraidē varēs vērtīs Latvejis Folklorys bīdreibys “Facebook” lopā.