Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Voi Latgolys kulturys stuosti teik da Reigai? Raidīroksta “Mīti” 2. sezonys 7. i nūslādzūšajā serejā par tū sasarunuoja portala TVNET kulturys redaktors Tuoms (Toms) Treibergs, Latvejis Televizejis raidejuma “Kultūras ziņas” redaktore Silvija Jokste i Bolvu nūvoda Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns. Sarunu vadeja Marta Puzāka.

Kab sprīstu par taidu mitu, obeji redaktori beja sagatavejuši informaceju par tū, cik daudz i kaida veida kulturys saturs nu Latgolys veiduots jūs puorstuovātajūs medejūs. Dati ruodeja, ka Latgola kūpumā medeju saturā ir puorstuovāta, tok taišni kulturys saturs veidoj saleidzynūši nalelu daļu. Par pīmāru, Latvejis Sabīdryskuo medeja (LSM) puorstuove Silvija Jokste nūruodeja, ka, verūtīs pārnejuo gods apkūpuojumu, vaira dominej informativi i analitiski materiali.

“Sabīdryskais medejs uzskaita temys, vierzīņus kai sabīdryskim, politiskim, tai ari izklaidis raidejumim, ari geopolitikai. Piec tuo var sacynuot, ka pārņ, 2025. godā, na tik par Latgolu i latgalīšim, tok ari kai atseviškys uzskaitejuma punkts ir ari latgalīšu volūda, Latvejis Televizejā tam ir veļteitys 179,57 satura raidstuņdis. Nu tūs leluokais punkts ir informativi, analitiski, sabīdryski, politiski raidejumi – 96,6 stuņdis, tod 51,55 raidstuņdis ir zinis. Vierteiborientiejūši, tymā skaitā, kultura, ir mozuokais – 8,49 stuņdis. Izgleitojūšais saturs, zynuotne – 10,47 stuņdis. Es naīšu sprīst, cik kūpumā LSM ir bejs raidstunžu paguojušajā godā. Tys nav cīši skrupulozai. Tys nūteik tai, ka piec raidejuma redaktori atzeimoj, voi ir tema bejuse Vidzemē, Latgolā. Taids kūpiejs prīškstots ir. “Kultūras ziņas”, kurys veidojam mes, ir 3,41 stuņde, bet, jamūt vārā, ka pats raidejums ir 11 minutu gars, kas ir goda grīzumā kotru dorba dīnu, es saceitu, ka tys nav moz. Bet mes redzim, ka tys leluokais laiks vystik ir informativi, analitiski – tuos ir “Dienas ziņas”, kū veidoj regiona televizeja leluokā mārā. Cik ir braukuse poša Latvejis Televizeja fiļmēt – tod, kod ir leluoki skandali. Tod, kod ir kasdīnys nūtykumi, tei ir televizeja Rēzeknē, Daugovpilī. Tuos ir sadarbeibys,” ar datu apkūpuojumu īpazeistynuoja Silvija Jokste.

Jei ari dasaceja, ka vysu vaira raidstuņžu par Latgolu bejs Latvejis Radejā – 331,68. Sovpus LSM portalā goda grīzumā bejuši 280 roksti.

Portala TVNET redaktors Tuoms Treibergs beja apkūpuojs materialus par marta mienesi i vaira nūruodeja na jau iz skaitlim, tok vysaida veida “informacejis grūzenim”. “Vīns ir ziņa, ūtrys ir tests, kas skaiteituojim cīši pateik. Tests beja ar viersrokstu “Vai zini, ko latgaliešu valodā nozīmē šie vārdi?” Tī skaiteituoju atsauceiba beja mārojama padsmit tyukstūšuos. Acimradzūt cylvākim cīši interesej puorbaudeit sovys zynuošonys. Cyts “grūzeņš” ir tai sauktuo “kulturpolitika” – pīmāram, kas nūteik ar Latgolys viestnīceibu “Gors”. Tod ir taids “grūzeņš”, kur varbyut stuosts nav taišni par nūtykumu Latgolā kaidā punktā, bet kur ir īsaisteiti Latgolys kulturys darbinīki. Pīmāram, repere Ūga, kas pīsadola jaunā repa projektā “Vētra KRŪ” kūpā ar reperem Viņa, Krisy, i Revolūcija. Koč voi ari Dainis Skutelis “Koru karos” – jis nas Preiļu vuordu caur šovu i mes tū atspīgeļojam. Ari Intai Rukai fotografeju izstuode Tallinā – ituos izstuodis daļā ir ekspoziceja nu 80. godim Bolvūs. Koč kai cytaižuok ir tys pītyvynuojums Zīmeļlatgolys identitatei. Ari viests par tū, ka Latvejis Dzeļžaceļa viesturis muzejā aicynoj gostūs školānus i muzejā ir Gitys Palmys gleznu izstuode. Gita ir Roberta Mūka muzeja vadeituoja. Koč ari ziņā nav konkreti par izstuodi, bet bārni, tī īmūt, īpasazeist ar Gitys dorbim. Tei plyusma ir dažaida i Latgolys kulturys nūtykumi, cylvāki ir kluotyn.”

Sovpus Andris Slišāns nūruodeja, ka saisteibā ar Upītis pasuokumim dīzgon bīži teikūt nacionalūs medeju redzislūkā.

“Vysim tim pasuokumim, kuri ir leluoki nakai tikai deļ sovys kūpīnys, mes nūdrūšynojam presis relizis i vaira voi mozuok nacionalī portali nūdrukoj. Vysu bīžuok TVNET ir pats pyrmais i atsyuta viesti, ka ir nūdrukuots. Ari LSM bīži nūdrukoj, diena.lv, “Delfi” rešuok, tok ari nūdrukoj. Ka mes vēļ eipašuoku lītu izdorom, tod “Rīta Panorāmā” regulari var tikt. Nav statistikys, tok treis reizis godā Upītei ir cīši labi tikt “Panorāmā”.”

Obeji redaktori nūruodeja, ka satura izalaseišona ir cīši subjektiva – puorsvorā bolstuos personeigajā interesē, pīredzē i sajiutuos. Par pīmāru, Silvijai Jokstei, pošai īmūt nu Latgolys, regions izsauc cīši patriotiskys jiutys i ari sajimtuo informaceja nu tuo. ““Kultūras ziņu” kūpejā e-postā dīnā sajamam ap 100 viests par vysaidim seikumim, kotru izīšonu, par vysu, tok nu Latgolys viests ir reši, nu, ka ir, tod ir pa dzelai. Vēļ asu īvāruojuse, ka nu Latgolys goda suokumā atīt lela ziņa, pīmāram, nu kaidys vītys – “Mums itūgod byus tys, tys i tys.” Tys ir muns pīnuokums tū viesti sadaleit pīcuos daleņuos i īlykt sovā Excel tabulā, jo es tok varu vysu aizmierst. Maņ ir kalendars pa nedeļom. Suokumā tys ir pavysam vīnkuoršai – tu sajem viesti i salīc pa mienešim, tod pa datumim – kas, kur nūteik, jo piec tam tys cylvāks ūtru reizi var naatsyuteit. Storp cytu, apsavieru šudiņ myusu e-postā – 3. februarī ir bejuse viests nu Upītis, ka ir digitali īraksteitys dzīsmis i koncerts byus 27. martā Leigatnē i 6. aprelī Latgolys viestnīceibā “Gors”. Ka es 3. februarī naasu īrakstejuse sev tū plānā, tod var aizamierst. Tys ir forši, ka atguoja februarī par martu i apreli, tok vajag atsyuteit ari marta vyducī. Mes asam divejis redaktoris, kas taisa “Kultūras ziņas” (Ūtra redaktore ir Zane Brikmane – M. P.). Es navaru ītekmēt sovu kolegi, kur jei brauks. Tys ir subjektivi. Kotrys plānoj sovu nedeļu. Mani ar vuordu “Latgola” var uzpierkt vīnā ruovīnī.”

Portala TVNET redaktors Tuoms Treibergs nūruodeja, ka daudzi informacejis pi juo teik taišni caur pazeišonūs sovā vydā. “Mums ir vysaidi forši draugi – Edeite Laime, ari Latvejis Nacionalais kulturys centrys (LNKC) ik pa šaļtei palīk ceņteiguoki komunikacejā ar presi. Jī ir dīzgon ceņteigi, tok tī ir taida situaceja – tai kai tei ir vaļsts īstuode, jim daīt informēt ari par dīzgon sausom plānuošonys temom, kurys ir cīši gryuši pasnēgt skaiteituojam i na vysod tys ir napīcīšams. Tok, pīmāram, kas nūteik ar Latvīšu viesturyskūs zemu populariziešonu, kū LNKC voda, i kod tamā pasaruoda Latgola, tod es vysod asu viereigs i raugu par tū stuosteit. Prūtams, ar Andri Slišānu mums draudzeiba vaiņuguojuos vysā kruošņumā aizvadeitajūs dzīšmu svātkūs, kod topa raidejums kai par Upīti, tai atseviškys materials par pošu Slišānu saimi. Ari ar “Sēlijas salām” ir loba draudzeiba. Inga Gedžūne nu Rotko muzeja gatavej materialus par jūs nūtikšonom – tys ir augsts leimiņs. Tok, tīsa, reizem juoīt ar duorzinīka škērem, juoapškierej, kam škārsteikla skaiteituoju profils ir cīši specifiskys. Ka tei ir viests, tod reizem tei ir juopataisa kūdūleiguoka, koč ari ir žāļ, kam informaceja ir vierteiga.

Mes cīši precizi redzim, kaids ir videjais laiks, kū skaiteituojs pavoda vīnā rokstā. Ka ir viests par ceļa nagadejumim, tī ir vysuilguokais laiks, aptyvai 45 sekuņdis. Munim materialim, kas ir kultura, tuos mādz byut 20 sekuņdis. Tai kai asu vīns pats kai kulturys redaktors medejā, tod maņ ziņu saīt tik, cik saīt. Tys nūteikti ir atkareigs nu zvaigžņu stuovūkļa, kod tu vari vystik pusstuņdi pasēdēt iļguok, koč kolegi jau aizguojuši iz sātu, i sagataveit tū materialu.”

Diskutejūt par tū, piec kaidu kritereju teik izvālāts saturs, redaktori nūruoda, ka leluokais škierslis i na jau relizis kvalitate, tok komunikaceja ar medejim. Kai Silvija, tai ari Tuoms pīzyna, ka Latgolys pusis byutyska problema ir napīteikama informacejis syuteišona i kulturys cylvāku pīticeiba vaira pastuosteit par sevi. Taipoš nacionalā medejā ir svareigi puorkluot vysu vaļsts teritoriju, deļtuo redaktorim ir cīši lela interese atspīgeļuot taidys vītys, par kurom ir viesteits mozuok.

“Maņ golvā ir Latvejis karte i iz reizis zynu, kuri regioni nav bejuši izgaismuoti. Cīši bīži, ka pat relizē ir kaids cīši pīticeigs teksts, tod es tū pat papyldynuošu pats, tok maņ ir svareigi, ka tei vīta pasaruoda,” tai Tuoms Treibergs.

“Tei ir atbiļdeiga pīeja, kab Latveja tyktu nūsagta. Kab nabyutu tai, ka kaidā rajonā godim napasaruoda, tok tī, kur ir aktivuoki, brauc kotru nedeļu. Ar ziņom ir cīši specifiski. Vysupyrma, tys ir eiss formats. Pīmārs – vīns nu pādejūs “Provinces” raidejumu, kurū maņ cīši pateik vērtīs i kur naseņ beja viesteits par Maslenicu galeigā pīrūbežā – kai svātki teik svieteiti kulturys nomā. Nikur nikas natyka syuteits, mes nazynuojom, tok es nabyutu uzajāmuse treju minutu sižetā pastuosteit, cik feini svinēja Maslenicu pīrūbežā. Pusstuņdis raidejumā teik skaidri izstuosteits – parkū jī svietej, parkū svātkus tai sauc. Tu vari saprast, tu ļaun cylvākam izstuosteit. Trejuos minutuos tys var izraiseit piļneigi preteju reakceju. Taidūs gadīņūs maņ ir cytu kolegu telefoni i e-posti, es asu dīzgon bīži puorsyutejuse nūtykumus. I asu lelā sajiusmā, ka vāluok tys ir dabuots “Dienas ziņās” ci “Panorāmā”. Ka redaktors ir atbiļdeigs sovā vītā, tei informaceja nikur napagaist,” pastuosteja Silvija Jokste.

Taipoš Silvija pīzyna, ka “Kultūras ziņu” puorstuovi izteikti bīži nūbrauc ir Daugovpili – taišni iz Rotko muzeju i Daugovpiļs teatra pyrmizruodem. Taipoš aktivi pīmāri komunikacejā ir Latgolys viestnīceiba “Gors”, Lūznovys muiža. Jei aicyuotu ari cytus byut aktivuokim informiešonā i regulari atguodynuot medeju puorstuovim par gaidomajim pasuokumim.

“Maņ ir radīs prīškstots, ka cylvāki dūmoj – ka es atsyuteišu pādejā šaļtī, tod nūteikti nūbrauks. Ka syuteišu agruok, informaceja pagaiss. Napagaiss. Bet “Myusim reit pyrmizruode!” – tai vys navajag dareit nikod. Voi, ka vakar beja izstuode, tod tys ir vēļ švakuok. Kod cylvāki reši dūd par sevi ziņu, tod suocās “vojuošona” – tu jūs pamoni i tys ruodīs interesanti nu tuo, ka mes tī naasam bejuši. Voi ari miļzeigs dorbs ir īguļdeits, tok ir puora teikumeņu, ka pi myusu koč kas nūtiks. Tod tu pasaver i kaida tī apakšā ir informaceja! Tei ir taida pīticeiba bīži viņ, kod ruodīs, ka ir lokali nūtykumi, tok, kod byus leluoks, tod jau raksteisim iz Reigu. Tok vajag raksteit par kotru, kur dorbs ir īguļdeits, projekti saraksteiti, ļauds ir struoduojuši.”

Silvijis saceitū papyldynoj Tuoms, atguodynojūt par vareibu zvaneit telefoniski. “Zvaneišonys funkceju e-postu saziņa ir nūstyumuse molā, tok tys ir cīši byutyskai, kai veiduot saikni. Koč es varu paleidzēt tik, cik es varu, tok koč voi pastuosteit, pavaicuot, voi var nūpublicēt, tys ir desmit kuortu vaira nakai izsaut i byut vīnam nu 17 pavodūšim e-postim.”

Redaktoru saceitajam pīkreit ari Andris Slišāns – kab tyktu pamaneits, vajag aktivu i strategisku pīeju. Runojūt par veiksmeigim pīmārim, Andris nūruoda, ka daudzi dūd taišni regulara presis reližu syuteišona.

“Ir cīši daudzi juodora. Naatlaideigi juosyuta, juočekoj leidza kontaktu maiņai, jo augustā es vysus e-postus puorskateju, tok niu, syutūt presis relīzis, atīt viests, ka aptyvai 20 e-postu nu tūs vaira nav. Es uzskotu, ka lelī portali lobpruot jam pretī, bet seņuok es syuteju latgaliski, tūreiz jēme gryušuok. Niu es syutu latvyski, naīspryngstu latgaliski raksteit, jo taipoš lelī portali tulkoj latvyski. Jau seņ suoču sasadorbuot ar Edeiti Laimi, jei maņ suoce paleidzēt raksteit presis relizis, piec tam suoču pats raksteit. Niu pavaicoju muoksleigajam intelektam pīraksteit. Sarokstu idejis i palyudzu, kab jis sakuortoj i koč kū pīloboju. Cīši daudzi laika aizjam, ka pats siedi i dūmoj presis relizi da kotram seikumam. Maņ ruodīs, ka nav taidys pareizuos receptis. Tys ir subjektivi i piec sajiutu. Ir juosyuta, juoeksperimentej,” pīredzē dalejuos Andris Slišāns.

Taipoš Andris napaseņ ir sataisejs WhatsApp grupu, kur jis kai administrators var syuteit viests. Napylnys dīnnakts laikā grupai pīsavīnuojs gondreiž 100 interesentu. Grupai ir sova privilegeja, ka taišni tī cylvāki izzynuos pyrmī par pasuokumim. “Mums tautys noma pruoteiga ītiļpeiba ir leidz 120 cylvāku, tod, ka jī vysi ītu, mes aizpiļdeitu vysus pasuokumus. Raudzeisim likt vysu informaceju regulari.”

Sarunys gaitā medeju puorstuovi ari nūruodeja, ka auditorejis parodumi ari sovā veidā ītekmej saturu. Var nūvāruot, ka nagativuos viests pīsaista vaira viereibys, kas nūzeimej, ka kulturys stuostim juokonkurej ar cytu saturu, i tys ari ītekmej tūs formu i bīžumu.  

Par pīmāru, Tuoms Treibergs nūruodeja, ka kultura var sasnēgt lelu skaiteituoju interesis apjūmu, kod tai ir ari politiskys pīsitīņs. “Jau pīmynātais “Gors”. Eipaši tod, kod Diāna Zirniņa pīkryta telefonintervejai ar mani. Kod juos redzīņs izskanēja, tod varēja redzēt, kai klykstyni rit iz prīšku. Ka runoj par lītom, kas nav ar politisku pīskaņu i nagativi īkruosuotys, tod pīteikami lela interese beja par “Boņuka” rezultatim, nasaverūt iz tū, ka, citejūt maestro Raimondu Paulu, “mums to balvu ir par daudz”. Vystik cylvākim cīši interesej vērtīs dažaidu bolvu rezultatus.”

Diskusejā puorrunuots ari latgalīšu volūdys aspekts medejūs. Sabīdreibā izskanēja vysaidi redzīni par tū, ka televizejis saturs ziņu raidejumūs teik titrāts, kod ir intervejis latgaliski. Tok, nasaverūt iz nagacejom sabīdreibā suokumā, vysi diskusejis dalinīki pīkreit tam, ka titri paleidz saprast volūdu i pat veicynoj interesi.

“Kaškeigi i kareiveigi cylvāki ir vysūs nūvodūs. Tys, ka jis nasaprūt, ir juo pījāmums. Atvārtu pruotu var vysu saprast. Bet, es ari nasaskotu lelu nalaimi tymā, ka pasaruoda titri – kū ilguok jis laseis titrus, tū lobuok īsavuiceis. Tys ir kai mozim bārnim ar angļu volūdu. Klauseisīs – saprass. Ka sižetā grib runuot latgaliski, muns kai redaktora pīnuokums ir, kab tys teikumeņš pasaruoda apakšā i nivīns nasajiut diskomfortā verūtīs,” tai pīzyna Silvija Jokste.

“Tys ir paaudzis vaicuojums. Tī puorsvorā ir seniori, acimradzūt nu serejis “es jau tai tik moz kū radzu, tok es vēļ i nasaprūtu”. Tod, kod es pamaneju pyrmū reizi, ka latgalīšu volūda teik titrāta, eipaši “Dienas ziņās” i “Panorāmā”, es beju cīši uzvylkts par tū, jo es tī saredzieju taidu mugorkauļa tryukumu nu sabīdryskuo medeja atbiļdeiguos vadeibys, redakcionalūs izalaseišonu pusis, kam tei ir īšona pavodā konkretu cyvlāku īsnāgumim ci praseibom. Ūtrys – es redzieju riskus, ka nūteik segregaceja caur titriešonu – klauseituoji, televizejis skateituoji teik nūvārtāti taidā leiminī, ka bez titru jī paliks nazinis tymsā, jo tys, kas tī skaņ, ir koč kas piļneigi uorpus jūs uztveris zonys. Tok tod es nūsamīrieju, i ite juosoka paļdis Laurai Meļnei, jo jei beja īrakstejuse Facebook, ka, pa juos pruotam, ir cīši labi, ka itī titri atsarūn ziņu raidejumūs, jo tei ir vareiba sekuot leidza skaņu atbiļsteibai, vuordu garumam – vysam tam, kai mes caur skaņu vuicamēs jaunu izteiksmis veidu, kas ir volūda. Tod, kod puorskaiteju Laurys īrokstu, es dūmuoju – ka vīnai nu pošu pyrmrindneicu latgalīšu identitatis styprynuošonā i vysa veida populariziešonā tys redzīs ok, tod maņ ari juonūsamīrej pošam ir,” puordūmuos dalejuos Tuoms Treibergs.

“Kod es pamaneju titrus, ruodejuos, ka tys ir smīkleigi. Tok tūreiz atguoduoju taidu situaceju, ka saisteibā ar folkloru sasatyku ar vīnu veirīti nu Aizputis. Jis ar mani runoj, es verūs jam mutē i gondreiž nikuo nasaprūtu. Jis latvyski runoj, bet kūrzemnīku volūdā. Es saprūtu, ka jis maņ stuosta interesantu i svareigu lītu, i maņ palīk kauns, ka es nasaprūtu juo. Atguodojūt itū, saprotu, ka tys nav smīkleigi, nav aizvainojūši, ka ir titri, jo nav kūrzemnīkam juosaprūt pilneigi vyss latgaliski. Jis daļu saprūt, daļu nasaprūt, tod jis var izlaseit. Nav švaki,” pīredzē i redzīnī dalejuos Andris Slišāns.

Sarunys nūslāgumā diskusejis dalinīki nūruodeja, ka golvonī vierzīni, kū vareitu dareit, kab uzlobuotu Latgolys kulturys stuostu tikšonu medejūs, ir uzlobuot pošu kulturys cylvāku komunikacejis prasmis, kai ari pošim vaira apsazynuot sova dorba vierteibu.

“Vuiceit medejprateibu, pastruoduot ar cylvākim. Kulturys cylvākim vajag vaira seve nūviertēt i saprast, ka mes tū dorom kvalitativi. Ka saprūtam, ka nakvalitativi, tod suokt dareit kvalitativi. Tod, kod mes dūsim par sevi ziņu, mes byusim interesanti nacionalajim ziņu portalim. Tū sajuss ari cylvāki nu molys – ka mes dorom kvalitativi i nu sirds,” tai par rysynuojumim izasaceja Andris Slišāns.

“Spēt atškiert, voi mes te vīnkuorši sasalosom pi cīma padūmis i ūlys rypynojam, bārni šyupojās – tod varbyut i navajag, jo tys nūteik vysur. Bet tikleidz ir pīcys minutys puori tam kasdīnys nūtykumam, ka tu jiuti, ka par tū tu gribi pastuosteit kaidam – tod pastuosti,” īdrūšynuot auditoreju raudzeja Silvija Jokste.

Cytu aspektu izcēle Tuoms Treibergs, nūruodūt, ka vaļstei vaira byutu juodūmoj ari par vītejim medejim, eipaši drukuotū presi. “Daži nu jūs jau ir paguotnis formā nūsaucami, par pīmāru, “Ludzas Zeme”. Drukuotī medeji nav tik vītejim cylvākim iz vītys, tok ari ībrauciejim – taidim kai maņ. Vīna līta ir kulturys nūtykumi i koč kas, kas nūteik afišā, tok ūtra līta ir personeibys – cylvāki, kurūs es varu īpazeit caur taidu laikrokstu. Voi ari kaida kulturviesturyska vīta. Es jau vairuokus godus ryupeigai pieteju i sevkurā vītā raugu īsaguoduot vītejū avīzeiti. Nasaceitu, ka asu koč kū pamanejs i tod tū realiziejs sovā portalā, bet es jau varu pasadaleit ar kolegim. Es nazynu, voi koč kod taiseisīs puorsavērt tū dotacejis apjūmu voi prīšknūsacejumus, kam ir juoizīt cauri, kam tī ir konkreti normativi, kab itys atbolsts tyktu sajimts izdeviejdarbeibys nūdrūšynuošonai, bet rūbi jau ir izciersti i aizpiļdeit jūs vaira nivīns naaizpiļdeis, tikai digitalā veidā, cerams.”

• 00:00 Īvods
• 3:09 Osais mīts
• 4:50 Saturs latgaliski voi par Latgolu LSM 2025. godā
• 9:08 Kulturys zinis par Latgolu portalā TVNET
• 13:24 Voi Reiga sadzierd Upīti i cik daudzi juos stuostu teik nacionala mārūga medejūs?
• 15:53 Kai redaktori izalosa, kū publicēs, kū nā?
• 26:48 Kam vajag byut presis relizē, lai uzrunuotu redaktoru?
• 35:18 Skaiteituoju interese par viestim nu Latgolys
• 41:43 Kaidam vajag byut pasuokuma marketingam? Kas struodoj labi, kas nā?
• 47:47 Latgalīšu volūdys barjerys
• 56:48 Īrūsynuojumi, lai regionalais saturs nacionala leimiņa medejūs pasaruodeitu vaira
• 1:05:30 Nūbeigums

Ap raidīrokstu “Mīti”

Nu marta suoku kotru nedeļu straumiešonys platformuos “Spotify”, “Apple Podcasts” i “YouTube” teik publicātys raidīroksta latgaliski “Mīti” ūtruos sezonys serejis. Raidīrokstu veidoj latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, bet jū finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Septeņuos raidīroksta serejuos teik runuots par temom ap latgalīšu volūdu, muokslu, latvīšu viesturyskajom zemem, literaturu, dramaturgeju i cytim ar latgalīšu kulturu saisteitim vaicuojumim.

Raidīroksta producente i projekta vadeituoja ir latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv vadeituoja Amanda Anusāne, bet epizožu redaktoris i vadeituojis ir portala redaktore Laura Melne, kai ari žurnalistis Edeite Laime i Marta Puzāka. Džinglus sagataveja “Funky Town Studio”, raidīroksti īraksteiti “FT Production” Reigā i Latgolys Regionaluos televizejis studejā Rēzeknē. “Mītu” vizualū identitati izstruoduoja dizainere Liāna Merņaka. Raidīroksta pyrmuos sezonys epizodis var nūsaklauseit ITE.

---