Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Jau ūtrū godu centralī Latgolys kongresa dīnys pasuokumi nūteik Rēzeknē. Itūreiz byus vareiba pīsadaleit navaļstiskūs organizaceju i Ministru kabineta izbraukuma Memoranda padūmis sanuoksmē, rysynojūt Latgolys atteisteibai svareigus vaicuojumus, taipoš vysim sasatikt guojīnī pa Rēzekni i atceris pasuokumā pi pīminekļa “Vīnuoti Latvejai”. Taipoš nūtikšonys paredzātys na viņ Rēzeknē, tok ari Upītē, Kolupā, Baļtinovā i Leivuonā. Portals lakuga.lv pīduovoj publiskūs nūtikšonu apkūpuojumu.

“Vuolyudzāni” i olimpiade Rēzeknē

Latgolys kongresa sveiteišona aizasuoks jau 25. aprelī Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejā, kur nūtiks skotivis runys konkurss “Vuolyudzāni” i vaļsts atkluotuo latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiade. Itūgod skotivis runys konkursā pīsadaleis 76 školāni nu 34 Latgolys izgleiteibys īstuožu, sovpus olimpiādē pīsadaleis ostonis vydsškolānu komandys nu Baļtinovys, Kuorsovys, Kruoslovys, Ludzys, Nautrānu, Rēzeknis, Reigys i Viļānu.

“Lobs ar lobu sasatyka” Kolupā

26. aprelī 17 stuņdēs Augšdaugovys nūvoda Kolupa apvīneibys puorvaļdis ākā (Azaru īla 6, Kolups) byus vareiba sajust Latgolu smuordūs, garšuos, volūdā, tradicejuos i cylvāku darbeibā. Pi kūpeiga saimis golda tiks veiduots stuosts par kolupīšim kūpā ar Valentinu Lukaševiču i Arni Slobožaninu. Pasuokuma gaitā gruomotys “Vingru dzimtas septiņu paaudžu stāsts” prezentaceja. Taipoš varēs izdzīduot latgalīšu tautysdzīsmis kūpā ar folklorys kūpom “Pylna sāta”, “Neicgalīši” i tautys muzykys kapelu “Pelēči”.
Sovutīs izstuodē byus vareiba apsavērt kolupīšu 20. godu symta amatnīku, biškūpu, saimineicu, rūkdarbneicu dorba reikus i mūdi fotografejuos.

Daņči ar folklorys kūpu “Upīte”

26. aprelī nu 20 stuņžu Namaterialuos kulturys montuojuma centrys “Upīte” Bolvu nūvodā aicynoj lelus i mozus doncuot grybātuojus iz kuorteigim latgalīšu daņčim.

Īdviesmis saruna ar Daini Skuteli Leivuona jaunīšu centrā

27. aprelī 14 stuņdēs īdvasmojūša Latgolys kongresa dīnys saruna Leivuona jaunīšu centrā “Kvartāls” (Luočplieša īla 28, Leivuons) kūpā ar Daini Skuteli. Byus ari rodūšuos aktivitatis, vareiba izapaust i īsavuiceit kaidu latgalīšu izteicīni.

Izalauzšonys spēle Kroma kolnā Kruoslovys nūvodā

27. aprelī nu 9 da 12.30 stuņžu videjuos izgleiteibys pūsma puorstuovi nu Dagdys, Maltys, Kaunatys vydsškolu i Preiļu Jāņa Eglīša gimnazejis bīdreibys “Kroma kolna bruoliste” vadeibā ruodeis sovys prasmis komandys i individualūs puorbaudejumūs Kroma kolnā, kab aplīcynuotu, ka ir tikpat izveiceigi, vīnuoti i seiksti, kaidi bejuši myusu seņči, apsazynojūt, ka dzeivoj iz rūbeža i sevkuru šaļtenu var pasamaineit breivuos dzeivis situaceja. Vydsškolānus piečuok sagaideis Rēzeknē, gūdynojūt Latgolys kongresa dīnu i jūs pošu padareitū.

Memoranda padūmis izbraukuma sēde, pīminis guojīņs i lekceja

Taipoš 27. aprelī nu 10.30 da 13.00 stuņžu Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys telpuos (Atbreivuošonys aleja 95, Rēzekne) sasatiks Ministru kabineta Memoranda padūmis puorstuovi, navaļstiskais sektors, uzjiemieji i sevkurs, kuram ir, kū saceit Latgolys drūseibys, sabīdreibys nūtureibys, ekonomiskuos atteisteibys, inovaceju pīsaistis i medeju telpys vaicuojumūs. Dasasaceišona da 22. apreļa ITE.
Sovpus nu 12.30 da 13.30 stuņžu Latgolys Kulturviesturis muzejā byus vareiba nūsaklauseit profesora Henriha Soma lekceju “Latgolys politiki par nūvoda nuokūtni (1917)”.
Tok nu 13.45 stuņžu Rēzeknē paradzāts guojīņs nu pīminis vītys “Latgolys kongresam – 100” da pīminekļa “Vīnuoti Latvejai”. Paraleli guojīņam byus ari zīdu nūlikšona pi vysu ar latgalīšu kulturys viesturi saisteitūs viesturis personeibu – F. Trasuna, N. Rancāna, V. Seilis, F. Kempa, V. Luoča, M. Bukša, O. Kūkuoja – pīminis vītu. Sovpus piecpušdīnē nu 15 da 17 stuņžu turpynuosīs Memoranda padūmis i NVO sanuoksme Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys telpuos ar dorbuošonūs grupuos.

Baļtinovā lekceja par Latgolys viesturyskajom sovpateibom

27. aprelī 10 stuņdēs Baļtinovys kulturys nomā (Kuorsovys īla 16, Baļtinova) byus viesturis doktora, RTU Rēzeknis akademejis pasnīdzieja, Latgolys Kulturviesturis muzeja viesturnīka Vladislava Malahovska lekceja “Latgolys sovpateibys i tūs viesturyskuo izceļsme”.

*

Atguodynuosim, ka Pyrmais Latgolys latvīšu kongress nūtyka 1917. gods 26.–27. aprelī (piec jaunuo styla 9.–10. majā) Rēzeknē, tei beja pyrmuo demokratiski īvālātuo Latgolys latvīšu puorstuovu sanuoksme. Kongresā tyka pījimts viesturyskys lāmums par latvīšu vaļstsnaceju i kūpeigys vaļsts veiduošonu ar Vydzemi i Kūrzemi, paturūt pošnūsasaceišonys tīseibys tautsaimisteibys, volūdys i ticeibys vaicuojumūs, i 3.–4. decembrī (piec j. st. 16.–17. decembrī) Ūtruo kongresa rezultatā tyka dabuots, ka tuo laika treis apriņki — Rēzeknis, Ludzys i Daugovpiļs — teik atdaleiti nu Vitebskys gubernis. Latgolys apreļa kongress ir vīns nu pyrmūs, kas aktualizej kūpejis Latvejis vaļsts ideju i sagatavej politiskū i sabīdryski izgleitojūšū platformu Latvejis vaļsts dybynuošonai 1918. gods 18. novembrī.

2017. gods Latgolys symtgadis kongress pījēme rezoluceju i izveiduoja Saīta rezolucejis izpiļdis komiteju (SaRIK), kas atbiļd par rezolucejis izpiļdi i organizej cytu Latgolys kongresu (itūšaļt – Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūme, LKLIP). Pasasokūt itom iniciativom, nu 2019. gods 27. apreļs kai Latgolys kongresa dīna ir īraksteita Svātku, pīminis i atzeimojamūs dīnu lykumā i gūdynuota ari Saeimā.