Heronimam Tihovskim – 105

Heronimam Tihovskim – 105

22. septembrī paīt 100 godu nu literaturzynuotnīka Heronima Tihovska dzimšonys.

Heronims Tihovskis dzims 1907. goda 22. septembrī Pyldys pogosta Potorovā. Vuiceibys suocs Potorovys treisgadeigajā tautškolā, 1922.godā pabeidzs Ludzys piļsātys pamatškolu i 1926. godā – Ludzys Valsts gimnazeju.  Jau školys laikā izveiduojs i vadiejs literarū žurnalu „Vita Nostra”, kurā publiciejs ari sovus rokstus.

1926. – 1933. godā vuiciejīs Latvejis Universitatis Filologejis i filozofejis fakultatis Baltu filologejis nūdaļā.

Struoduojs par školuotuoju Rēzeknis komercškolā, Rēzeknis Valsts ebreju gimnazejā, Ludzys gimnazejā, bejs ari latvīšu i krīvu volūdys doceituojs LU i Angļu volūdys institutā, Izgleiteibys ministrejis tautškolu direktora bīdrs i Pamatškolu nūdalis vacuokais inspektors. 1942.-1944. godā bejs žurnala „Izgleiteibys Ministrejis Mienešroksts” redaktors.

Tihovska roksti par Latgolys kulturys, literaturys, viesturis, audzynuošonys vaicuojumim i puorskoti par Latgolys literaturu publiceiti laikrokstūs „Latgolys škola”, „Sauleite”, „Latgolys vuords”, „Jaunais vuords”, „Jaunākās Ziņas”, „Daugava”.

1939. godā Heronims Tihovskis publiciejs sovus nūzeimeiguokūs pietiejumus „Latgolys školu viesture” i „Kuozu paražys Latgolā”.

1944. goda rudinī Heronims Tihovskis emigriejs iz Vuoceju, kur uzsuocs vuiceibys Bonnys universitatē. 1949. godā dabuojs filozofejis doktora grādu par disertaceju „G.E.Lesinga i D.Didrio dramys teoreju saleidzynūša apcere”.

1950. godā nūbraucs iz Kanadu, kur bejs Ontario provincis Izgleiteibys ministrejis uorpusškolys padūmnīks jaunūs volūdu vuiceišonā i ministrejis tulks, organiziejs Kanadys latvīšu sabīdriskū dzeivi, publiciejs rokstus par Latvejis viesturi i Baltejis problemom, kai ari papyldynuojs zynuošonys ģermāņu i slāvu filologejā Toronto universitatē. 1954.godā sastuodiejs rokstu kruojumu „Latvīšu trymdys 10 godi”, 1958.godā – latvīšu dzejis antologeju „Ave Maria”.

1960. godā Tihovskis puorsacieļs iz ASV, kur bejs doceituojs universitatēs i slavistikys žurnalūs publiciejs rokstus i apceriejumus par baltu i slāvu kulturu i literaturu.

Piec pensioneišonuos atsagrīzs Kanadā, kur vadiejs J.Rancāna fondu. Trymdā izdevs rokstu kruojumus „Veiskups Jezups Rancāns” , „J.Rancāna rokstu izlase”.

Heronims Tihovskis mirs 1991. goda 20.novembrī Kanadā, paglobuots Jorkys kopsātā Toronto.

Informacejis olūti: enciklopedeja „Latgolys kulturys darbinīki” i škārsteikla materiali

Sagatavieja Laura

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Kalenders

May
3
Pīk
17:00 Koncertizvadums “Dūd rūku, mameņ!” @ Daugovpiļs Kulturys piļs
Koncertizvadums “Dūd rūku, mameņ!” @ Daugovpiļs Kulturys piļs
May 3 @ 17:00 – 19:00
Izvadumā pīsadaleis Reigys kulturys i tautys muokslys centra „Mazā ģilde” deju ansamblis „Daiļrade” (vad. Iveta Pētersone-Lazdāne), Daugovpiļs Vīneibys noma Latvīšu i latgalīšu kulturys centra deju ansamblis „Laismeņa” i videjuos paaudzis deju kolektivs „Laismeņa” (vad. Diāna[...]
May
4
Sai
all-day Olgys i Valda Pauliņu keramikys ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Olgys i Valda Pauliņu keramikys ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 4 all-day
Latgolys keramiki Olga i Valdis Paulini dzeivoj i struodoj Kruoslovā, dorbojās Kruoslovys amatnīceibys centrā, ir populari meistari vysā Latvejā. Jūs keramikys darbneica ir attaiseita interesentim i turistim, pīduovojūt i vysaidu formu trauku kluostu, i paraugdemonstriejumus,[...]