Ingrīda Tārauda stuosta, ka gruomotys nūsaukums bejs izdūmuots jau godus desmit, bet tam “apakšā” asūšī dzejūli tyka īprīkšejā kruojumā “Boltais šokolads” (2012), bet daži – par biseri – beja aizagivuši nikur napublicāti i pyrma pīcu godu suoce apaugt ar cytim dzejūlim, cikom beigbeiguos “Bisers..” tyka da logiska iznuokuma. “Dūmoju, ka sovu stilu laika gaitā i sovu “ingridismu” naasu pagaisynuojuse, par tū, saprūtams, sprīss skaiteituojs,” soka Ingrīda.

“Gruomotys izdūšonys ceļš nabeja vīgls – sponsori, konkursi i tamleidzeigai, vyss beidzēs dreižuok kai izdūmuoju, bet gruomotai beja juoizīt taišni itymā laikā, kab paspātu pasaceit paļdis munim vystyvuokajim – eipaši munai pyrmajai vyslaiku kritikei – mamai. Jei sagaideja itū gruomateņu!” par gruomotys izdūšonu atkluoj autore.