Mādz saceit, ka dzeive ir sapyns. Izstuodē ir vārojamys gleznys akvareļu tehnikā, kuru var skaiteit par eipaši pīmāruotu sapynu atspaitu radeišonai. Akvareļu kruosys ar sovu plyustūšū caurspeideigumu ļaun mums īsajust sapynu pasaulī, kur vysu dzeivūs byutņu īdūmuotī tāli sasavyn ar dobys syuteitajim impulsim, eistyn kai kūki spraucās cauri pamastu sātu jumtim i lūgim. Laiks saplyust ar telpu, myusu kolektivajom atmiņom i īsamīsoj pasauļa radeitajūs kontrastūs.

Evija Stirna dzymuse 1976. godā Viļānūs. Vuicejusēs Rēzeknis bārnu muokslys školā, Rēzeknis 1. vydsškolā, Rēzeknis lītiškuos muokslys vydsškolā, kur dabuota tekstilmuokslineicys kvalifikaceja. Augstuokuo izgleiteiba sajimta Rēzeknis Augstškolā (tīseibu zynuotnis specialitatē), kai ari Latvejis Universitatē, kur dabuots socialūs zynuotņu magistra grads politikys zynuotnē. Kasdīnā Evija dorbojās jurista profesejā. Dzeive veiduojusēs rodūšā vidē. Jau nu bierneibys, augūt gleznuotuoju Elgys Paurys (1952) i Vladislava Paura (1945–2019) saimē, daudz laika pavadeits muokslinīku darbneicā, vārojūt gleznuošonu, reizē saglobojūt iztielē ūtys trīpīņu fakturu, kompozicejis izjiutu i kruosu smuordu. Sovūs rodūšajūs mekliejumūs izmieginuotys tekstilmuokslys, dekupažys, kolažys, vysaidys gleznīceibys tehnikys. Īdvasma teik rosta meditacejā, socialuos antropologejis narativūs i dobā. Muokslineicu saista holistisks, filozofisks i antropologisks skatejums iz dzeivis nūtikšonom, asūt napuortrauktā pasauļa izzinis procesā, vārojūt dobu, cylvāka mejīdarbeibu ar vidi, puormeju procesus sabīdreibā, praksis, kū roda cylvāki vysaiduos nūzarēs i pasauļa moluos. Sovā dailradē Evija pīvierš eipašu viereibu veidim, kai cylvāki dūmoj par apleicejū vidi i īškejū pasauli, daudzsugu attīceibom, sapynim, reflektejūt dūmtālus i sajiutys.