“Kod pyrma diveju godu kūpā ar Jāni i Viesturu suocem dorbu pi izruodis, kas vyspuor vēļ nabeja leidzeiga ituos šaļts “Mantojumam”, pyrmajā mieginuojumā īsarodu ar stuostu, kuru da tuo maņ beja cīši gryuts atkluot. Tūreiz itymā stuostā vēļ beja div golvonī varūni, tok niu tys turpynojās tik ar mani, i kūpā ar munim kolegim maņ ir svareigi izstuosteit tū ari jums. 

Agrā bierneibā maņ beja tēte, kas vuiceja maņ skaiteit da 100, tēte, kas veicynuoja munu rodūšumu i vēļ godim ilgi globuoja munus na vysai veiksmeigūs muola trauceņus nu keramikys nūdarbeibu. Ari piečuok maņ itys tēte vēļ beja, tok traumys i suopis, kū jis beja īmontuojs sovā bierneibā, kaidā šaļtī jēme viersrūku i rezultatā vojoj ari mani vēļ šudiņ. 

Izruodē narunuosim par munā eipašumā tykušū divustobu dzeivūkli Preiļūs, tok par naradzamū montuojumu, kurs juonas i maņ, i munim kolegim, i sevkuram nu skateituoju. Itys montuojums var ījimt mīlesteibys, trauksmis, atkareibu, talanta, suopu i vēļ symtim cytu formu. Itūreiz runuosim konkreti par munu pyuru, tok nu sirds ceru, ka jums mani uzklauseit byus tikpat nūzeimeigai kai maņ ar jums daleitīs i byut vīnā telpā.”