Dzīšmu i deju svātku nedelē, 7. julī, Reigā Etnografiskajā breivdobys muzejā vysys dīnys garumā skanēs preceibu i kuozu dzīsmis nu vysim Latvejis nūvodim. Nūvodu sātuos varēs satikt folklorys kūpys i etnografiskūs ansambļus, kas muzeja apmaklātuojus prīcēs gon ar dzīduošonu, gon rūtaļom i dančim, gon, īspiejams, sanuokušūs pacīnuos ar kaid tradicionalu sova nūvoda kuozu iedīni.

Muzeja Latgolys sātā svinēs latgalīšu kuozys – ar eistu jaunivi i jauniču, svuotim i čyguonim, ar jaunivis apmaukšonu sātā, jauniča īsarosšonu, braukšonu iz bazneicu, kuozu vuortim braucūt iz sātu, apdzīduošonu, pogosta mesšonu, mičuošonu i vaiņuka dancynuošonu, pyura daleišonu, daņčim i cytom kuozu izdareibom. I, prūtams, byus kuozu goldi, kurus kluos eistys kuozu saimineicys nu Latgolys, jo rikteigys latgalīšu kuozys ir prīceigys i skalis, kab laimeiga i prīceiga vysa turpmuokuo dzeive jaunajam puoram.