Kaida šudiņ ir Latgolas rokstu gaisma?

Sirsneigā gaisūtnē Pītera Lōča Latgalīšu rakstnīceibas muzejā aizritēja pasōkums “Latgolas rokstu gaismā”.

Atsaskateitīs iz izdūtajom grōmotom latgalīšu volūdā pirmū reizi aicynōja Andris Vējāns 1993. godā. Tod pasōkums nūtyka Reigā. Aizskrēja godi, bet ideja dzeiva, lai ari tikšonōs pēc skaita ir tikai pīktō.

Dīvamžāļ iz pasōkumu īsarast daudzim lauku ļaudim naļōve snīgā īputynōtī ceļi. Bet atnōkušī vysupyrms nūdzīdōja Zīmassvātku nūskaņu dzīsmi “Attecēja uz Betlemi ganeni”, apskateja Pītera Prikuļa veidōtū Betlemeišu izstōdi, izbaudeja Leona Širina humora stōsteņus autora lasejumā, uzzynōja latgaļu grōmotu izdevnīceibu jaunumus.

“Nu Latvejas atjaunōšonas laika pagōjuši jau 20 godi,” klōtasūšūs uzrunōja muzeja saiminīks Pīters Lōcs (augšejā attālā). “Sōkums latgaļu literaturai beja  ļūti cereigs, latgaļu grōmotas izdeve 24 izdevnīceibas. Bet pādejū pīcu godu laikā palykušas tik dažas, nu kurom reali dorbojās un izdūd grōmotas  Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba un sovu pīnasumu dūd Leona Širina izdevnīceiba I.U “Gaisma L”. Itū godu laikā izdevnīceiba “Annele” izdavuse vīneigi Ontona Stankeviča grōmotas. Vērteigu grōmotu — Vladislavs Lōcis “Dīnasgrōmota. 1940 – 1945” dōvōjuse laseitōjim izdevnīceiba Dekšārēs — bīdreiba “Latgolas tradicionalōs kulturas centrs “Latgaļu sāta””.

Bet šudiņ jōpīmiņ Ontons Slišāns, atjaunōtōs Latvijas vaļsts  latgaļu literaturā  autors numur vīns. Kurš sarakstejis 30 grōmotas, bejis sovas dzymtōs puses un volūdas patriots, izveidōjs  sovu izdevnīceibu z.s. “Jākupāni”.”

Latgolas Kulturas centra izdevnīceibas vadeitōjs Jōņs Eļksnis stōsteja par padareitū. “Ja runoj par latgalīšu daiļliteraturu,” J. Eļksnis saceja, “tod izdevnīceiba, kurai  pēc pīcim mēnešim byus 21 gods, pa šū laiku nav sajēmuse nivīnu latgalīšu rokstu volūdā uzraksteitu romanu. Taida nav bejs, asam izdavuši vacūs, agrōk publiceitūs romanus… Jōsoka: lai latgalīšu literatura varātu atsateisteit, ir vajadzeigs atbolsts autorim. Ļūti napīcīšams  vaļsts atbolsts.”

“Un, ja nabyus izgleiteibas latgalīšu volūdā, nabyus nōkūtnes myusu literaturai,” pībylda Pīters Lōcs. Jys uzskaiteja liderus, personeibas Latgolā — Ontonu Matvejānu, Ontonu Slišānu, Ontonu Kūkoju, Konstantinu Medni, kuru vairs nav, saceidams: lai ari lideri rostūs, napīcīšama latgaliskō skūla.

Drūši vīn. Bet vēļ vairōk vajadzātu kotram apsazynōt, kas jys ir, citaidi, vysim pasaules vējim pyušūt, mes lūkomēs uz vysom pusem, vairs nasaprūtūt, kū īsōkt, uz kuru pusi skrīt un kaidā volūdā runōt.

Bet gon jau byus labi, latgalīši tūmār ir iztureiga un seiksta tauta.

Aija ZUJA, Rēzeknes Vēstis, Mōras Zeme

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]