Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Sevkura muzeja eksponatu kruojums ir stypri atškireigs. Eksponatim atsaškir suokuma voi tapšonys laiki, taipoš tūs veidi, par pīmāru, gleznys, tieļnīceibys dorbi, arheologiski prīškmati, vysaida veida dokumenti, fotografejis i cyti. Taipoš atsaškir eksponatu materiali, kruosys, formys i ari saglobuoteibys pakuope. Kab saglobuotu kruojumu vierteiguokuos lītys, Latgolys regiona muzeji regulari startej Vaļsts kulturkapitala fonda projektu konkursūs, ar mierki restaurēt vysmoz daļu sovu eksponatu. Rokstā īskots atsevišku Latgolys regiona muzeju pīredzē eksponatu restauriešonā.

Naseņ Latgolys Kulturviesturis muzejā (LKM) Rēzeknē veiksmeigi eistynuots Vaļsts kulturkapitala fonda atbaļsteits projekts “Mākslinieka Arvīda Egles gleznu restaurācija. 1. kārta”. Projekta gaitā ir atjaunuotys divejis svareigys muokslinīka Arvīda Eglis gleznys: “Koku pludinātāji” i “Zvejnieku osta”. LKM gleznu kolekceja ir veiduota nu 20. godu symta 60. godu, i tamā īkļautajim dorbim ir vysaidi saglobuošonys stuovūkli. Īrūbežuotu finansialūs leidzekļu deļ ilgu laiku nabeja īspiejams turpynuot 2002. godā suoktūs restauracejis i saglobuošonys dorbus, partū ituo projekta realiziešona ir svareigs sūļs kulturys montuojuma saglobuošonā, skaidroj LKM marketinga specialiste Daniela Plasa.

Rēzeknē storpkaru laikā dzeivuojs i rodūši dorbuojīs īvārojamuo gleznuotuoja Vilhelma Purvīša students i Vaļsts Muokslys akademejis profesors muokslinīks Arvīds Egle (1905–1977). Juo dorbi ījam svareigu vītu muzeja ekspozicejā “Latgaliešu māksla”, kura apsaverama Muokslys nomā 18. novembra īlā 26, Rēzeknē. “Kab iz prīšku varātu eksponēt plotuoku muokslinīka dorbu lūku, ir juoturpynoj restauracejis dorbi, partū ka apdraudāta vairuoku gleznu saglobuošona. Restauracejis dorbus ar augstu profesionalu prasmi veice restaurators Mārtiņš Ziders. Piec restauracejis gleznys ir dabuojušys atpakaļ sovu vizualū kvalitati i kruosys dziļumu, reizē saglobojūt sovu viesturyskū i muokslinīcyskū vierteibu,” doluos Daniela Plasa.

Sovpus LKM golvonuo kruojuma globuotuoja Renāte Vancāne papyldynoj, ka iz vītys muzejā teik restaurāti kūka i metala prīškmati i tū dora poša muzeja restaurators, cikom gleznys, tekstilu i keramiku vys vad iz Reigu, kam taidu specialistu Rēzeknē nav. “Vīns nu viesturiski svareiguokūs restaurātūs prīškmatu pādejā desmitgadē ir 1917. gods Latgolys kongresa karūgs, kurū Latgolys Kulturviesturis muzeja apmaklātuoji varēs apsavērt Muzeju nakts laikā 23. majā,” stuosta Renāte Vancāne.

Ari Augšdaugovys nūvoda Skryndu dzymtys muzejā da šam eistynuoti vairuoki restauracejis projekti. Pādejais projekts ir pārņ restaurātais sūls, kurs Latgolā saukts par kanapku, tū muzejam duovuoja Skryndu dzymtys rodi. Kanapka ir plots, gars luovys tipa sūls ar atzveļtni, iz kura varēja sēdēt voi gulēt. Nūsaukumam “kanapka” ir pūļu volūdys izceļsme, seņuok taida veida sūls beja sevkurys Latgolys lauku sātys naatjamama sastuovdaļa. Tai kai muzejs nas Skryndu vuordu i ir veļteits bruolim Skryndom, tod muzeja kruojumā ir byutiski tī prīškmati, kuri na tik stuosta i paruoda Latgolys kulturvidis daudzveideibu i sovpateibu, tok ari nazkod ir pīdariejuši Skryndu dzymtai i tuos piectečim. Restaurātais sūls ir unikals kaida Latgolys amatnīka darynuojums nu 19. godu symta beigu–20. godu symta suoku. Skryndu dzymtys muzeja puorstuovi doluos informacejā, ka sevkura prīškmata restauracejai ir byutyskys tuo “izejis” stuovūklis. Par pīmāru, itys sūls vairuokys reizis beja puorkruosuots ar bīzom ellis kruosom, kas izkluotys cīši naprofesionali. Kruosuošonys procesā beja aizlītys i nūtušātys nadziļuokuos zeimu vītys, tai pagaisynojūt īstruoduotū reljefu. Taipoš atseviškuos daļuos beja nūvārojami kūkmaterialu lobuošonys pādi. Lobuojumu golvonais aizdavums beja funkcionalitate, aiz tuo lobuojumi īstruoduoti ar noglom, brutali maitojūt pamatmaterialu. Svareigi ari darunuot, ka sevkura restauraceja nūteik pa pūsmim, par pīmāru, sūls suokumā tyka sagataveits izpietei i atputekļuošonai, tyka veikta foto fiksaceja ar mārūgim. Taipoš nūtyka detaļu markiešona, sagatavejūt atsevišku detaļu demontažu. Piec vairuoku restauracejis pūsmu sūls ir atsagrīzs Skryndu dzymtys muzejā i tū var apsavērt muzeja pamata ekspozicejā.

Kai stuosta Skryndu dzymtys muzeja vadeituoja Anna Lazdāne, jūs kruojumā vēļ ir daudz prīškmatu, kurūs vajadzātu restaurēt, vystik saprūtams, ka vysleidz datryukst finansiejuma. “Kvalitativom restauracejom ir vajadzeigs lels finansiejums, par pīmāru, sūla restauriešona izmoksuoja ap septeņom tyukstūšom. Da šam asam restauriejuši vairuokus eksponatus, vīns nu pīmāru, ir kruosains zyrga dečs, kas beja stypri sacaurumuots, izdiļs. Vystik Modūnē restaurēja deču tai, ka navar pat atškiert, kur ir originalais gobols, kur restaurātais.” Kai Latgolys Kulturviesturis muzeja, tai i Skryndu dzymtys muzeja puorstuovi pīzeist, ka vysupyrma teik restaurāti tī prīškmati, kuri ir kritiskā stuovūklī. Skryndu dzymtys muzeja sūla gadīnī beja skaidrys – ka tū nagluobs iz reizis, jis vīnkuorši sabruks. Anna ari darunoj, ka atbolstu kaidu prīškmatu restauracejai var sajimt tik tod, ja tys prīškmats ir muzeja uzskaitē. “Gadīņūs, ka kaids prīškmats nav deponāts muzejam voi ka tys ir eistyn kritiskā stuovūklī, mes tū nimoz nadreikstam jimt uzskaitē. Saīt taids kai kūks ar divejim golim – idejiski itepat ir restaurejams prīškmats, tok jis ir taidā stuovūklī, ka mes navarim tū jimt uzskaitē, attīceigi ari navarim restaurēt,” tai Skryndu dzymtys muzeja vadeituoja Anna Lazdāne, kura ari izsoka lelu pateiceibu Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstam, kam bez tuo prīškmatu restauriešona principā nabyutu īspiejama.

Vairuoki prīškmati tykuši restaurāti ari Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzejā. Vīns nu leluokūs projektu beja pārņ restaurātī 11.–16. godu symta 30 arheologiskī bronzys prīškmati, tūs vydā jūstys sprādzis, saktys, kristeni, vysaidys rūtys lītys i cyti. Vīns nu interesantuokūs prīškmatu ir pīkareņš – zirdzeņš ar kuojuos īkuortim opolim zvuorguleišim. Itaida veida prīškmati ari da šam atrosti lībīšu i latgaļu 11.–13. godu symta arheologiskajūs pīminekļūs. Juodarunoj, ka par pīkareņā attāluotū zvāru dūmys vystik doluos – vīni soka, ka tys ir zirdzeņš, cyti – ka suneits voi pat kaids alegoriskys zvārs nu vydslaiku literaturys.

Itymā gadīnī bronzys prīškmati pyrma restauracejis beja kluoti ar bīzu, drupstūšu korozejis kuortu, kas traucēja saredzēt prīškmata formu i viersmys orientaceju. Restauracejis gaitā viersma tyka nūteireita i nūvārsti korodiešonys procesi, taipoš sanlītys tyka puorkluotys ar specialu vīlu, kab nūdrūsynuot ilgstūšu sasaglobuošonu. Byutiski darunuot, ka sanlītys atroda vītejī dzeivuotuoji i Nacionaluo kulturys montuojuma puorvaļde tuos nūdeve globuošonai muzejā. Kotrys prīškmats ir stuosta vārts i unikala līceiba par materialuos kulturys paguotni, nūvoda viesturi, vītejūs dzeivisveidu i nūdarbem, omotu prasmem i rūtu volkuošonys tradicejom.

Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzeja golvonuo kruojuma globuotuoja Ināra Gražule doluos, ka treis nu restaurātūs prīškmatu jau da šam atsaroda muzeja kruojumā, bet 27 beja jauni. Jei ari stuosta, ka dasaceitajā projektā beja divejis sadalis – dzeļža izstruoduojumi i bronzys, vystik dzeļža izstruoduojumu restauriešonai finansiejums natyka daškierts. Ināra ari stuosta, ka Preiļu muzejā da šam ir restaurāti ari cyti prīškmati, par pīmāru, Preiļu muižys parka Borhu kapleicys izrokumūs tyka atrosts mundera fragments. “Kapleicys apakšā bejušys kapenis, kurys dīvamžāļ jau seņuok beja montraču izdemolātys. Mundera fragments patīseibā beja parosts muola pykuceits, kur arheologi saredzēja, ka tī varātu byut pūdzeņa. Borhu montuojums myusu pusē ir byutyskys viesturis aspekts, deļtam skaitom par vajadzeigu atjaunuot i saglobuot vysys mozuokuos detalis,” tai Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzeja golvonuo kruojuma globuotuoja Ināra Gražule.

Par prīškmatu restauraceju tyka vaicuots ari Bolvu nūvoda Baļtinovys muzejam, kura vadeituoja Antra Keiša vystik pīzyna, ka da šam tuos nav veiktys. Jei skaidroj, ka muzejā napaseņ ir nūsasliedzs apjūmeigs muzeja telpu renovacejis projekts, kurs ir prasejs lelus pošvaļdeibys finansialus īguļdejumus, taipoš ari lelu daļu birokratiskuo dorba i saskaņuošonu. “Mums eksponatu vydā ir jauni arheologiskī prīškmati, kuri nūteikti byutu restaurejami, vystik reali nav bejuse vareiba dasagiut papyldu projektim. Pārņ asam pabeiguši muzeja ekspozicejis muokslinīcyskū projektu, šūgod struodojam tuoļuok pi vysa tehniskuo projekta. Cerams, ka nuokušajā godā otkon raksteisim projektu, kab jaunū ekspoziceju ari reali izstruoduotu. Saīt, ka tys ir vysmoz treis godu dorbs, gars process,” doluos Antra Keiša.