Franču baroks ar čaji Latgolys zīmā

Baroka muzykys dīnuos Rēzeknē ir bejuši daudzi izcili muziki. Jau pyrmajā koncertā 2005.godā klauseituoji īsapazyna ar spūžū klavesinisti Īvu Salieti, kura tymā laikā dzeivuoja Vuocejā. Paguojušajā vosorā prīceigi puorsteidza ziņa, ka niule Īva dzeivoj Rēzeknē. Muzykys meiļuotuoji sazarūseja – nu varēsim bīžuok dzeirdēt lobu muzyku! I lyuk, Īva myus aicynoj iz sasatikšonu – muzykā i sarunuos.


Kai Tu klivi par rēzeknīti?

Par rēzeknīti klivu pamozom – pyrma vairuokim godim kūpā ar kolēgem nu Bāzelis suokūt Baroka dīnu tradiceju. Kotru septembri, asūt ite Rēzeknē, rēzeknīšus īpazynu vaira i vaira. 14 godus muna sāta beja Freiburga, Vuocejā. Iz tīni brauču studēt Sanū muzyku – pabeidžu augstškolys Freiburgā i Bāzelē, suoku aktivi koncertēt, jutūs breineigi arī uorpus dorba – izaveiduoja breineigs draugu lūks, daudz laika varieju veļteit atpyutai i ceļuojumim, bet nasaverūt iz cīši pīpiļdeitū i interesantū dzeivi, piec koncertim sātā sagaideja kaktuss pūdeņā i pusizdzarta krūzeite nu jau solta čaja. I tod kaiduos Baroka dīnuos… nu labi, tuoļuok nastuosteiši, bet, kod maņ tyka dūta īspieja izavēlēt storp pīrostū dzeivi Freiburgā ci saimi Rēzeknē, es saprotu – saime i Rēzikne. Deļ tuo, ka zynu – muzike es varu byut vysod i vysur.

Kai Tev pateik Rēzekne i rēzeknīši?

Rēzeknē maņ ruodīs skaista ar sovu vacū kūka apbyuvi i cakainajom lūgu ailem. Pošu reizi tei ir šmuka ar boltojom kupanom i saulē speidūšajom lāstakom. Tūmār vysskaistuokuo tei ir ar sovim cylvākim. Rēzeknē taipat kai cytur Latgolā dzeivoj spieceigi i sirsneigi cylvāki. Taida beja ari muna baba, pi kurys Dubnys krostūs pavadeju bierneibys laimeiguokū laiku – vosorys. Deļ tuo dzeivuot ite maņ nav nikas jauns, dreižuok pat kai atsagrīsšona pi saknem. Maņ cīši pateik dzierdēt latgalīšu volūdu, just, kai Rēzeknē i nūvodā apsazynoj, cīnej i kūpj tradicionalū kulturu. I vēļ – ite ir vysleluokī dzīduotuoji, tikū kai kūpā saīt vairuoki, tai jau aizīt daudzbolseiba!

Nu Vuocejis Tu tak naatbrauci vīna. Pastuosti par sovu ceļabīdru – klavesinu!

Baroka dīnuos myusim beja mierkis – koč kod nuokūtnē Rēzeknē juobyut klavesinam. Laikam itai dūmai ir bejuse cīši spieceiga energeja, deļ tuo nu Rēzeknē ir na tikai klavesins, bet arī klavesiniste. Latveja nav eipaši puorpyldāta ar klavesinim – daži itaidi instrumenti ir Reigā, nu kurim, sovukuort, daži ir ituo vuorda cīneigi. Laikam vīns mozs klavesineņš ir Cēsīs, bet naasmu dzierdiejuse, ka veļ kur cytur. Šūbreid muns instruments Rēzeknē jiutās cīši labi, pyrmū reizi pīdzeivuoja eistu zīmu. Kūpā jau asom uzastuojuši Lelajā Giļdē, Radio Klasika 15 godu jubilejis koncertā. Nu ir pīguojuse kuorta Rēzeknei i Muokslys nomam.

Kaids byus Tovs koncerts Rēzeknē? Kaidu atmosferu grybātu radeit koncertā?

Itys koncerts byus eipašs ar tū, ka īcarātys ari sarunys. Kai tys izaviers, redzēsim vokora gaitā – maņ pateikt zynoma pašplyusma i improvizacejis momenti. Tai, ka tys varātu byut puorsteigums ari maņ! Nu jau vairuok kai pusgodu asu ite, i ir daguojs laiks īsapazeit – grybu paruodeit, kū doru es, i ari īpazeit baroka muzykys cīnietuojus Rēzeknē. Byus franču baroks i Latgolys zuoļu čaja – munupruot, cīši sadereiga kombinaceja!

Tod iz sasatikšonu 9. febralī 18.00 Rēzeknis Muokslys nomā!

Inese Pāvule


Print Friendly, PDF & Email