Kaids byusi – decembri?

Laika zeimu vāruotuojs Vilis Bukšs nu Viļakys nūvoda Meirovys regulari pietej laika zeimis.
Niu jis stuosta, kas svietejams decembrī i kaids laiks varātu byut goda beidzamajā mienesī.

Laika zeimis. Decembris (Vylku, Svātku mieness)

Zīmys pyrmuo dīna ir 1. decembris.

Itymā dīnā aizaslādz durovys rudiņam i atsataisa vuorti zīmai.
Ticejumi: Kaids 1. decembris, taida puorsvorā i zīma.
Ka decembrī kūku i kryumu zori bīzuos snīga puorsluos teiti, tod lyuzs vosorā zori nu augļu gryutuma.

4. decembrī ir Buorbola.

Tei ir vušku dīna, deļtuo Buorbola (Buorbeņa) ir golvonuo vušku aizbiļdne. Tei beja vīneiguo decembra dīna pyrma Zīmyssvātkim, kod guoja čyguonūs. Buorbolys vokorā juoloksta pa greidu, ar rūkom juosyt sev pa ceļa golim, gūrnim, golvu i juodzīž:
Strump, muni jiereni, strump, kuozulieneni,
Es pots strumpuoju čyguonu vokoru.

Tys tyka dareits, kab cytugod vuškys i kozys labi saītu.
Ticiejumi: Snīgaina i zvaigžņuota Buorbolys nakts sūlej boguotu jiereņu byrumu.
Ka 4. decembrī ir pīaugūšs mieness (itymā godā tai ir), tod eistais laiks cierst baļčus i guozt pret zīmelim, kab tī byutu dyžan stypri i naplaisuotu.

Niklāva (Nikolaja) ci Zyrgu dīna ir 6. decembrī.

Itei ir ari legendaruo kristīšu Svātuo Nikolaja mieršonys dīna, nu leidz ar tū daudzuos Eiropys tautu tradicejuos slapanūs duovonu nesieja bārnim – Zīmyssvātku veceiča – dzimšonys dīna.
Ticiejumi: Kas itū dīnu nasvietej, tam napasadūs ni zirgi, ni vystys, ni vuškys.
Ka gryb veseleigus zyrgus, Niklava dīnā juodūd zyrgim auzys ar pyrma saulis lākta nūkauta gaiļa asni.

13. decembri ir Luceja.

Suocūt ar Luceju, dīna palīk jau par vīnu vystys nogu garuoka. Ari vylkači iz sapuļci eļnē īt treis reizis godā – Vosorysvātkūs, Juoņa dīnā i Lucejā.
Ticiejumi: Ka Lucejuos snīgputiņs i pārkiuņs, tod byus švaka zīma i švaks sīna laiks.
Ka Lucejuos daudzi snīga, tod ap Juoņa dīnu byus daudzi leita.

Pādejī nu četrim leluokajim goda svātkim ir Zīmyssvātki.

Seņči Zīmyssvātkus suoce svieteit 21. decembrī. Tūs svieteja 3 dīnys. Nu 24. decembra vokora leidz 27. decembram ci ilguok Zīmyssvātkus svietej kristeigajā tradicejā. Zīmyssvātki ir laiks, kod īt čyguonūs, ar solmu rūtuojumim rūtoj ustobpys, puškoj egleiti, nu sātys iz sātu īt Zīmyssvātku veceits i goldā teik lykts lobuokais, kas sātā atsarūn. Zīmyssvātku dīnuos Saule nūkuop nu sovys dabasu augstīnis i piec kosmiska akta ar Zemi suoc sovu celi iz aušku, preteimā Zīmeļzvaigznei. Tys ir vīneiguos i patīsuos Mīlesteibys pīdzimšonys laiks.
Ticiejumi: Ka Zīmyssvātku nakti dabasūs daudzi zvaigžņu, byus boguots jauns gods.
Kaids viejs īpyuš Zīmyssvātku pyrmajā dīnā, taids golvonūkuort pyuss vysu zīmu, nu eipaši zīmys pyrmajā mienesī.
Ka sļapnis ir piec Zīmyssvātku, rudzim draud brīsmis; ka pyrma Zīmyssvātku – rudzim nikas nadraud.

Vacuo goda vokora (31. decembris)

Tradicejuos ite dīna jau īsazeimoj kai Jauns gods, i tys ir suokums jaunai nūtykumu i tradiceju viertinei.
Ticiejumi: Ka Vacuo goda vokorā snīg, bitis labi spītuos i byus loba uobeļu raža.

Kaidu laiku varātu sagaideit decembrī?

2011. goda pādejais mieness, īspiejams, byus rudiņa i zīmys ceiņu laiks, kod leits jauksīs ar snīgu i sols meisīs ar meikstyunem. Rudiņa viejus pamozeišam nūmeis zīmys vieji, kas atness kai apguoli, tai nalelys viejputinis. Saulainom dīnom, kuru, ruodīs, byus saleidzynūši moz, sekuos nakts ar māranu, nu puorsvorā vīglu soltumu.

Zīmyssvātku laikā, īspiejams, byus nalels sols i drupeit snīdzeņa. Puors rudiņa laika zeimu līcynuoja, ka laikā storp Zīmyssvātkim i Jaunū godu soltums varātu pasastyprynuot, nu, sekojūt leidzeigu zīmu atteisteibai, ruodīs, leidz Vacajam Jaungodam (14. janvari) lels soltums nadraud. Īspiejams, ka zīma īsastīps pavasari, nu par tū varēs sprīst, vārojūt viejus laikā nu 26. decembra leidz Zvaigznis dīnai (6. janvarī).

Vaira paskaiteišonai: Viļa Bukša dīnroksts

Karteņā: 2007. goda 20. decembris, V.Bukša arhivs.

Muzykalajom nūskaņom: Borowa MC “Decembrī”

Borowa MC Decembrī by LgSC

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
22
Tre
22:05 Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
May 22 @ 22:05 – 23:00
Egita Kancāne. Syltuo mola. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
23
Cat
22:05 Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
May 23 @ 22:05 – 23:00
Valentins Lukaševičs. Casnāgu maizeitis. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
24
Pīk
22:05 Raibīs. Pyrma syltī. Zalta tesmi... @ Latvejis Radio 1
Raibīs. Pyrma syltī. Zalta tesmi... @ Latvejis Radio 1
May 24 @ 22:05 – 23:00
Raibīs. Pyrma syltī. Zalta tesmini. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]