Viļakā atdareita jauna dzejis gruomota

1. decembrī Viļakys Kulturys nomā tika atdareita vītejuo dzejnīka Valerijana Rundzāna pyrmuo tipografejā drukavuotuo dzejis gruomateņa “Nav manis bez Dzimtenes dziesmas”.

Valerijans Rundzāns dzims 1930. goda 1. februarī Viļakys pogosta Ūlasu cīmā. Dzejuot suocs 65 godu vacumā i, dzejnīku Bruno Vilka i Viļa Bukša īdrūšynuots i jim paleidzūt, 1997. godā datorsalykumā tika izdūts pyrmais dzejis kruojums “Manas emocijas Viļakā”. Tys uzmundrynuoja dzejnīku i sovys dzejis meiļuotuoju mudynuots Valerijans datorsalykumā 1999. godā laiž pasaulī ūtrū dzejis kruojumeņu “Emociju gūstā dzimtā novadā”. Tam sekoj 2003. godā izdūtuo dzeja “Atbalss provincē” i 2004. godā izīt catūrtais dzejis kruojums “Veltījums dzimtā novada skolām”. Jis ir pyrmais i vīneigais Viļakys nūvodā, kas pīsaistūt konkretus cylvākus i nūtykumus, sadzeivis leimenī apdzīž sovu dzymtū nūvodeņu.

“Vītola izdevniecībā” drukavuotū Valerijana Rundzāna dzejis gruomateņu “Nav manis bez Dzimtenes dziesmas” sastatejuse i ceļa vuordus veļtejuse izdevnīceibys redaktore i vadeituoja Ilona Vītola. Gruomatenis vuokam speciali itam dzejis kruojumeņam fotografeitū karteņu veļtejs fotografs Ilmārs Gūža i maketejuse Valentīna Cibuļska.

Dzejis gruomatenis atdareišonys svātkūs Viļakys Kulturys nomā autors pots skaiteja sovus patriotiskūs, ciļvieciskuos mīlesteibys pylnūs, dobai i tyvim cylvākim veļteitus dzejūļūs. Valerijana Rundzāna dzeja caur i caurausta ar Viļaku i dzymtū Viļakys nūvodu, ar cylvākim i dzymtuos pusis dobys ainavom. Juo dzeja ir rūtaļeiga, vīgla i patīsa, deļtuo ka pots dzejnīks ir vīnkuoršs i atkluots sevkuram lobys grybys cylvākam.

Dzejnīku i Viļakys nūvoda patriotu jaunys dzejis gruomatenis svātkūs sveice i atzineigus vuordus saceja gon Viļakys nūvoda prīšksādātuojs Sergejs Maksimovs, gon nūvoda dūmis deputate Regīna Brokāne. Pateiceibys vuordus, zīdus i vielejumu “tai tik turpynuot!”, Valerijans sajieme gon nu muosys Janīnys, Viļakys nūvoda bibliotekys vadeituojis Vijis Circānis, Viļakys muzeja vadeituojis Maijis Boldānis, gon nu sābrim, draugim i cytim juo dorbuošonuos atbaļsteituojim. Ar muzykalu sveicīni dzejis gruomatenis uotoru sveice folklorys kūpa “Atzele” i ansamblis “Sudaruški”. Pasuocīņa izskaņā Valerijans Rundzāns pasateice sovim lobvielim, Viļakys nūvoda dūmei, Regīnai Brokānei i izdeviejai Ilonai Vītolai par finansialū i materialū atbolstu, kab dzejis gruomateņa, kurys golvonais moto: “Kab es beju, kur nabeju, Viļakā maņ juobyut bej’, Pa pasauļu staigojūt, Viļaka bej’ ozūtē” varātu izīt tautuos.

Sagataveja: Vilis Bukšs, Viļakys biblioteka

Vaira par Valerijanu Rundzānu, skaiti ITE

Valerijana Rundzāna dzejis gabaleni:

Ezerzeme

Rītā sauli uzlēcot,
Ezerzeme pirmā sveic.
Labu rītu Latvijā,
Viens otram skaļi teic.
Braucot pa šīs zemes
Ceļiem kalnainiem
Ak, laime, kur tu ņēmi
Ezeru tik daudz!?

Te Balvi, Rēzekne un Viļaka,
Te mūsu Latgale vismīļākā.
Zini, ne jau vara,
Bet daba, ezeri to mīļu dara.
Un ezerzemes meitenes,
Kas ezeros šais peldās,
Ne visiem laime redzēt tās,
Bet tikai izredzētiem.

Lai kur es būtu pasaulē,
Ezerzeme mani sauc.
Jo tu man esi dvēselē,
Kas teici: “Mīļais, mājās brauc!”
Es atkal šajos kalnājos,
Kur Jāņugunis deg,
Kur apkārt visi strautiņi
Šais ezeriņos tek.

Priekā staro manas acis,
Klusos ezerus, kas redz,
Dzelmēs nogrimst mani sapņi,
Kad ezerzemi sniegi sedz.

*****

Ņem ceļa rozes manas sārtās

No Rīgas vilciens steidz ar mani,
Vecumos tam gala punkts.
Ausīs skan man sliežu zvani:
Gaidi mani, gaidi mani!

Jel neprasi man, pavadone,
Kamdēļ es skumji raugos logā.
Ja novīss manā ceļā rozes,
Ko dāvāt būs man viņai rokā.

Tu mana mīla, gaišie sapņi,
Kas manā sirdī koši zied
Es satikt tevi steidzu, steidzu,
Ar tevi dzīvē kopā iet.

Stāj vilciens sava ceļa galā,
Bet sliežu zvans vēl ausīs skan,
Divas skaistās, mīļās acis
Vecumos steidz pretī man.

Nu mēs esam kopā abi,
Tu gaidīji, es steidzos ļoti.
Ņem ceļa rozes manas sārtās,
Tās saudzētas tev vienai doti.

*****
Skaista mana tēvu zeme

Skaista mana tēvu zeme
No maliņas, līdz maliņai.
Ezerzemē saule lec,
Dzintarjūrā rotājas.

Latgalītē lini zied
Līdzās ziliem ezeriem.
Latgalītē baltie bērzi
Turas pretī negaisiem.

Vidzemīte vidū ir
Gaiziņkalna pakājē,
Gauja tek čalodama
Ievu ziedu paklājā.

Zemgalītē dziesmas bieži
Skan abos krastos Lielupei.
Tur aug rudzi, tur aug mieži,
Tur aug latvju zeltenītes.

Kurzemīte, jūras pērle,
Dzintarjūras apskalota,
Jūras vēju purināta,
Tautas dziesmās apdziedāta.

Skaista mana latvju zeme
Dzintarjūras maliņā,
Lakstīgalām skandināti
Meži, pļavas, kalni, lejas.

Galerejā: Valerijana Rundzāna gruomotys atdareišonys svātki Viļakā

Foto nu Viļakys bibliotekys arhiva


Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]