Izguojuse pādejuo Ontona Slišāna gruomota bārnim

2011. goda 28. decembrī dzejnīks, publicists, folklorys vuociejs i pietnīks, kulturys darbinīks Ontons Slišāns svynātu 63. dzimšonys dīnu. Ir paguojs gods nu šaļts, kod Ontona Slišāna vaira nav storp myusim. Tik daudzi, cik Ontons izdareja vīns pats sovys dzeivis laikā, myusim vysim, apkūpojūt spākus, ir juoturpynoj dareit kūpā.

Goda nūslāgumā 28. decembrī tyka atzeimāta Ontona Slišāna dzimšonys dīna, snīdzūt atskaiti gon Ontonam, gon myusim pošim, kū asam padarejušs goda laikā, kab turpynuotu Ontona Slišāna īsuoktūs dorbus folklorys, viesturis pieteišonā i namaterialuo kulturys montuojuma populariziešonā.

28. decembrī Upeitis Tautys nomā nūtyka Ontona Slišāna 14. gruomotys bārnim „Labi, ka labi” prezentaceja. Gruomotys izīšonu atbaļsteja Vaļsts kulturkapitala fonda Latgolys kulturys programma. Vileks nūvoda dūmis prīšksādātuojs Sergejs Maksimovs, pīsadolūt gruomotys prezentacejā, atzyna, ka pyrmū reizi pīsadola gruomotys prezentacejā, kurys autora vaira nav itymā pasaulī. „Ontons deve lelu īguļdejumu munā sirdī, munā darbeibā. Ontons ir vīns nu tim nadaudzajim dzejnīkim, kurs saprota sovu miseju. Jis deve nūruodejumus i vierzīni gon mums – politikim, gon vysai tautai, iz kurīni mums byutu juosatīc i kaidys ir myusu pamatvierteibys. Jis napuormete, jis nūruodeja, kū mes darejom pareizi, i nasakautreja aizruodeit iz tū, kū mes darejom napareizi. Napuorspiejama ir Ontona ideja, ka jaunuo gruomota „Labi, ka labi” dūs īspieju bārnim vuiceitīs na tik skaiteit latgaliski, bet ari guoduot latgaliski. Folkloru navar ītierpt vuordūs, tū var just i puordzeivuot – voi „Upeitis Uobeļduorzā”, voi kod dzīd Upeitis, Škilbanu, Latgolys sīvys i veiri, tik tod mes saprūtam, kas ir folklora,” puordūmuos dalejuos S.Maksimovs. Vileks nūvoda dūmis prīšksādātuojs atzineigi nūviertieja ari Ontona Slišāna saimis īguļdejumu dzejnīka ideju turpynuošonā, pasateice Andrim Slišānam par uzjiemeibu izdūt jaunū gruomotu i vielēja turpynuot Ontona īsuoktūs dorbus, kab vuoktu i apkūpuotu folkloru i latgalīšu tradicejis.

Ari Škilbanu pogosta puorvaļdīnks Andris Mežals pasateice Slišānu saimei par īguļdeitū dorbu i uzjiemeibu turpynuot Ontona Slišāna dorbus. „Kū vaira paīt laika, tū vaira mes saprūtam, ka juo pītryukst arviņ vaira. Juo pītryukst na viņ saimei, na viņ Upeitei i Škilbanu pogostam, bet ari Latgolai i Latvejai. Ontons Slišāns vēļ ilgi, ilgi paliks myusu atmiņuos,” saceja A.Mežals.

Upeitis Tautys noma vadeituojs Andris Slišāns īpazeistynuoja pasuocīņa dalinīkus ar vysom Ontona Slišāna gruomotom, kas izguojušs bārnim. Dīvam žāļ vīneiguo autora pasaulī, kurs raksteja ailis bārnim latgaliski, itei gruomota – „Labi, ka labi” – byus pādejuo, itymā gruomotā izdūti vysi Ontona Slišāna saraksteitī dzejūli bārnim. Deļtuo Andris Slišāns aicynuoja tūpūšūs dzejnīkus raksteit dzeju bārnim latgaliski. Ontona Slišāna savuoktuo i apkūpuotuo materiala pīaugušajim gon byušūt vēļ vairuokom gruomotom.

Jaunuo, kruosainuo gruomota „Labi, ka labi” ir dūmuota bārnim, kuri suoc vuoceitīs skaiteit. Kab gruomota bārnim patyktu, tū papyldynoj nūvodneicys Rudeitis Kašys kruosainī, dzeiveigī zeimiejumi.

Kūpā Ontonam Slišānam ir izguojušs četrpadsmit gruomotys bārnim: „Raibī panti” (1991), „Lyugums sapneišam” (1992), „Par gadskārtu Jānīts nāca” (1993), „Cik vējam krāsu?” (1994), „Zynamōs meikleites” (1995), „Ziemneši” (1996),  „Rūtaļu gods” (1997), „Rotaļa” (1998), „Saulei par prieku” (1999), „Nepareizais” (2000), „Laiks” (2001), „12” (2006), „Rūtaļu vydā” (2009), „Labi, ka labi” (2011).

Andris Slišāns par kotru izdūtū gruomotu prota pastuosteit stuostu, kai tei topuse. Andra paaudze ir izauguse ar ailem nu kruojumim „Raibī panti” i „Lyugums sapneišam”, daudzus Ontona Slišāna dzejūļus skaita Upeitis pamatškolys stuņdēs. Pyrmuos izdūtuos gruomotys ir nalelys brošurenis, nav izdūtys bīzajūs vuokūs, nav kruosainūs karteņu, bet tys namazynoj gruomotu vierteibu. Pādejūs godūs gruomotom zeimiejumus zeimiejuši gon Rēzeknis Muokslys školys bārni, gon Upeitis cīma bārni. Kruojumā „12” Ontona Slišāna bārnu dzejūli ir puormeiti 12 volūduos. Kruojumā „Rūtaļu vydā” lobuokī dzejūli ir na viņ latgaliski i latviski, bet ari lītuviski i žemaitiski, kab sābruzemis bārni ari īsavuiceitu Ontona Slišāna ailis.

Gruomotys „Labi, ka labi” pasuocīnī uzastuoja tūpūšī muzykanti Kate i Dominiks Slišāni, Uko Kokņevičs, Osvalds Roze, Dagneja Razminoviča, Baļtinovys Muzykys školys vijūļnīku ansamblis i klarnetistu trio. Ontona Slišāna ailis deklamēja i skaiteja Andris Slišāns, Elvita Krakope i Sinteja Vizule. Sūla daņci demonstrēja Upeitis pamatškolys bārni, ritmikys sūļus ruodeja Upeitis Tautys noma ritmikys puļceņa dalinīki, i nūslāgumā dzīduoja Upeitis jaunīšu folklorys kūpys jaunuos sīvys, kurys puorlīcynūši paruodeja, ka ir i byus spieceigys dzīduošonys tradicejis turpynuotuojis Škilbanu pogostā. Vysi bārni i pīaugušī, kuri beja sagatavejušs prīšknasumus, sajieme duovonā jaunū gruomotu „Labi, ka labi”.

Teksts i kartenis: Vineta Zeltkalne sadarbeibā ar Upeitis Tautys noma vadeituoju Andri Slišānu.

.


Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Nūtikšonu kalendars

May
8
Sai
10:00 Diskuseju cikls “Ar Eiropys tvie... @ Zoom
Diskuseju cikls “Ar Eiropys tvie... @ Zoom
May 8 @ 10:00 – 14:00
Diskuseju cikls "Ar Eiropys tvierīni Latgolā" 2021 @ Zoom
Lai veicynuotu jaunīšu radūšū dūmuošonu i ideju radeišonys spieju, uzlobuotu prezentaceju i komunikacejis prasmis, kai ari mudynuotu jaunīšus pīsadaleit sabīdreibai svareigu vaicuojumu rysynuošonā, ituo gods pavasarī turpynoj reikuot pasuokumu ciklu “Ar Eiropys tvierīni Latgolā”.  8.[...]
20:00 Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 8 @ 20:00
Gundegys Rancānis gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Nu 14. apreļa da 8. maja Latgolys Kulturviesturis muzeja lūgu vitrinuos ir īspieja apsavērt muokslineicys Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Karteņa: rezekne.lv
May
9
Svā
12:00 Koncerts “Pasavēros saulītē” @ YouTube
Koncerts “Pasavēros saulītē” @ YouTube
May 9 @ 12:00
Koncerts "Pasavēros saulītē" @ YouTube
Sagaidūt Muotis dīnu, Kulturys i tautys muokslys centrs “Ritums” pīduovoj virtualu tautys muzykys koncertu “Pasavēros saulītē”. Nu 9. maja 12.00 stuņdem tū varēs apsavērt kulturys centra YouTube kontā ITE. Koncertprogramu taisejuši Aīda, Asnate i Aurēlija[...]
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduošo... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduošo... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 9 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduošona pi krucifiksu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness nuok ar tradicionalīm maja dzīduojumim pi krucifiksu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdini 15.00 stuņdēs pi krucifiksu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – pi Malvīnes sātys.   
20:00 Māra Čačkys izstuode “Klātienes ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys izstuode “Klātienes ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
May 9 @ 20:00
Māra Čačkys izstuode "Klātienes dialogi" @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Muokslys dīnu ītvorūs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs aicynoj iz muokslinīka Māra Čačkys dorbu izstuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode byus daīmama nu 26. apreļa da 9. maja.  Vaira par Māra Čačkys izstuodi ITE. Izstuodi varēs apsavērt[...]