Juoņa Gleizda kruosainuos fotografejis i pyrmais fotoaparats

17. janvars ir pādejuo dīna, kod Latgolys Kulturviesturis muzejā (3. stuova zalā, Atbreivuošonys alejā 102, Rēzeknē) vēļ īspiejams apsavērt fotografeju izstuodi „Juoņa Gleizda kruosu pasauļs”. Sīvītis, zīdi, ainovys, klusuo doba i motosports – kotrā fotografejā vīna mirkļa tvārums ci dzili filosofisks pīredzis atspulgs.

Nu piļsātys viesturis pastuoveigajā ekspozicejā „Rēzekne laikmatu grīžūs” apsaverams Rēzeknis nūvodnīka, Treju Zvaigžņu ordeņa kavalera, Starptautiskuos Fotomuokslys federacejis muokslenīka – EFIAP Juoņa Gleizda (1924-2010) pyrmais fotoaparats „Exacta”, ar kuru jis struoduojs nu 1951. leidz 1994. godam. Taišni ar itū fotoaparatu Juoņs Gleizds radeja muokslys foto „Rudiņs I” (uobuļi), par kū 1969. godā Rumanejā sajiema pyrmuos divejis zalta medalis, tys beja suokys vaira kai 800 pasauļa apbolvuojumim.

Fotokameru „Exacta” muzejs 2003. godā sajieme nu poša muokslenīka, nu juo kundze Annele Gleizda 2011. goda nūgolē, atkluojūt izstuodi „Juoņa Gleizda kruosu pasauļs”, izduovynuoja J.Gleizda izohelejis tehnikā taiseituo izciluo dorba „Rudiņs I” originalu, kas ir bejs eksponāts Rumanejā (1969), Francejā (1971, 1976, 1984), Pūlejā (1972), Krīvejā (1975) i Beļgejā (1983, 1984), i taišni par itū muokslys foto J.Gleizds ir sajiems 10 apbolvuojumus.

„… taidu biļdi sataiseit – tys gon byutu kū vārts! Tik smolku attālu, kai spīgelī…” tai reiz školys godūs esūt sapņuojs par fotografeju Juoņs Gleizds (V. Folkmanis, izstuodis katalogā, 1984) i jam tys izadeve, deļtuo ka šudiņ kotrs juo manboltais muokslys foto ir kai dvēselis atspulgs zvaigžņu spīgelī.

Juoņs Gleizds beja izcils izohelejis meistars, jis perfekti puorzynuoja sarežgeitū, cīši smolkū i dorbītylpeigū tehniku, nu fotomuokslā itys pacīteigais dorbs ir puorsavierts gaiseigā vīglumā, kļiustūt par natveramys gaismys apmirdzātom pērlem.

Juoņa Gleizda malnboltuos fotografejis ir nūvārtātys i apbreinuotys vysūs kontinentūs – gon Eirazejā, Dīnvydamerikā, Zīmeļamerikā, gon Australejā i Antarktidā. Zynūt muokslenīka dzeivis liktini – nalaimis gadejumā jis zaudiejs obeju rūku plaukstys, vēļ vaira pīaug apbreina par juo spieju atkluot fotografejuos breinumu atspulgus gon sīvītēs i pučēs, gon ainavuos, klusajā dobā i motosportā.

Juoņa Gleizda fotografejuos ir trauslums i spāks, vāsums i syltums, atkluoteiba i nūslāpums vīnlaiceigi, kas kotram pošam juoīrauga, juosajiut i juomieginoj atminēt.

.
Juoņs Gleizds (1924-2010)

Dzims natuoļ nu Rēzeknis – Ilziskolna pogosta Vacgailumūs, vuicejīs Nautrānu pamatškolā, kur pošureizi sataiseita ekspoziceja par izcylū absolventu, piec tam beidzs Rēzeknis tehniskū orūdškolu i struoduojs Rēzeknis piļsātys dzelzceļa depo. Piec Ūtruo pasauļa kara nu 1952. leidz 1994. godam struoduojs Reigys Traumatilogejis i ortopedejis institutā kai muokslenīks fotografs, fiksejūt operaceju nūrisis, gon traumys i medicinys zynuotnis mikropasauļu.

Nalaimis gadejumā 1948. godā kliva par 1. grupys invalidu, nu tys nav bejs škierslis fotografiešonai. Ar fotografeju nūsadorbuoja nu 1951. goda, nu sapņuojs par tū jau nu 9 godu vacuma. 1952. godā beidzs apvuiceibys kursus fotografejā i fotoizstuodēs pīsadalejs nu 1957. goda, eipaši nūpītni fotomuokslai pīsavierss nu 1962. goda, starptautiskajuos izstuodēs pīsadalejs nu 1964. goda, pyrmuo nūzeimeiguokuo personalizstuode sareikuota Reigā 1977. godā, dorbuojīs dažaiduos fotoizstuožu žurejuos i pots pasnīdzs foto nūdarbeibys kursus. Nu 1962. goda bejs Reigys fotokluba i Latvejis fotomuokslenīku savīneibys bīdrs i vaļdis lūceklis. 1953. godā apsapreciejs, sīva Annele, dāls Ēvalds.

1979. godā daškierts AFIAP tituls – Starptautiskuos Fotomuokslys federacejis muokslenīka nūsaukums, 1988. godā – EFIAP gūda nūsaukums (ekselence), 1985. godā īkļauts Šveicis „Fotografu starptautiskajā enciklopedejā”, 1988. godā – „Latvejis padūmju enciklopedejā”, 2003. godā īkļauts enciklopedejā „Muoksla i arhitektura” i c.

Personaluos izstuodis eksponātys i muokslys fotografejis atsarūn dažaidūs pasauļa foto salonūs, pīsadalejs 800 starptautiskajuos izstuodēs, nu tom 120 ar FIAP patronažu, vysūs 6 kontinentūs daudzuos pasauļa valstīs.

Pyrmū diplomu fotomuokslā sajiems 1964. godā, kūpā sajamti 600 diplomi nu vysim sešim kontinentim, 170 medalis, 13 gob. FIAP lentys, 18 kausi, 29 Grand Prix, 1989. godā Mārteņa Buclera premejis laureats, 1995. godā par nūpalnim Latvejis fotomuokslā daškierts Treju Zvaigžņu ordeņs i c.

1964. – 2003. godā izdūti personalkatalogi Latvejā i uorzemēs; 1985. i 1991. godā uzjimtys dokumentaluos kinys „Juoņs Gleizds”, 1998. godā izdūts muokslys fotoalbums „Gaismys atspulgs”, fotografejis publicātys vaira kai 600 katalogūs, godagruomotuos, kalenderūs i presis izdavumūs Latvejā i uorzemēs, J. Zuoleiša gruomotā „Mīlesteibys vuordā”, V.Vogula gruomotā „Mes vīnā laikā” i c.

 

Karteņuos: 1. Juoņa Gleizda fotoaparats „Exacta” i medalis LKM ekspozicejā „Rēzekne laikmatu grīžūs”.
2. Izstuodis „Juoņa Gleizda kruosu pasauļs” atkluošona LKM 2011. goda 23. decembrī – Annele Gleizda izduovynuojuse LKM direktorei Anastasejai Strautai J.Gleizda izohelejis tehnikā taiseituo dorba „Rudiņs I” originalu.
Foto: Aleksandra Bondarenko

Informaceju sagatavieja: Maija Upeniece, Latgolys Kulturviesturis muzejs

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
18
Tre
15:00 Lienītis Slišānis izstuodis “Uzd... @ Latvejis Nacionaluo teatra Jaunuo zale
Lienītis Slišānis izstuodis “Uzd... @ Latvejis Nacionaluo teatra Jaunuo zale
May 18 @ 15:00 – 16:30
Nu 10. maja Latvejis Nacionaluo teatra Jaunajā zalē apsaverama Lienītis Slišānis izstuode “Uzdevums”. Izstuodi īspiejams apmeklēt stuņdi pyrma izruožu suokuma i izruožu laikā. Lienīte Slišāne ir gaismu muokslineica i 2020. goda beiguos sajēme “Spēlmaņu nakts”[...]
16:00 Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Mozūs Ratnīku krysts
Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Mozūs Ratnīku krysts
May 18 @ 16:00 – 17:30
Majs katuoļu bazneicys kalendarā ir Svātuos Jaunovys Marijis mieness – laiks, kod Vabalē teik izpuškuoti ceļa molys krysti i nūteik maja dzīduojumi. Ari itūgod, saglobojūt vīnu nu namaterialuo kulturys montuojuma tradiceju, pogosta ļauds teik aicynuoti[...]