Izguojuse gruomota „Pūļu Inflantejis latvīši“

Vaca golā, 2011. gods pošuos beiguos, ceļu pi latgalistikys pietnīku i cytu skaiteituoju suokuse Latvejis Universitatis Akademiskuo apguoda gruomota „Pūļu Inflantejis latvīši“.

Ar itū publikaceju aizasuoc jauna LU izdavumu sereja „Latgalistikys biblioteka“. Tamā nūdūmuots izdūt agruoku laiku i jaunus monografiskus pietejumus i cytus materialus latgalistikā. Latvīšu kulturys viesturei svareigais pūļu folkloristis Stefanejis Uļanovskys (Stefanija Ulanowska) 19. godu symta beigu dorbs „Pūļu Inflantejis latvīši..“ („Łotysze Inflant Polskich…“) latvīšim leidz šam beja moz pazeistams, vysu treju dorba daļu nabeja nivīnā Latvejis bibliotekā.

Etnografiskūs aprokstu i folklorys materialu izlase par Latgolys (tūlaik Inflantejis) latvīšim suokta publicēt 120 godu tam atpakaļ Krakovys Zynuotņu akademejis (Akademia Umiejętności w Krakowie) godagruomotā „Ziņu kruojums nūvoda antropologejā..“ („Zbiór wiadomości do antropologii krajowej…“). S. Uļanovskys Viļānu apleicīnē salaseitūs materialu vuokums nūdrukuots XV, XVI i XVIII siejumā, kotra daļa izdūta vēļ i atseviškā nū-vylkumā.

S. Uļanovskys publicātī teksti puorsteidz ar latgalīšu volūdys dabiskumu, dzeiveigumu, boguoteibu, kruosaineibu, ar itū jau seņ saistūt filologu uzmaneibu. „Łotysze Inflant Polskich…“ 120 godim beja veļteita 4. storptautyskuo latgalistikys konfereņce Poznaņā 2011. g. 20.–30. septembrī.

Gruomotys  1. daļa ir etnografiskys apceriejums, kur eiss kulturviesturyskais īvods puorīt boguotā Latgolys vidīnis ļaužu materialuos i namaterialuos kulturys raksturuojumā, īpazeistynojūt ar Latgolys zemnīku sātu i jim pošim — volūdu, īrodumim, raksturu, sātys parādu i svātku svieteišonu, ticiejumim i laika vāruojumim; stuosteitū atdzeivynoj folklorys citiejumi, konkretu vītu, nūtykumu, ļaužu pīminiešona. 2. daļā publicātys 194 latgalīšu tautysdzīsmis i daudz sižetā vīnuotu vysaida garuma kuozu (44), buoriņu (12), gonu (10), karaveiru (7), jūku, dzāruoju, mīga, Dīva i tml. dzīšmu (cytys — ar notom; nūdalis beiguos — vairuoku bolsu i kadrelis melo¬deju paraugi vēļ i atseviški), taipat 474 parunys (autoris dūtuo klasifikaceja te i cytur ir vysā nūsaceita), sokomī vuordi voi cytaiži saisteiti izasacejumi i 215 meikļu, nu kuo škierti aizdavumi pruota osumam. 3. daļā skaitoms nazcik teiku, 53 vysā naparosta sižeta puorsokys i 22 jūku stuosteni par kaidu naviņ smīkleigu voi pavuiceigu gadīni.

Deļ lītuotuoja parūceiguma gruomotai sataiseits vīnuots satura ruodeituojs, na-daudz dakūpūt viersrokstu strukturu i dalīkūt tryukstūšūs tulkuojumus nu pūļu volūdys (vītom — paskaidruojumus, preciziejumus). Vysur raudzeits paturēt originala leksiskuos i gramatiskuos sovpateibys.

Jaunajā izdavumā reproducātūs „Ziņu kruojumu..“ materialus skeniejs i gruomotys maketu taisejs latvīšim labi pazeistamais Sanktpīterburgys Vaļsts universitatis baltists Aleksejs Andronovs, vuoka dyzainu veidovuse LU Akademiskuo apguoda datordyzainere Ieva Tiltiņa. Skenātūs tekstus teirejuši Viktors Andronovs i Santa Logina, pūļu volūdys vaicuojumūs konsuļtiejuse Dr. philol. Juzefa Paršuta. Izdūšonu finaņsiali pabaļstejs Vaļsts kulturkapitala fonds, tehniskuos lītuos paleidziejs Latgolys Studentu centrs.

Gruomotys prīškvuordus juos redaktori A. Andronovs i L. Leikuma beidz ar itaidim vuordim: „Cīši grybātūs, kab etnografiskūs i folklorys materialu apkūpuo¬juma „Pūļu Inflantejis latvīši..“ atkuortuota izdūšona veicynuotu unikaluo vuokuma vyspuseigu akademiskū izpieti, taipat kab jis palyktu par bīži lītojamu olūtu kai Latgolā, tai cytur Latvejā i uorpus juos.“ Kab tai i byutu!

.
Sasateik Stefanejis

Stefanejis Uļanovskys „Pūļu Inflantejis latvīšu..“ pyrmuo prīškā stateišona nūtyka sastdiņ, 7. janvarī, Reigys latgalīšu bīdreibā „Trešō zvaigzne“. Tīpat ar sovys i Vladislava Urtāna škoļneicys Inārys Kunigys apceriejumu „Madalānu pilskalns, ciems un kapulauki. 1. g. t. pr. Kr.—13. gs.“ (2010) kluot asūšūs ļauds īpazeistynova arheologe Stefaneja Urtāne.

19. janvarī LU Profesoru klubeņā ar „Pūļu Inflantejis latvīšim..“ īsapazeis akademiskī spāki — latvīšu senejūs rokstu pietnīki. Iz jaunuo semestra suokuma gruomotys prezentaceju plotuokam ļaužu pulkam gatavej Latgolys Studentu centrs.

Informaceju sagatavieja: Lideja Leikuma

.

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Kalenders

May
19
Svā
all-day Foto muokslinīka Juoņa Gleizda s... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Foto muokslinīka Juoņa Gleizda s... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
May 19 all-day
Nu 9. apreļa da 19. maja Latgolys viestnīceibys “Gors” Muokslys galerejā i pyrmuo stuova seminaru telpā eksponāta foto muokslinīka Juoņa Gleizda symtgadei veļteita izstuode “GAISMĀ. punkts”, informej “Gora” puorstuove Santa Kļaviņa. Izstuode sastuov nu Juoņa[...]
all-day Latgolys grafikys simpozeja izst... @ Rotko muzejs
Latgolys grafikys simpozeja izst... @ Rotko muzejs
May 19 all-day
Pīktdiņ, 22. martā, 16.00 stuņdēs Rotko muzejā nūtiks 12. Storptautyskuo Latgolys grafikys simpozeja nūslāguma izstuodis atkluošona i muokslinīku gūdynuošona.   Storptautyskais Latgolys grafikys simpozejs, kas itūgod nūteik nu 8. da 22. marta, jau divpadsmytū reizi[...]
all-day Rotko muzeja pavasara sezonys iz... @ Rotko muzejs
Rotko muzeja pavasara sezonys iz... @ Rotko muzejs
May 19 all-day
1. martā ar četrom jaunom Latvejis muokslinīku izstuodem tiks atkluota Rotko muzeja pavasara sezona. Kai informej muzeja puorstuovi, tamā byus apsaverama izstuode “Bastions”, kuru veiduojuse vīna nu Latvejis laikmeteiguos gleznīceibys spūdruokūs muokslineicu – Frančeska Kirke, fotografa[...]