.

Runuojom īprīšk par Nacionalū teatri. Iz „Latgola.LV” naesi bejs, nu esi izruodis „Anna Kareņina” muzykaluo nūformejuma autors…
Nu tys tai jūceigi beja, taids interesns gods. Jau piec Tila (Dailis teatra izruode „Tils Pūcesspieģelis”, Kristaps beja muzykaluos partiturys autors – LaKuGa) maņ suoka biert taidi vysaidi pīduovuojumi. Nu tys laiks, kas ar Kareņinu beja nu vīnys pusis murgs, nu ūtrys pusis otkon pozitiva pīredze. Dailis teatrī maņ beja „Amour Fou”, kur mieginuojumu daudz, saspringti, tymā pošā laikā Nacionalā teatrī veidoj izruodi „Anna Kareņina”. Beidzās mieginuojums Dailē, piec mieginuojuma skrīnu iz Nacionalū, tī leidz vālam vokoram i tys beja ari laiks, kod maņ beja videji 15-17 izruodis mienesī. Kod tys periods beidzēs, beja breivys divejis dīnys i es tai siedieju, dūmoju – ka vēļ kod ni tai byus, lobuok mīreigi dzeivuot i napīkrisšu. Nu tymā pat laikā zynu, kod tai byus – tod gon jau pīkrisšu. Piec tom otkon piec Kareņinys beja pīduovuojumi, nu maņ paradzāta pyrmizruode, i saprotu, ka laimeigi nabyusim ni es, ni režisors. Tāņ ir tai – ka iz šaļti esi atsasliedzs nu tuos plyusmys, tūlaik paīt kaids periods, kod otkon suocās. Pagaidom niku naīspryngstu– voi ta maņ golvā muzykys moz skaņ.

.
Kai tu muzykali izapaud itymā šaļtī?
Itymā? Nu eksperimenteju vysa kū. Gon vīns pots, gon ari kūpā ar Gunču (bruoli Gunti Rasimu – LaKuGa).

.
Vīns nu tim aktualajim vaicuojumim ir – kas nūteik ar Bez PVN?
Nazynu. Tys taids cīši vīgls i gryuts vaicuojums. Tū mes kod ni nūformulēsim precizuok. Vīns skaidrs – „Bez PVN” nikod nabyus taida momenta, kod paziņuos par izjukšanu, kai, pīmāram, Backstreet Boys. Jī vīnkuorši nabeja bruoli. Tys jau byutu pasceit – Rasimu saime izjiuk. Jī pieški vysi škirās. Sīva ar veiru teoretiski vēļ var škirtīs. Bet nu itys byutu kai, pīmāram, dāls škiertūs nu muotis. Nu es jau ar kai ba aizbrauču iz Reigu, nu piec puora mienešim vys tik braucu atpakaļ. Ite paralelis valku ar „Satellites.LV” (latvīšu muzykys grupa, dorbojās bruoli Žildis – LaKuGa). Beja „Satellites”, uzzibsnieja, daudzi godus otkon nabeja, i tod pasaruoda kai „Satellites.LV”. Taids pats bruoļu princips. Nu vīnys pusis prīcojūs, ka nasarealizeja dūma par ūtrū albumu, kod beja dūmuots, par tū, ka maņ tāņ drupeit sovaižuoka vīzeja, kai tam vādzātu izaklauseit. Ite gryuts ari sastuova vaicuojums – mes asam izkaiseiti pa vysu Latveju, pat pa vysu pasauļu (Aija Portugalē, Guntis Rēzeknē, Arča Bolvūs, Kristaps Reigā – LaKuGa). Mes naasam pat vīnā rajonā! Nu LaKuGys skaiteituoji var byut mīreigi – itys taids puormaiņu periods i nikas nav apsastuojs!

.
Otkon vīns vaicuojums kai reizi nu pīsauktajim LaKuGys skaiteituojim – kur Tu grybātu dzeivuot?
Grybātu es dzeivuot nazkur vysdzeišuok pi kaida azara, jebkurš nu Latgolys azarim maņ dar. Dar ari vīnolga kura pļova Latgolā. Tī ir sova sāta ar daudz bārnim, iz kuru piečuok brauc daudzi mozbārnu, tī siežu es ar sovu ceļabīdrini. Vīneigi tāņ, lai cik ari maņ bīži nasagrybātu atsarast Latgolā, nu vys tik tū ir tai gryuši savīnuot – dzeivuot tī i realizētīs tai, kai gribīs ite… Pi dobys es grybātu dzeivuot… nazkas reizi maņ vaicuoja, kur tu lobuok jiutīs – piļsātā ci dzeraunī? Bet es eisti nasajiutu labi ni vīnā, ni ūtrā vītā, ka es tī asu par ilgi. Asu nu sabīdreibys atkareigs cylvāks, sabīdreiba maņ cīši pateik, nu tymā pošā laikā maņ pateik ari byut paceli nu sabīdreibys, kab sajustu, cik labi cylvākūs, a cylvākūs sajust, cik labi klusumā. Ka es mieginu atsacerēt tū laiku, kod es jutūs labi, tod beja moments, kod puorsacielem iz tādinejū dzeivūkli i nazkaidā trešā dīnā atslēdze myusim elektreibu – tys deļ tuo, ka īprīškejī eirnīki godi nabeja par tū moksuojušs. Vysu nūkuortuoju, zvonu iz Latvenergo – nui, vyss kuorteibā – pīcu dīnu laikā daslēgs. Nu i jī, prūtams, izmontuoja vysu dūtū laika īspieji. Bet tuos dīnys – es tik seņ nabeju cik daudzi puorskaitiejs, rakstiejs. Tys mīrs, ka tev nikas naspīž, nikaidys reklamys, internetā līkuos saitis. Nu kod daslēdze atpakaļ – kai ba forši, bet nu ūtrys pusis… eh… īraun jau uotri tys mīrs. Sapņoju par dzeivi nazkaidā taidā vītā, kur es varu atsaslēgt i tymā pošā laikā otkon mīreigi dasaslēgt atpakaļ vysai itai sabīdreibai.

.
Varātu nūslāgumā kaidu tipiskū gola vaicuojumu… nūvielejums LaKuGys skaiteituojim… Nā, kū Tu pots grybātu paspēt izdareit pa itū godu…?
Jamūt vārā, ka itys ir pādejais gods… Atīs 21. decembris. Es uzskotu, ka 22. decembris atīs i ar tū juodzeivoj. Maņ ruodīs, ka cylvākim bīži daudz kū vāga atsaļaut izdareit – vaira kai gribīs. Eipaši pīsagiut pi dzelom, kū nikod dzeivē naesi darejs, bet ruodīs, ka varātu byut. Naseņ puorskaiteju paradoksu – nasabeisti dasagiut pi dzelom, kurys eisti namuoki. Tai ari – Noasa škierstu taiseja amatīri, nu Titāniku profesionali. I kurs izdzeivuoja? Atsaļaut vaira na kai pošam ruodīs, nu navāga ari puorspeilēt. Tys nūvielejums sev i vysim. Myusim latvīšim – latgalīšim, paļdis Dīvam, drupeit sovaižuok – genūs ir īlikts: nu, ai, kū ta es, maņ jau školā īvuiceja, ka nabyušu nikaids Mendeļejevs. I tei ir na viņ audzynuošona, bet ari geni. Atsaļaut pamieginuot apguozt pošsaprūtamys lītys i mieginuot – vys tik par sovu vītu zam saulis juopasaceina. Nikas naatīt šviļpuodams, o da! – par tū es puorsalīcynu, lai ari cik pagaidom ruodīs vyss čotka i mīreigi sleidi kai pa taidu akvaparku. Atsaļaut dažreiz vāga īsavuiceit pasceit, kū tu dūmoj, ka zini, ka tys ir svareigi i izmaineis koč vīna cylvāka dūmuošonu.

.
Kū mes nu Tevs varātu sagaideit „pādejā godā”?
Vīns ir – sagaideišona iz skatuvis jau jaunnedeļ Romeo tālā. Vyspuor dareišu cīši daudz kū. Vīns ir nūteikti – pasacensšu, kab LaKuGā ir daudz kū skaiteit par mani, myusim. Par tū, ka tai teiri simboliski aizstuovu Latvejis kulturu, nu pyrmom kuortom Latgolys kulturu – vysu laiku natīšā veidā tū doru, nu pagaidom, Dīvam žāļ, caur vysaidim Šekspīrim. Kab byutu vaira rokstu par vysaidom cytom lītom – par muzyku i na viņ! Na viņ – tys intrigai…

.

Pi Kristapa gostūs beja Edeite Husare

Karteņā: grupa “Bez PVN” koncertā Reigā, uora kopejneicā “Nekādu problēmu”, foto Edeite Husare
.