Dziļa zīma i myusu celi / vacūs gazetu viests

Kai pīsnīg snīgs, tai suok ruodeitīs, ka gols kluotu. Ari itymā zīmā cik na bīži dzierdāts par naizceineitim celim i švaku braukšonu. Tai, izaruoda, ka bejs ari nu laika gola. Gabaleņš nu gazetys “Latgolas Wōrds” – 1922. goda 25. janvara numera.

.

Dziļa zīma i myusu celi

Reši kod ir tik stypra zīma kai šei. Pyrmais snīgs izkryta iz nasolušys zemis. Zemkūpi suoka beitīs i grūzeit golvu, ka izgaiškūt rudzi i duobuls. Bet pi nalelys snīga kuortys, kura vīgli beja apsaguse zemi, īstuojūt stiprim soltumim zeme sasola i piec tam zam pošim Svātkim izkryta pīteikūši daudzi snīga, tai ka par zīmys siejis izgaisšonu bailis pazuda i zemis oruojeņa sirdi prīcynoj tei cereiba, ka rudzi puordzeivuos zīmu labi. Suokū nu Zīmyssvātkim leidz šam kotru dīnu snīg snīgs, celi aizpyusti, kryumūs i mežā tik daudzi snīga, ka navā īspiejams nu meža dabuot molkys.

Pa celim satiksme ir ļūti gryuta, soluos taišni navā īspiejams ībraukt; ceļa nazynuotuojs par solom navar puorbraukt, par tū ka celi īt pa duorzim, par pagolmim, zyrgam vītom juokuop iz snīga kuponys, kura snādzas jumta augstumā. Solys ir taišni tagad par lelu satiksmis škiersli, cīši apgryutynoj braukšonu. Vysugryutuok ir solys puorbraukt nakts laikā, ka navar redzēt apsnygušu sātmaļu, mītu i zediņu, a vysvairuok druošu aizžūguojumu, kuri ir taiseiti sātmaļu vītā. Bīži goduos, ka tagad nivīns brauciejs iz itim aizžūguojumim saplieš zyrgam suonu i pats sevi īvaiņoj.

Asmu tūs dūmu, ka tim, kam ryup vyspuorejis satiksmis lobums i kas ir pastateits par kuorteibys vāruotuoju, vajadzātu tūmār grīst iz tū viereibu, ka celi par solom vysaidā ziņā byutu pa snīgu puorrokti, tys padareitu daudzi vīgluoku satiksmi, byutu īspiejams vest vazumus i iz ceļa pasameitīs, bet tagad navā īspiejams solā pasameitīs, tai pat navā īspiejams braukt ar leluoku vazumu. Pi tagadejuos kuorteibys aizpyustajuos ar snīgu soluos bīži nūteik dažaidi nalaimis gadejumi. Vīns ūtram meidamīs salauž rogovys, sakrūpļoj zyrgus i t.t. Vieļuok ari vajadzātu grīst viereibu iz tū, ka pa ceļa molom, kur ir pastuoveiga kusteiba i kur navā gruovu nabyutu taisomi sātmali nu dzanyula druotem. Bīži goduos, ka nakts laikā cylvāks izbrauc iz taida sātmaļa, tymsā laikā naradzama i īvaiņoj sovu lūpeņu; tagad viejputņūs, kur drots apnastys ar snīgu, braucieji bīži saplieš sev kažukus i goduos, ka ar zyrgu iz tim izbrauc; zyrgu tai pi myusu ir moz, kuri vydaidā ziņā ir taupami i aizsorgojami nu vysaidom nalaimem.

Par nūžālojumu pi mums vyspuoreigi moz teik grīzta viereiba iz satiksmis celim. Zīmā jūs redzim aiznastus ar snīgim; vosorā ar salauztim, sapyvušim tiltim, par kurim navar nikas puorbraukt. Laime beja, ka puorguojušū vosor pa dažim celim puorbrauca Misitru prezidents i cyti ministri, tur tilti i celi tiuleņ tyka izlobuoti, bet tī celi, kur taidi augsti veiri nabrauca, beja napuorbraucami. Tai nu Rēzeknis iz Rozenmuižu i Stoļerovu ceļš ir pavysam navarams, pa muolainajom vītom brīsmeigi dubli, dūbis, tilti taidi sapyvuši i salauzti, ka par jim navar puorbraukt. Taids pat navarams ceļš ir nu Ondrupinis caur Pušu iz Antonopoli; nu Varakļuonim caur Stiernīni iz Rudzātim; nu Rudzātu iz Leivuonim i Preilim, Daugpiļs apriņčī; nu Preilim iz Vuorkovu i t.t. Ar vuordu – leluokuo daļa ceļu ir navarama braukt.

Tagad jau zīmys laikā, cikom ļaudim navā steidzūša dorba, tom vaļsts īstuodem, kurom ir juosaryupej par celim, vajadzātu grīzt viereibu iz itū.

Zīmys laikā izvest materialu deļ tiltim, tū materialu sagataveit, pīvest akmiņu, smiļkšu, grants. Itī dorbi byutu juopadora zīmā, tod jī apsaītūs daudzi liešuok! Bet par nūskumšonu myusu pošvaļdeibu īstuožu vieri nikod aizlaika iz itū nagrīž viereibys; tikai tūlaik, ka daīt kaida „nalaime” – ministru braukšona voi kas cyts, tod tikai keras pi ceļu izlobuošonys, atraun nu dorba ļaudis, rūk gruovus i iz celim kraun dubļus, kai tys beja radzams puorguojušū vosoru iz lelceļa nu Rēzeknis iz Ludzu i Cyskodim i cytur. Maņ ruoduos, ka pošvaļdeibu īstuodem vajadzātu grīzt nūpītnu viereibu iz velim i tūs saturēt vajadzeigā kuorteibā, lobus deļ vysim īdzievuotuojim, tod tūlaik pi ministru braukšonys navajadzātu tik beitīs par nakuorteigim celim i tik steidzūši, golvu lauzdamim, tūs izlobuot; kur varēs labi ļauds braukt, tur ari labi puorbrauks ministrs. Byutu ari labi, ka zīmā piec leluokom putinem pa lelcelim puorbrauktu ar trejstyutu deļ snīga izdzonuošonys iz molom. Itys dorbs nabyutu tik gryuts, bet nu juo byutu tys lobums, ka iz celim napīsakruotu daudzi līka snīga i tod ceļš byutu lobs.

Zīmys laikā, dziļajā snīgā atvīglynuotu satiksmi ari tys, ka vysumozuokais pa lelajim celim byutu īvastys divi slīdis i brauktu kotrs pa sovai lobajai rūkai, ar itū byutu nūvārsta tei slyktuo pasameišona, zyrgu komuošona, lītu lauzšona i vysys cytys napatikšonys īskaitūt par izaguozšonu. Taidu dorbu vuocīši zīmā dareja Kūrzemē i tai vysu zīmu beja lobi celi.

Lobs ceļš atvīglynoj satiksmi, div reizis leluoku var vest vazumu i div reizis mudruok var braukt! Lobs ceļš desmit kuorteigi atsamoksoj; vysur uorzemēs itū ir atzynuši i iz celim ir grīzta lela viereiba. Tai pat ari mums Latvejā ceļu ziņā vajadzātu jimt paraugu nu rītumu vaļstem, bet na nu Krīvejis!

Sābrs

.

Olūts: 

http://data.lnb.lv/nba01/LatgolasWords/1922/LatgolasWords1922-004.pdf

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
29
Tre
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
May 29 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Grupys “Saucējas” koncerts i daņ... @ Reiga
Grupys “Saucējas” koncerts i daņ... @ Reiga
May 29 @ 19:00 – 21:00
Latvejis Kulturys akademejis tradicionaluos dzīduošonys grupa “Saucējas” trešdiņ, 29. majā, 19.00 aicynoj is koncertu Āgenskolā Pāvula Jurjāna muzykys školys estradē, Bolūžu īlā 24. 
May
30
Cat
13:00 Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
May 30 @ 13:00 – Jun 2 @ 19:00
Nu 31. maja da 2. juņa Daugovpiļs piļsāta svieteis sovu 749. dzimšonys dīnu, aicynojūt daugovpilīšus i gostus iz kūpeigom svineibom – piļsātys svātkim „Mana pils – Daugavpils!”. Treis dīnu garumā byus vareiba baudeit vysaidys koncertprogramys,[...]