Myužeibā aizguojuse ailineica Bronislava Martuževa

Vakar, 13. februara vokorā 88. myuža godā ar veseleibys vainem iz placim nu ituo pasauļa aizguojuse ailineica, folklorys teicieja, nacionaluos pretuošonuos kusteibys dalineica, Treju Zvaigžņu ordeņa virsneica Bronislava Martuževa. Atsavadeišona nu ailineicys byus 18. februarī 12 stuņdēs Lubuonys katuoļu bazneicā, nu kureinis jū izvadeis iz Lubuonys Jaunajim kopim.

Martuževa dzymuse 1924. goda 8. aprelī Abrenis apriņča Domopolis (tādinejais Bierzpiļs) pogosta Slavitu sādžā kai septeitais bārns saimē, nu 1928. godā tāvs ar muoti puorsacāluši iz dzeivi Lubuonys pusē.

Ailineicys dzievis redzīņa pamati ir veidojušīs Latvejis breivvaļsts laikā, i tūs veiduoja na viņ saime, nu ari školys. Pastuoveigu olguotu dorbu jei nabeja struoduojuse, jo kai Nacionaluos pretuošonuos kusteibys dalineica i atbaļsteituoja nu 1946. goda leidz 1951. godam globuojās pagreidē sovā „Lazdiņu” sātā, piečuok bejuse apcītynuojumā i sūdu izcītuse Sibirī dažaiduos nūmetnēs (1951.-1956.), piec atsagrīzšonys ilgi i vairuokys reizis sekuoja uorstiešonuos slimneicuos i sanatorejuos.

Ir izdūti deveni Martuževys aiļu kruojumi, nu kurim pyrmi diveji ir ar Evys Mārtužys vuordu, „Kūpuotuos ailis” , divejis izlasis.

Bronislave bejuse tautys teicieja, poša saceriejuse dzīsmem gon vuordus, gon meldejis. Kinorežisors Zigurds Videņš par ailineicu iz sataisiejs dokumentalū kinu „Gaismas lāse”. Koč ari dzeivuodama tuoli nu centra i nabyudama kasdīnys sovstarpejā apritē, jei ir sajāmuse vairuokus apbolvuojumus – Treju Zvaigžņu ordeni (1995.), Rakstnīku savīneibys Goda bolvu par aiļu kruojumu „Nūpyutys” (Nopūtas) (1999.) i Kulturys fonda Speidūlus bolvu par aiļu kruojumu „Kā putni dzied” (2004.)

Pādejais Martuževys aiļu kruojums „Deg uguntiņa” izguojs 2011. godā pyrma Juoņu.

Bronislava Martuževa ir teikuse ari tautā zynomū latgalīšu tautysdzīsmi “Zemli zvaigzneite puorguoja”, kū sovulaik īrakstejuse kapela “Dziga”.

Vaira informacejis par ailineicys myuža guojumu

Informacejis olūts: LETA / Karteņa – foto: Aigars Hibneris

 

Puora Bronislavys Martuževys ailenis latgaliski

***

Dzeivoj, bruoleit, dzeivoj,
Nagars vēļ tovs myužs.
Kū tei svece olpom pleivoj,
Kas jū dzāsdams pyuš?

Apleik četri vieji,
Vydā daiņu syls.
Tu jau beji, tu dzierdeji,
Kai dzīd Daugavpiļs.

Natyka maņ prīka:
Aizceplē sēd vece.
Tī bez manis nūvodnīki
Symtim sveču dedze.

Jau nu šenes radzams:
Aizspeidēt jom tuoli.
Cikom kur kaids spaiteņš radzams,
Turīs, turīs, bruoļ!

 

Nuoc, Svātais Gors!

Ar guņsmēlem, ar līsmom nuoc, Dīvs Svātais Gors, puor mums,
Lai myusu sirdis, myusu pruots Tovs monts, Tovs pīdarums
Lai dusme bāg un skaudeiba nu noma, kas Tev dūts,
Lai poštaisnums un ļauneiba te vītas naatrūn.

Ir leli myusu poruodi un gryuši deļdeit tūs.
Nuoc, Svātais Gors, un paruodi mums ceļus eistynūs.
Dūd drūsmi un dūd mūdreibu, kad bailes vojoj myus,
Dūd sova pruota spūdreibu, kod ļauns valk īrodums.

Na pilis, zalts un kruojumi — viņ gora styprums gluob,
Kod ļauna kārdynuojumi kai jiuras paisums kuop,
Un vaidu laikūs borgajūs, kod gluobīņa nikur,
Tovs padūms, brīsmuos sorgojūt, kai stypra rūka tur.

Caur Tovu svātu īdvasmu mes Dīvu pazeistam,
Caur dvašu, Gora īdvastu, viers zemes dzeivojam.
Caur Tovu spāku atjaunuots teik myužam zemes vaigs,
Un dvēselem jūs vuojumūs dūts žielesteibas laiks.

Ar svātbejeibu piļdeituos Tev sirdis duovynom.
Nuoc, Svātais Gors, un pyldi juos ar sovom duovonom.
Lai izdag gora kūtreiba un vīnaļdzeibas grāks,
Lai vaļdej Tova gudreiba, Tovs lykums, vuords un spāks.

 

 

Boltī Luoči – Dzīve sauc (autore Bronislava Martuževa)

.

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Nūtikšonu kalendars

May
14
Pīk
11:00 Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
May 14 @ 11:00 – 13:30
Diskuseju cyklys "Ar Eiropys tvierīni Latgolā" 2021 @ Zoom
Lai veicynuotu jaunīšu rodūšū dūmuošonu i ideju radeišonys spieju, uzlobuotu prezentaceju i komunikacejis prasmis, kai ari mudynuotu jaunīšus pīsadaleit sabīdreibai svareigu vaicuojumu rysynuošonā, ituo gods pavasarī turpynoj reikuot pasuokumu cyklu “Ar Eiropys tvierīni Latgolā”.  8.[...]
May
15
Sai
19:00 Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 15 @ 19:00 – May 16 @ 05:00
Izstuode "Andrejam Paulānam - 125" Muzeju nakts 2021 ītvorūs @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Muzeju nakts 2021 “Robežas” ītvorūs 15. majā Latgolys Kulturviesturis muzeja trešuo stuova zalā voi lūgu vitrinuos varēs apsavērt keramikys vecmeistara Andreja Paulāna keramikys traukus i seikplastiku nu muzeja slāgtuos kruotivis.  Andrejs Paulāns (eistajā vuordā Andrivs[...]
May
16
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 16 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactiļžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Ranguču kopūs.
May
19
Tre
14:00 Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
May 19 @ 14:00
Benislavys etnografiskuo ansambļa dzīduojumi pi krystu @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Sekojūt maja mieneša tradicejom dzīduot pi krystu, ari Benislavys etnografiskais ansamblis kotru maja trešdīni 14.00 stuņdēs dzīduos pi krystu.  Itūnedeļ – pi Slavītu kopu krysta.
May
23
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 23 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Majs īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Sudarbis kopūs.