Najaušeibys upers /Interveja ar Andri Slišānu

Nominaceja „Goda cylvāks” Latgalīšu kulturys Goda bolvā „Boņuks” ir vīna nu nūzeimeiguokom i atbiļdeiguokom pošam sajiemiejam. Itymā godā par  2011. godu Boņuku sajieme Andris Slišāns nu Viļakys nūvoda Upeitis. Ari jū LaKuGa nūgive ir puora vaicuojumim i atbiļdem gon par nominaceju, gon dorbim padareitim i doromim.

 

Šudiņ Tu beji vīna nu pasuocīņa „zvaigznem” – gondreiž vysvaira kuopi iz skatuvis piec bolvu. Nu skatuvis jau saceji, ka pošam lels puorsteigums sajimt Boņuku „Goda cylvāka” nominacejā. Kai ir?

Nazynu… Maņ ruodīs, ka drupeit vēļ par uotru…

Kū vari saceit žurejai, kas vys tik tai izlēme? Varbyut Tev ir lobs PR?

Es nazynu… Drūši viņ, ka žureja tai izdūmuoju, mož i tai ira… gon jau koč kū izdūmuoja, kū es asu dariejs.

Bet kai Tev ruodīs, kaidom eipašeibom ir juopīmeit Goda cylvākam latgalīšu kulturā?

Najaušeibai! (smejās) Gryuši pasceit. Eisteneibā šūgod nabeju tai pasekuojs leidza Boņukam, tik vakar īguoju LaKuGā, apsavieru nominacejis i cīši beju izbreineits par sovu kandidaturu… kas tī īsnīdze…? Kotru godu teik nomināts Upeitis uobeļduorzs i pošam ruodīs, ka, nui, Upeitis uobeļduorzs varbyut i ir lobuokais. Bet Goda cylvāks… teišom nā.

Kū Tu tāņ dori, kur dzeivoj?

Tāņ beidzūt ar saimi asam puorsavuokušs pavysam iz Upeiti. Taipat gon reizem dorba dēļ braukoju iz Reigu. Gondreiž kotru nedeli saīt. Upeitē oficiali asu Tautys noma vadeituojs. Kū vēļ?

Izdūd gruomotys…

Nu vīnu vēļ tik pagaidom… Bet ir dūma izdūt ari muzykys disku dzīsmem ar Ontona vuordim. Ka vyss labi saītu, iz Uobeļduorzu varātu.

Kaidi Tev ir plani itam godam?

Itam godam? Vysaidi pasuocīni planā. Byus gon īrostī Tautys noma pasuocīni, gon jauni. Septembrī Upeitē byus vysys Latvejis Jaunīšu etnodīnys – nu 21. da 23. septembram. Nu tradicionalim – 15. septembrī byus Upeitis Uobeļduorzs, 23. martā bārnu i jaunīšu Kūkovys nūvoda folklorys svātki. Augustā Upeitis svātki, īleiguošona iz Juonim, decembrī karnevals. Tādiņ Upeitē meitenis vuicuos ari vādardejis.

Upeite vyslaik bejuse taida tradicionaluos kulturys vīta…

Nui, bet vāga vysa kuo zynuot. Gon tradicionalū dareit, gon pajimt koč kū jaunu.

Saīt kaidi hobeji uorpus dorbim?

Vēļ asu geologs, bet tys ir ūtrs dorbs. Hobeji – bārni juoaudzynoj, cytam laika nasaīt. Ka agruok es saceju, ka Upeitis Tautys noms ir hobejs, niu tys ir kai dorbs. Tādiņ nav laika jaunu hobeju sameklēt.

Pārnejā godā cīši aktiva beja Tova vadeituo Upeitis jaunīšu folklorys kūpa…

Nui, šūgod ari byus darbeigi! Asam taidi pavysam disciplināti palykušs – kotru nedeli ir mieginuojumi i gondreiž vysi ari iz tim teik i īt. Regulari ir vysaidi koncerti, pasuocīni. Tik ar muzykantim grybātūs, kab byutu lobuok, drupeit datryukst. Prīca, ka folklorys festivala „Baltica” skatē tū pošu myusu mozū kapelu atzyna par dzeiveiguokū – vysi muzykanti eistyni nu tautys, bez muzykaluos izgleiteibys, spielej piec dzierdis. Niu myusim ir jauna vijuoļneica nu Baļtinovys, nu vāga vēļ atteistēt kapelu. Drūši var pīsavīnuot, ka kaids gryb i saīt!

 

Karteņa: Andris Slišāns Boņukā 2011. Foto: Edeite Husare, LaKuGa

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Kalenders

Apr
25
Cat
11:00 Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Apr 25 @ 11:00 – 17:00
Festivals "Steigys" @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 25 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Apr 25 @ 19:00 – 21:00
Koncertā pīsadola kai jau populari i labi pazeistami, tai i pavysam jauni, dažaidus muzykys stilus puorstuovūši muokslinīki: Juoņs Aišpurs (THE SOUND POETS), Arņs Slobožaņins (DABASU DUROVYS), Guntis Rasims i Jurs Vucāns (BEZ PVN), Jurs Ostrovskis[...]