Izguojuse gruomota par arhitekturys i muokslys montuojumu viesturiskajā Preiļu rajonā

Izguojuse gruomota par arhitekturys i muokslys montuojumu viesturiskajā Preiļu rajonā

Sakraluos arhitektury i muokslys montuojums Preilu r mozuoIzdevnīceibys „Neputns” serejā „Mākslas pieminekļi Latvijā” iznuokuse muokslys zynuotneicys Dr.art. Rūtys Kaminskys i Anitys Bisteris gruomota „Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajā Preiļu rajonā”.

Izdavumā apsavārti i atainuoti divdesmit ostoni dīvnomi kuodreizejā Preiļu rajonā, tūs vydā Aglyunys Vysusvātuokuos Jaunovys Marejis Debesīs uzjimšonys Rūmys katuoļu bazilika, Bieržgaļa Dīva apredzeibys Rūmys katuoļu bazneica, Eleonorvilis kapela, Kostigovys vacticeibnīku lyugšonu noms i cytys sakraluos arhitekturys celtnis i daudzveideigī sakraluos muokslys paraugi tymuos.

Kuodreizejā Preiļu rajonā, taipat kai vysā Latgolā, bejušs atrūnamys vysu tradicionalūs konfeseju – gon kristīšu (katuoļu, pareizticeigūs, luterāņu, vacticeibnīku), gon Mozus ticeigūs – svātvītys. Pošlaik par itū montuojumu var runuot vysmoz treis godsymtu garumā. Senuokuos celtnis nuok nu 18. gs. vyds, bet iz vītys topušūs muokslys dorbu datiejums pamatā aizasnīdz leidz 17./18. gs., kaut īvastuos vierteibys datejamys jau ar 15. godu symtu.

Gruomota baļsteita iz plašuokai sabīdreibai mozuok pazeistamu materialu, kas globojās Vaļsts kulturys pīminekļu aizsardzeibys inspekcejis Pīminekļu dokumentacejis centra arhivā i ītver ari pyrmskara pietnīku savuoktuo Pīminekļu valdis arhiva dokumentus. Izmontuota ari cytu dokumentu kruotuvu informaceja i Latvejis i uorvaļstu pietnīku akademiskuos publikacejis.

 

Ziņu sagataveja: LaKuGa

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Nūtikšonu kalendars

May
31
Tre
all-day Keramikys izstuode “Iesākumā bij... @ Vīneibys noma Tradiceju sāta
Keramikys izstuode “Iesākumā bij... @ Vīneibys noma Tradiceju sāta
May 31 all-day
Izstuodis dalinīki: Alla Silova, Sarmīte Stapule, Olga i Valdis Paulini – “Pauliņu keramika”; Līga Krasnikova – “Līgas keramika”; Raivo Andersons – Polikarpa Čerņavska keramikys sāta; Kristaps Braslis, Evija Vasilevska. Izstuodis dorbu autorus vīnoj vītejuo –[...]