Nūtiks Daugavpiļs nūvoda dīnys

Nūtiks Daugavpiļs nūvoda dīnys

17. septembrī suoksīs Daugavpiļs nūvoda dīnys – 13 stuņdēs Vabalis pogosta kulturys nomā, Skryndu dzymtys muzejā nūtiks tradicionalūs omotu dīna „Maizeit` muna boguoteiba”. Nu 20. leidz 21. septembrim Naujenis Nūvodpietnīceibys muzejā bez moksys varēs apsavērt jaunizveiduotū ekspoziceju.

21. septembrī pi Daugavpiļs nūvoda dūmis ākys nūtiks Latgolys amatnīku festivals. Tymā pīsadaleis omotu meistari nu Latvejis i Lītovys, byus Latgolys tematiskī cīmi, rodūšuos darbneicys, amatnīku paraugdemonstriejumi, atrakcejis ar balvu fondu, garuokuos bizis peišona i c.

Pasuokuma laikā uzastuos Rūžupis kulturys noma folklorys kūpa „Rūžupis veiri”, grupa „Patrioti.ltg”, Daugavpiļs nūvoda Kulturys centra tautys deju ansamblis „Līksme”, videjuos paaudzis deju kolektivs „Līksme”, Rēzeknis zaļūs pakolnu kors i grupa „Bez PVN”.

 Amatniku festivals

Ziņu sagataveja: LaKuGa piec organizatoru informacejis

Kalenders

May
16
Pīk
15:00 Izstuodis “Daugavpils telpā, lai... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Izstuodis “Daugavpils telpā, lai... @ Latgolys Centraluo biblioteka
May 16 @ 15:00 – 16:30
16. majā 15.00 stuņdēs Latgolys Centralajā bibliotekā (Reigys īlā 22a, Daugovpilī) Nūzaru literaturys sektorā sevkurs interesents teik aicynuots iz izstuodis “Daugavpils telpā, laikā un dziesmā” atkluošonu. Izstuode veļteita piļsātai i dzīsmei – Daugovpilei, kas itūgod[...]
16:00 13. Storptautyskuo keramikys muo... @ Rotko muzejs
13. Storptautyskuo keramikys muo... @ Rotko muzejs
May 16 @ 16:00 – 17:30
13. Storptautyskajā keramikys muokslys simpozejā pīsadola pīcpadsmit muokslinīku nu septeņu vaļstu: Viktorija Maroti (Viktória Maróti, Ungareja), Brita Dīrnesa (Brit Dyrnes) i Eivinns Solli (Eyvind Solli, Norvegeja), Teodora Cirakoglu (Theodora Tsirakoglou, Grīkeja), Narankhū Sukhburens (Narankhuu Sukhburen,[...]
May
17
Sai
all-day Anatolija Zelča izstuode “61. ki... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Anatolija Zelča izstuode “61. ki... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 17 all-day
Gleznuotuojs, Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis docents Anatolijs Zelčs rodūšajā darbeibā puorsvorā zynoms kai portreta i figuraluos gleznīceibys žanra puorstuovs, realismu savynūt ar robustu materialitati, smolku detalizaceju i sarkastisku ironeju. Tok itūreiz izstuodē “61. kilometrs”[...]