Ari itūgod LaKuGa pīduovoj puorskaitet latgaliski topušūs dorbus Latgolys lauku školu jaunradis konkursa ītvorūs, kas veļteits  literatei Naaizmierstulei. Konkursa tema beja “…soki, kū gribi dzeivē sasnēgt? Uz kū nasās tovs prōts un sirds?”. Itūreiz pīduovojam puorskaiteit Baļtinovys vydsškolys 11. klasis škoļneicys Airitys Ivanovys dorbu.

Iz kū nasās tova sirds, kū tei gryb? Muna sirds gryb vīnu – lai maņ byutu jauka i ar prīcu pylna nuokūtne. Bet kū mums pruots gryb dzeivē pīdzeivot? Daudzi kuo nabejuša i jauna. Ir lītys, kurys muna sirds gryb sasnēgt vysu vaira, un tei ir latgalīšu volūdys nūdūšona munim bārnim i mozbārnim.

Latgalīšu volūda maņ ir cīši meila par tū, ka es vysu bierneibu i pusaudžu godus asu pavadejuse, augūt saimē, kur runoj latgaliski. Es tān navarātu īzadūmuot, ka ar sovim vacuokim i sovu babu runuotu pareizi, teirā literarajā volūdā. Es sev asu apsasūlejuse, ka napagaisynuošu šū volūdu i ar sovim bārnim i mozbārnim runuošu latgaliski, par tū ari asu lapna, ka mani ir audzynovuši ar šū volūdu, ka es nasakautreju jymā runuot. Es asu cīši pateiceiga sovim vacuokim, ka jī mani ir audzynovuši taišni tai runuot.

Itymūs laikūs cīši moz jaunīšu runoj latgaliski, koč ari jī dzeivoj Latgolā. Ir jaunīši, kas uzskota, ka tys nav moderni, un jī kaunās nu myusu volūdys. Kod sateiku kaidu munu godu jaunīti, kas runoj latgaliski, es ari atsoku jam myusu meilajā volūdā, jis piļneigi nūsabreinoj i pavaicoj: „Tu prūti runuot latgaliski?”. Es napīkreitu tim cylvākim, kas uzskota, ka mums vajadzātu kaunētīs nu myusu volūdys. Kurīs kotrs cylvāks najādz runuot tai, kai mes runojam Latgolā. Es, īmūt Reigā pa īlu, nasakautreju i ar cālu sajiutu runoju latgaliski.

Es jaunīšim, kuri dzeivoj Latgolā i kurim vacuoki voi kaidi rodi runoj latgaliski, īsacietu vuiceitīs runuot myusu volūdā i napazaudēt tū, jo taišni tei ir tei līta, kū mes varam nūdūt kai montuojumu sovim bārnim i globuot myusu volūdu kai leluokū duorgumu. Man ir cīši žāļ, ka daudzi latgalīšu vuordi jau ir pagaisuši i mes jūs vaira nalītojam, par tū byutu jauki, ka niu jaunuo paaudze dabuotu jaunus vordus na nu krīvu voi nu cytu tautu volūdom, bet gon atguoduotu jau ar puteklim apkrytušūs vacvacuoku runuotūs duorgumus.

Itys ir muns leluokais sapyns, kas maņ ir sirdīu i kū es grybu eistynuot. Napagaisynuosim tū, kū mes varim globuot i sorguot! Golvonais – vysod lai sirdī ir patriotiska dzirksteleite par myusu dzimteni i myusu volūdu.

Karteņa: Intys Valainis zeimiejums