Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Ituo gods vosorys vydā Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys Maltys pogosta puorvaļde aicynuoja tuos dzeivuotuojus iz sabīdryskū apsprīsšonu. Sasatikšonys vaicuojums – saprast, voi Feimaņu dzeivuotuojim byutu gribiešona cīma nūsaukumam dalikt viesturyskū paralelnūsaukumu latgalīšu rokstu volūdā – Vīmyns. Portals lakuga.lv nu Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys i Vaļsts volūdys centra (VVC) ir dazynuojs, ka itys paralelnūsaukums jau ir apstyprynuots i niu nūteik dorbs pi jaunu ceļa zeimu saskaņuošonys, piečuok – ari pastateišonys, kas vysudreižuok varātu nūtikt vēļ itūgod.

2021. godā tyka apstyprynuots Latvīšu viesturyskūs zemu lykums, kura mierkis ir vaļstiskā leiminī styprynuot latvīteibys īzeimu daudzveideibu i tūs veicynuošonu vītejuos kūpīnuos, kas ir myusu nacejis kūpejuo boguoteiba. Ituo lykuma sakarā VSIA “Latvijas Valsts ceļi” 2023. godā aizsuoce apdzeivuotūs vītu, piļsātu voi cīmu nūsaukumu ceļa zeimu latgalīšu rokstu volūdā i lībīšu volūdā pastateišonu. Precizitatis deļ juodarunoj, ka pi ībraukšonys Bolvu nūvodā ceļa zeimi latgalīšu rokstu volūdā pastateja jau 2021. godā, sovpus tūreizejā Kuorsovys nūvodā īlu nūruodis latgaliski suoce pastateit jau 2014. godā.

Ituo gods julī viesturis entuziasts i ari Feimaņu pogosta dzeivuotuojs Māris Rumaks Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibai izsaceja ideju, ka vītvuordam “Feimani” vajadzātu dalikt viesturyskū paralelnūsaukumu “Vīmyns”. Socialajā medejā Facebook Māris Rumaks atsasauc iz tū, ka asūšuo ceļa zeime “Feimaņi” ir primitivs tulkuojums nu oficialuo apdzeivuotys vītys nūsaukuma bez nikaida viesturyska konteksta. Jis roksta, ka latgalīši jau nu senejūs laiku ituos vītys sauc par Vīmynu – Vīmyna azars, Vīmyna bazneica, dzeivuotuoji vīminīši (vīmynīši). Rumaks pastreipoj, ka tū aplīcynoj na viņ latgaliskī laikroksti i gruomotys, a taipoš i dzeivuo tautys pīmiņa i dzeivais lītuojums tautys runā.

Taipoš Māris Rumaks roksta, ka vītys i azara vuords Vīmyns varātu byut cielīs nu vuorda “vīnmyns” (pūdnīka rypa, kurū myn ar vīnu kuoju). Nazkod itamā apleicīnē dzeivuoja cīši daudzi pūdnīku. Apleik Vīmyna azaram gondreiž iz kotra kaļneņa stuovēja pūdu apdadzynuošonys ceplis i gondreiž kotrā trešajā sātā grīzēs pūdnīka rpya. Jis roksta, ka svešī kungi, ituo vuorda nasaprosdami, Vīmyna vītā suoce lītuot “Femen”, kurs da myusu dīnu sasaglobuojs kai “Feimaņi”. “Leluokuo daļa myusu pogosta dzeivuotuoju pīmiņ, ka tautys sarunvolūdā nūsaukums “Feimaņi” natyka lītuots, vysod saceja Vīmyns: “Muns tāvs dzims Vīmynā”, “beju Vīmyna bazneicā”, “itū nūpierku Vīmyna veikalā” i tt. Nu sveštautīšu rokstu puorjimtuos formys “Feimaņi” vītejī latgalīši navarēja lītuot, partū ka tautys sarunvolūdā nabeja skanis “f”, jū aizmeja ar “v” voi “p”. Pīvadumam, vuords Francisks tyka izrunuots kai Praņcs, Francija kai Praņceja i tt.,” tai Rumaks.

Ituo gods augustā Vaļsts volūdys centrys ir devs atzynumu Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys Maltys apvīneibys puorvaļdei, saskaņojūt Feimaņu cīma paralelnūsaukumu Vīmyns. VVC pastreipoj, ka cīma paralelnūsaukumu daškieršonys vaicuojums tyka cīma dzeivuotuoju vairuokuma atbaļsteits.

VVC atbaļsteja itū prīkšlykumu, kab saglobuot viesturyskū tautā lītuotū apdzeivuotuos vītys nūsaukumu. Taipoš VVC atsasauc iz volūdnīka Leonarda Latkovska raksteitū 1940. gods izdavuma “Latgolas Vōrds” 29. numerī:

“Beiguos juosoka daži vuordi par nūsaukumim. Draudzis dokumentūs Feimaņu nūsaukums pyrmū reizi mynāts nu 1752. g. Ecclesia Feymanensis. Ir ari itaida raksteiba: Feymanis. Tautā tagad šū vītu sauc Vīmyns, Vīmani (ar lauztū intonaceju). Ir pīlaižams, ka Feimaņu nūsaukums ir kaids sakrūpļuots latvīšu vuords. Lauztuo intonaceja līk dūmot, ka tam vajaga byut latvīšu vuordam, jo svešvuordūs un patapynuojumūs lauztuos intonacejis nav. Šys ir fakts, ar kuru juosariekinoj. Tai kai latgalīši pazeist vuordus: vīndieļs, vīnkūcs, tod var byut ari vīnmyns, kur ar laiku izkryta vīna n skaņa un iznuoce vīmyns, kai ir, pīm. kuojmynys un Kuojmyns. Preilīšūs un vuorkavīšūs ir famileju vuords Vilmani. Dūmoju, ka šī vuordi ir radnīceigi. Vilmaņa vuords nav vadams sakarā ar vuocu Vilhelmu, bet ar latvīšu vuordu vīnmanis voi vīnmyns, kas ir, pīm. lelmanis, platmanis, līlmanis. Ari Lyumanis ir tai skaidrojams, ka tys nuok nu lelmanis (kam plaša, boguota saimisteiba), jo tautā ir formys lylmanis un lyuceļš (= lelceļš). Vilmaņa vuordā ir nūtykuse disimilaceja (nu divejom n skaņom roduos 1 un n; taipat kai ir kačalāns un čigalāns, kas cielīs nu: kačanāns un čyguonāns). Tuopiec Feimaņu vuords ir sveštautīšu sakrūpļuots latvīšu vuords; kur vuocyskajā raksteibā lītuoja V burtu, bet izrunuoja kai F, pīm. Vater. 17. g. s. Feimaņūs ir bejuse protestantu (luteraņu) draudze. Vāluok tū puorjēme jezuiti.”

Pi vysa, par pījamtū lāmumu VVC ari atsasauc iz 1936. gods izdavuma “Jaunais Vōrds” obeju nūsaukumu pīminiejumu i tū, ka ari cytūs 20. godu symta suoku periodiskajūs izdavumūs pasaruoda obeji vuordi. Taipoš VVC pastreipoj, ka, izviertejūt paralelnūsaukumus, teik jimts vārā Vītvuordu apakškomisejis, itymā gadīnī ari Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis redzīņs. Byutiski darunuot, ka Vīmyns ir cīma paralelnūsaukums, tys ir, kasdīnā itū cīmu var saukt par Feimanim ci Vīmynu, na nadoloms dubultnūsaukums Feimani–Vīmyns voi tamleidzeigai.