Ik pa laikam sovā twitter kontā radzu svešu nūžālu par sovu pīdereibu latgalīšu saimei. Redz, baigais pāķis. Dīzgon bīžai pamonu ari niceigu attīksmi pret tū, ka kaids roksta latgaliski. Interesna, tys tuodieļ, ka cylvāks pats narunoj i naroksta latgaliski voi vīnkuorši taids uztveris leimeņs? Tyku vaicojuse, atbiļdi nasajiemu.

Kas eisti ir latgalīts? Tys, kas runoj i roksta literari korektā latgalīšu volūdā? Varbyut tys ir cylvāks, kas cīši mīļoj Latgolu i deļtuo izlem nabraukt iz Reigu vaicuot laimis, bet gon palīk šeipat? Cylvāks, kas ceļās i gulstās ar dūmu par latgalīšu literaturu, kulturu i muzyku? Bet varbyut babeņa ar dzedeņu, kas gaida gostūs sovu unuku, kas augstys muokslys apgyust tuolajā Īrejā?

Maņ jau ruodīs, ka latgalīts ir kotrs, kas jiut prīcu par sovu pīdereibu itam regionam, par eksistenci īkš sevis poša; kotrs, kas giun kaifu nu tuo zvaigžņu sudobra viers golvys septembra naktīs, nu svaigi krytušu lopu smuorda, nu traktoru trūkšņa sābru kvīšu ci buļvu teirumā, nu sylta leita pīlejušuo asfalta Rēzeknē, Nautrānūs, Baļtinovā i cytur. Byut latgalīšam pa munam nanūzeimej vuorda “piļsāta” vītā raksteit “pylsyst”, ceļt gaisā dagunu deļtuo, ka nu jau septeņus godus dzeivoj Reigā i nosoj H&M būdēs pierktus kankarus voi daboj dorbu super-puper-mega ofisā. Tys jau byutu taipoš kai nūsaukt skaistumkonkursu par kulturu voi pīlaist desmit klaidys divejūs teikumūs.

Kaids latgalīšu aktivitatis sauc par seperatismu, cyts ībylst, ka juo bārnim školā nabyutu juosavuica latgalīšu volūdu, vēļ kaids dūmoj par tū, kū dareit, lai nu latgaliskuo dabuotu kaidu lobumu sev. Eistyn nazynu, voi byut latgalīšam ir birka, bet zynu patīšam, ka sev birkys pīlyktī, kas nagryb saprast (ci īgaumēt) tik elementaru lītu – ka “latgaļi” i “latgalīši” nav sinonims. Spylgts pīmārs itūgod beja kaida kopejneica Latgolā, kura pīduovuoja cepelinus (kas, kai maņ ruodīs, ir lītaunīku iedīņs) latgaļu gaumē. Varbyut cylvāku pruotūs koč kas maineisīs tod, kod jī suoks pīdūmuot pi tuo, kas jī poši ir i kū jī var dareit, lai padareitu myusu sabīdreibu koč drupeit lobuoku.

Vyspuor es gribieju pasaceit, ka lepojūs ar sovu pīdereibu latgalīšim. I lepojūs ar tū, ka maņ ir taidi breineigi latgalīši apleik. Itū i pasaceišu sovai britu paziņai, kod jei rudinī atbrauks skaiteit sovu referatu par latgalīšu volūdys vaicuojumim.

Roksta autore: Ligija Purinaša
Karteņa nu autoris saimis arhiva